Pagājis jau gandrīz gads kopš grupa aPēdājs nāca klajā ar savu otro albumu „Sēras”. Šī nepilna gada laikā grupa ir tikusi pie Latvijas Metal mūzikas gada balvas kā 2016. gada koncertgrupa, un neilgi pēc šī apbalvojuma grupas „aPēdājs” jaunais albums „Sēras” tika nominēts Alternative.lv Mūzikas balvas 2017. nominācijā „Gada albums”. Grupai ir vairāk kā 20 gadu ilga pastāvēšanas vēsture, taču daudz par to nav zināms.
Grupa aPēdājs pastāv jau vairāk kā 20 gadus un kopā izdevusi divus albumus – „Mana vārna” un „Sēras”. Šobrīd grupu aPēdājs veido trīs cilvēki: Artūrs Jakovļevs (balss, dziesmu vārdi, ģitāra), Armands Butkevičs (basģitāra) un Lauris Polinskis (bungas). Šī trijotne klausītājiem palikusi atmiņā ar drūmajām dziesmām, kuras ir grūti ievietot kādā konkrētā mūzikas stilā, un tikpat drūmiem dziesmu vārdiem, kuros dominē nāve, sāpes, laiku pa laikam parādās arī pašnāvības tēma, un varbūt kāds pat vārdos saskatītu mīlestību, taču, vai tā ir taisnība, tas jāprasa Artūram.
Sāksim ar grupas pirmsākumiem. Kur, kā un kāpēc radās grupa aPēdājs?
Radās Mālpilī. Par atskaites punktu pieņemam 1996. gada 9. janvāri, neatceros kāpēc. Tā ir iegājies. Grupa tiešām radās, neviens nedomāja, ka jādibina grupa, bet tā kaut kā organizatoriski radās. Pimais sastāvs: Artūrs Jakovļevs - balss un ģitāra, Armands Butkevičs, kurš tagad basģitāru spēlē - sākumā spēlēja bungas un līdz 2007. gadam paralēli spēlēja arī grupā Dzelzs Vilks, Kaspars Grīnbergs – basģitāra, pēc tam ex-anima, Huskvarn, tagad dzīvo ASV un spēlē kādās 500 grupās. No apmēram 2003. vai 2004. gada līdz 2008. gadam grupai bija tikai tāda teorētiska darbība, nosauksim to par radošo pauzi.
Vēl grupā spēlējuši basģitāru no 1997. gada beigām līdz 2000. gadam, varbūt 2001. gadam – Aleksandrs Jakovļevs (mans bračka), no 2001. līdz 2003. gadam Raivis Austriņš. Pēc tam periodiski Ilze Pelēkzirne, no 2007. gada beigām līdz šim brīdim Armands Butkevičs.
Pie bungām bija ļoti daudz kadru, lai piedod man, ja kādu aizmirsīšu. Armands Butkevičs spēlēja bungas līdz 1999. gadam. Pēc tam, ja nemaldos, no 1999. līdz 2001. gadam, Mārcis Judzis no Dzelzs Vilka. No 2001. līdz 2002. gadam Lauris nevaru nekad atcerēties uzvārdu, Paralēle bundzinieks. Tad kādus divus gadus spēlēja Artūrs Zeps. Pēc tam periodiski kopā ar Ilzi Pelēkzirni grupai pieslēdzās Kaspars, kurš sākotnēji bija basģitārists. Atceros, ka uz koncertiem vēl ir bijuši Gints (uzvārdu neatceros) un Māris (Šakālis, kādreizējais Inokentija Mārpla bundzinieks). 2007. gada beigās aPēdājam pieslēdzās Lauris Polinskis (Frailty, Malduguns un vēl kādās 500 grupās spēlējis).
Es bieži domāju par to, ka aPēdājs ir radies tieši 2007. gadā, jo šādā veidolā mēs esam nospēlējuši 99% no visiem aPēdāja koncertiem, izdevuši ierakstus. Viss iepriekšējais bija kā ekperiments, skaņas un ideju meklēšana. Paldies visiem, kuri piedalījās, pat ja kādu esmu aizmirsis!
Kas īsti notika 2007. gadā? Kā aPēdājam pievienojās Lauris un kā Armands no bungām pārgāja pie basģitāras?
