Sick Of It All, Agnostic Front, Terror, Unearth, Skarhead, Black Dahlia Murder un kopumā vairāk kā 60 ne mazāk lieliskas un zināmas grupas bija iemesls, kāpēc nelielajā Beļģijas pilsētā Iprā (Ieper) pulcējās apmēram 10 000 hardcore mūzikas fani, to skaitā arī delegācija no Cēsīm – Didzis Kozlovskis, Kristaps Lejiņš un Ģirts Krūklītis.
Ieperfest šogad svinēja 20. norises jubileju, tāpēc arī spēcīgais grupu saraksts bija kā dāvana apmeklētājiem. Kaut arī Beļģija festivāla apmeklēšanai šķiet tāla, atzīmēšanas vērts ir fakts, ka maršrutu Rīga – Ieperfest bez traucēkļiem (kavēšanās lidostā, vulkāna izvirdumi, ūdens stabi etc.) var veikt nieka 5 stundās. Pie transporta jautājumiem noteikti ir pieskaitāma arī ceļošana Beļģijas ietvaros – kaut vienmēr ir sabiedriskā transporta iespējas un stopēšana, mūsu komanda izvēlējās hardcore festivāla apmeklēšanai piemērotāko transporta līdzekli – neliela melna Nissan Micra nomu.
Pieņemot lēmumu par festivāla apmeklēšanu, vienmēr no A-Z tiek izpētīts ne tikai grupu saraksts, bet arī viss, kas attiecas uz dzīvošanu, ēšanu, dzeršanu u.c. Šajā gadījumā literatūras netrūka, jo Ieperfest divus gadus pēc kārtas ir saņēmis Greenevent Award ar ko ļoti lepojas un, šķiet, ir apņēmības pilni to saņemt arī trešo gadu. Festivāla mājaslapa jau laicīgi brīdina – teritorijā tiks tirgots tikai vegānu ēdiens, kas pasniegts traukos, kurus pēc ēdienreizes gan jau varētu arī droši apēst. Protams, respekts un liels prieks par zaļajām idejām, no kurām vairākas varētu kļūt par praksi citu festivālu vidū, piemēram, cigarešu izsmēķu miskastes trubu veidolā, bezmaksas atkritumu maisi un zona, kurā nogādāt pēc festivāla pāri palikušās un izmantojamās lietas, sākot ar pārtikas precēm, beidzot ar tualetes papīru un teltīm. Tiesa, vairākas aktivitātes arī nedaudz mulsināja, piemēram, finiera plāksne, kas paredzēta, lai uz tās līmētu košļenes. Saprotams, mūsu pārstāvji ar neviltotu prieku izmantoja visas mežu glābšanai paredzētās instalācijas, rādot priekšzīmi pārējiem festivāla apmeklētājiem – galu galā nav jau tā, ka būtu no laukiem.
Savu pārtiku festivālā ienest aizliegts tāpat kā dzērienus. Dabas saudzēšana nav lēts prieks, tāpēc arī cenas nebija pārāk saudzīgas vidējā latvieša kabatai. Arī jautājums par alkohola tirgošanu festivālā bija satraukumu pilns līdz pat tā norises sākumam, galu galā +30 grādi, hārdkōrs, festivāls un atvaļinājums ir pietiekami iemesli viena vai divu aukstu beļģu aliņu noprovēšanai.
Tā kā festivāls ilga trīs dienas, riska faktors bija pārāk augsts, lai nesāktu uztraukties un plānot rezerves variantu. Galu galā tāds tapa. Atrisinājums bija ironisks – Nissan Micra! Tās braukšanas funkcija nodrošināja ceļu uz kārtīgu ķīniešu restorānu, kur ne pārāk laipni, taču dāsni apkalpoja pats Čonga kungs, savukārt Micras bagāžniekā ietilpa viss pārējais obligātais festivāla iztikas minimums jeb viens vai divi aliņi, kam jebkurā brīdī varēja ērti piekļūt Ieperfest stāvvietā.
Kad eksistenciālie jautājumi tika nokārtoti, varēja sākties festivāla izbaudīšanas atmosfēra. Nedaudz nokavējot sākumu, izdevās izvairīties no rindā stāvēšanas prieka. Pirmais pārsteigums bija festivāla teritorija – maza! Īsts hardcore minimālisms, proti, More Than Music telts, kas uz sarunām aicināja grupu pārstāvjus, distro ar plašu klāstu drēbēm un aksesuāriem (par pieņemamu cenu), tai skaitā 2nd-hand distro (par ļoti pieņemamu cenu), un divas skatuves, kuras precīzi pēc mājaslapā norādītās laiku tabulas darbojās pamīšus, savstarpēji nepārklājoties.
Nākamā apraksta daļa sekos jau drīzumā. Tajā sīkāk apskatīsim headline grupu uzstāšanos, Agnostic Front līdera Stigmas iepozēšanu un dabūšanu pa muti mošpitā pie Knuckledust.
