Kas darbojas grupā Dehead?
Rūdolfs Fogelis: Mani sauc Rūdis, spēlēju ģitāru grupā Dehead.
Kārlis Visendorfs: Esmu Kārlis. Es dziedu Rūda grupā Dehead.
Un kas šovakar nav ar mums?
Kārlis: Starp mums šovakar nav...
Rūdis: Vispār nav aicināti, jo nemāk uzvesties. Pēteris Špūle – basģitāra, Māris Ozoliņš – bungas un vēl viens Kārlis ar uzvārdu Kagainis - soloģitāra.
Kad dzima ideja par grupu Dehead?
Rūdis: Pati ideja radās 2010. gada rudenī. Mēs ar iepriekšējo ģitāristu kopā sākām domāt dziesmas un visu pārējo, un tā, kamēr viss sastāvs nostabilizējās, pienāca jau 2012. gads, un grupa dzima pa īstam. Tieši šādā sastāvā esam kopš 2013. gada jūlija.
Pats būtiskākais jautājums, kas noteikti jāiekļauj katrā intervijā – kā radās grupas nosaukums? Pieņemu, ka kaut kāda saistība ir ar galvas nociršanu?
Rūdis: Jā, tas principā to arī nozīmē. Mētājām apkārt nosaukumus un apstājāmies pie vārda „giljotīna”. Man tika uzticēts uzdevums atrast sinonīmu šim vārdam, jo „giljotīna” tā īsti neskan.
Kārlis: Not metal enough.
Rūdis. Atklāju, ka „giljotīna” ir uzvārds cilvēkam, kurš izdomāja šo rīku, līdz ar to sinonīmu nav. Turpinājām attīstīt šo domu. „Beheaded” grupa jau ir. Kaut kāda nelaimes gadījuma dēļ kāds no mums pārrakstījās un sanāca „Deheaded”. Un tas palika. Esam "Dehead". To vārdu mēdz lietot, kad tiek „atgalvotas” garneles.
Kā raksturotu grupas mūziku cilvēkiem, kuri jūs nekad agrāk nav dzirdējuši?
Kārlis: Punch In Da Face! Mēs tā ceram...
Rūdis: Jā, uz to mēs ejam. Ātrs, spēcīgs metāls. Neesam alerģiski pret vārdu „thrash”. Ir ļoti daudz grupas, kas negrib to vārdu lietot, jo domā, ka ir kaut kas vairāk. Esam thrash metāls, tas ir mūsu tuvākais raksturojums. Bet ne miskastes metāls...
Kārlis: Tas ir cilvēkiem, kuri nemāk rakstīt. Sanāk miskastes metāls.
Varbūt ir arī tāds žanrs.
Kārlis: Es pieļauju, ka ir ļoti daudz šim „žanram” piederošas grupas, tikai viņas pašas to negrib atzīt.
Runājot konkrētāk, kādi ir jūsu muzikālie iedvesmas avoti gan no ārzemju, gan pašmāju grupām?
Rūdis: Metallica.
Kārlis: Exodus, Testament, Huskvarn. Būtībā viss vecais thrash metāls.
Rūdis. Principā, jā. No jaunajiem varu pateikt Lazarus A.D., Havok, ko es ļooooti gaidu Devilstone festā, vienkārši, cepos nost. Kas vēl no jaunajiem...
Kārlis: Tas ir tas, kas mums patīk, domāju, ka mums tur nav pārāk daudz ietekmju.
Rūdis. Mazliet jau ir tomēr. Vismaz man.
Kārlis. Varbūt...
Varbūt ir arī kāds „guilty pleasure”, kas nav saistīts ar metālu?
Rūdis: Es ļoti mīlu labu un spēcīgu sieviešu vokālu. Adele, vai kaut kas uz to pusi, bet ne Lady Gaga.
Kārlis: Šad tad man patīk paklausīties kaut ko no „drone”. Bet pēc Sun O))) koncerta, kas bija Skaņu Mežā pāris gadus atpakaļ, es sapratu, ka to nav jēga klausīties mājās.
Rūdis: Nav ne jausmas, par ko Tu runā...
Kārlis: Tieši tā. Ģitāristi...