Armandam pievienoties nebija problēmu, jo aPēdājam nebija ne basģitārista, ne bundzinieka tajā brīdī. Visticamāk, ka tas bija tajā laikā, kad Armands atvienojās no Dzelzs Vilka un atskārta, ka ir ļoti daudz brīvā laika, kuru vairāk par visu uz pasaules vēlējās pavadīt ar mani.
Lauris, kā vienmēr, ir mīkla. Ja pareizi atceros, tad spēlēt aPēdājā viņam piedāvāja Raivis, kurš kādu brīdi bija mūsu basists. Tad nu viņš atnāca un prom vairs negāja.
Kā radās nosaukums „aPēdājs”? Vai tiešām pie vainas bads?
Bads vienmēr ir virzītājspēks, tāpat kā sievietes un nauda, bet šoreiz laikam ne gluži. Atceros, ka šāds vārds ļoti aktīvi dzīvoja man pa galvu 10-13 gadu vecumā, ko es ar to domāju, vairs neatceros. Neviens neizdomāja, ka tieši tā būtu jāsauc grupa. Uz pirmo koncertu (Mad Mix - daudziem tagad varbūt nostaļģijas asara notek) vajadzēja kaut kādu nosaukumu, un vai nu Armands vai Juris (Dzelzs Vilks) ierakstīja tieši „aPēdājs”.
Kas slēpjas zem grupas nosaukuma rakstības ar mazo „a”, bet lielo „P”?
Rakstot relīzes vai pieteikumus grupas vārdā, es vienmēr kļūdījos, piespiežot „caps lock” tikai uz „P” burta. Tad nu izdomāju, ka nav jēgas pretoties dabas likumiem un atstāju „P” lielo.
Un ko iesākt ārzemiekiem ar grupas nosaukumu?
Vienmēr ir divas iespējas. Vai nu pieņemt to, kā ir, vai nosaukt par miskasti un aizmirst. Parasti tiekam galā ar pirmo variantu. Esmu dzirdējis no ārzemju klausītājiem, ka viņiem patīk, ja dziedam latviski, jo tas piedod mūzikai kaut kādu savdabību un tāpat var saprast, par ko ir dziesmas. Ir reizes, kad pakomentējam dziesmu tekstus. Kad dosimies nākošreiz studijā, tad ir plānā ierakstīt vairāk dziesmu angļu mēlē.
Grupa nenoliedzami ir krustcelēs ar savu mūzikas stilu. Dažādās vietās ir minēti dažādi stili, kādos aPēdājs spēlē. Kāda ir pašas grupas versija par to?
Mūsu skanējumu raksturo S.Vanzoviča definējums – pornoroks. Tas pagaidām laikam būtu precīzākais raksturojums tam, kas darās mūsu galvās. Man patīk, ja mūs sauc par rokgrupu. Mēs sākām spēlēt tajā laikā, kad rokmūzika vēl bija rokmūzika, un es ļoti ceru, ka mēs šo apzīmējumu nevalkājam veltīgi.
No kurienes tu smelies iedvesmu šādai mūzikai? Vai ir kādas grupas, no kurām aPēdājs ir ietekmējies?
Es ļoti daudz klausos mūziku, it sevišķi pēdējā laikā. Ir daudz grupu, kuras man patīk, un tās noteikti ir atstājušas ietekmi uz aPēdāju. Tekstos vislielākā ietekme ir bijusi krievu grupai Splin. Tīņu gados mēdzu laiku nosist ar Merilinu Mensonu. Patika viss, ko vien līdz Mālpilij varēja dabūt. Ļoti patīk mūzika, kurā vai nu tekstos, vai mūzikā ir kas slims vai neparasts. Vienmēr ir paticis Depressive age, žēl, ka grupas vairs nav. Kad rakstījām „Mana vārna”, ļoti ietekmējāmies no The Prodigy. „Sēras” rakstīšanas laikā vairāk klausījos metālistus, tāpēc arī varbūt albums ir smagāks un ātrāks. Pēdējo mēnesi mana topa Nr.1 ir Ajattara.
Kā tad īsti ir ar lirikām? Par ko tās ir?
Kad man pēdējo reizi jautāja, par ko ir dziesmas, es pārjautāju „Kā tev liekas?”, tad cilvēks izklāsta savu variantu, un viņam ir taisnība, jo katram ir sava personīgā pieredze, ko viņš izdzīvo mūsu dziesmās, un es nevaru teikt, ka tā ir nepareiza. Man ir sava pieredze, un neviens nekad nespēs sajust un izdzīvot precīzi to, ko es, bet, ja teksti vai mūzika cilvēkā atver kaut kādas emocijas, kaut vai sliktu dūšu, tad viss ir kārtībā, un mēs esam uz viena viļņa. Kopumā esmu ciniķis, man nepatīk stāstam labas beigas, un es ļoti spilgti sajūtu un izdzīvoju negatīvo, kas notiek apkārt. Jau skolā psihologs atzīmēja, ka esmu ļaunatminīgs, un es nevaru teikt, ka man tas nepatīk.
Vairumā gadījumu tie ir stāsti par attiecībām, bet pēdējā laikā jaunajās dziesmās ir jaunas iezīmes. „Tavs karogs nav sarkans un balts, tavs karogs ir zvaigznes un putni” ir nepatika pret pārvaldi, sauksim to par administrāciju. Dziesmā „Zāles netīrās” apspēlējam farmācijas draugus, bet ar šo jau skrienam notikumiem pa priekšu.
Un no kurienes tu smelies iedvesmu šādām dziesmu lirikām?
Mēs dzīvojam iedvesmā! Ieslēdz TV vai atver jebkuru portālu, vai satiec jebkuru latvieti tipisko – mums nekas labs nenotiek. Visur pūli mēģina turēt bailēs. Vairumā gadījumu tā ir mana vai grupas biedru personiskā pieredze, bet ir arī kāds labs dzīvesstāsts no klausītāju puses, kas pēc tam pārtop dziesmā. Pietiek ar to, ka vienkārši klausies, un tas viss pats pie tevis atnāk.
Pievēršoties tagadnei, kā šis gads, pēc otrā albuma izdošanas, ir pagājis grupai?
Šis gads grupai ir bijis ļoti veiksmīgs gan skatoties pēc nospēlētajiem koncertiem, gan pēc cilvēku intereses par „Sērām” cd formā. Ir ļoti daudz cilvēku, kurus mēs koncertos redzam atkal un atkal neatkarīgi no tā, vai esam Rīgā vai Liepājā. Pa šo laiku esam nominēti dažādām mūzikas balvām, saņēmām Metal mūzikas gada balvu par koncertgrupu 2016. gadā. Ir labi, ka cilvēki dzied līdzi dziesmām un nekautrējas pieprasīt sev mīļāko. Pieņemu, ka „brīdinājuma šāvienu galvā” esam izdarījuši.
Vai var gaidīt lielāku aktivitāti no grupas nekā iepriekš?
aPēdājs ir ļoti aktīva grupa! Ja mēs redzam, ka cilvēki pavelkās no tā, ko darām, tad spēlējam vēl vairāk. Domājam par ierakstiem un koncertiem, tāpēc to, cik aktīvs ir aPēdājs, nosaka tie cilvēki, kuri mūs klausās un atbalsta.
Kādi plāni nākotnei?
Grupai ir izaicinājums vasarā uz akustisko koncertu, kā arī ir plānā sākt ierakstīt trešo albumu.
Ko klausītāji var gaidīt no plānotā, jaunā albuma?
Albums nosacīti ir vēl pa pusei, tapēc negribētu skriet notikumiem pa priekšu. Bet tas, kas ir, izklausās interesanti.
Vienā no iepriekšējām intervijām tu minēji, ka to, ko tu dari, gluži nevar nosaukt par dziedāšanu. Kā tad to var nosaukt?
Cilvēki dzied korī, baznīcā, Eirovīzijā. Linda Leen un Liene Šomase dzied. Cilvēki, kuriem ir kāda nojēga par dziedāšanu. Man ir tikai nojauta par to, un es to mēģinu interpretēt.
Varbūt tev ir kādi aicinājumi vai vēlējumi, ko gribētu veltīt grupas faniem un pārējiem, kuri interesējas par aPēdāju?
Man vairāk patīk viņus saukt par atbalstītājiem nevis faniem. Bet viss patiesībā ir vienkārši - piecelt pakaļu no dīvāna un nākt uz pasākumiem!
Paldies par interviju!
Vesels ēdis!