Dehead dziesmā Law & Man pievēršas politiskām, sociālām tēmām. Vai dziesmu tekstos cenšaties iekļaut arī kādu nozīmīgāku ziņojumu?
Rūdis: Uz šo noteikti jāatbild Kārlim, mēs viņu pārāk neierobežojam. Varbūt pasakām, ka šī dziesma varētu būt par to un to...
Kārlis: Un es viņos neklausos un izdomāju kaut ko savu. Pārsvarā es vienkārši rakstu par to, ko redzu apkārt, to, kas ikdienā ir. Par fantāzijas tēliem īsti nedomāju. Politiski īsti ne, drīzāk sociālās tēmas. Būtībā, tas ir tas, kas ikdienā visvairāk uztrauc. Tas, par ko gribas parunāt.
Esmu pamānījis, ka koncertu laikā jūs mēdzat uz skatuves izmantot arī kādu darbarīku – cirvi. Kā tas notika?
Kārlis: Pavisam nejauši. Pagājušā gada rudenī Rokkafejnīca bija Helovīnu pasākums. Viens no mūsu draugiem atnāca tērpies bendes tērpā ar cirvi rokās un uzkāpa uz skatuves.
Rūdis: Patiesībā tajā vakarā notika divas lietas. Uz skatuves nokļuva plīša „lauviņš”, vai kaut kas tāds. Kārlis uzreiz pieķērās pie cirvja.
Kārlis: Cirvis tika man pasniegts un turpina ceļot mums līdzi uz koncertiem.
Pēdējā jūsu koncertā uzzināju, ka tas tomēr nav īsts cirvis...
Rūdis: Īsts cirvis būtu mazliet par smagu...
Kārlis: Jā, esmu nīkulis, tāpēc īstu cirvi nevaru pacelt.
Bet tas nevienam nav jāzina.
Kārlis: Jā, tāpēc mēs intervijās nevienam to parasti nestāstām.
Rūdis: Bija arī interneta diskusija, neatceros kur, par to, vai tas ir vai nav īsts cirvis. Bija viens interesants komentārs – „Nē tas nav īsts, Bārbijai pat rokas nevarētu nocirst”. Bet ir ideja nākamajam videoklipam...
Kārlis: „Barbie of death”.
Vai nesalīdzina ar Huskvarn? Viņiem ir zāģis kā nekā.
Rūdis: To arī esam dzirdējuši.
Kārlis: Tas, protams, ir neliels mīnuss, bet tas vienkārši tā sanāca. Varbūt arī Huskvarnai kāds nejauši uzskrēja uz skatuves ar zāģi, Urbix paņēma šo aiz čupra, zāģis nokrita un palika kā grupas simbols. Pilnīgi iespējams.
Kurš no grupas koncertiem jums pašiem ir palicis atmiņā kā spilgtākais?
Rūdis: Man ļoti patika enerģija, kas bija vienā no pēdējiem koncertiem – Burned In Blizzard jaunā stila parādīšanas pasākumā Nabaklab.
Kārlis: Man pat bišķi vēl labāk patika, kad pirmo reizi ar jauno sastāvu spēlējām klubā A Nice Place. Tur bija arī diezgan daudz cilvēku. Dažreiz ir tā, ka dari visu, bet kaut kas „nekliko”, nav tā sajūta. Toreiz bija vienkārši „yeeaah”.
Rūdis: Arī tas, ka mēs nebijām ilgi uzstājušies publikas priekšā, bijām nogribējušies...spēlēt. Viss bija perfekti, publikas atdeve bija perfekta. Koncerts bija izdevies.
Šogad otro reizi notiks festivāls „Klang”, arī Dehead ir grupu sarakstā. Vai pagājušogad apmeklējāt festivālu? Kādi iespaidi radās?
Kārlis: Bijām. Skaisti. Forši.
Rūdis: Maz vietas telšu pilsētiņā. Ja uzcel telti slīpumā, no rīta atrodies tās stūrī. Bet neko sliktu nevaru teikt. Viss kārtībā un bez problēmām. Atsauca atmiņā Metalšovus. Bija kopības sajūta.
Kārlis: Klangam pavisam noteikti ir jāturpinās.
Rūdis: Klangam būs būt!
Ko no festivāla cerat sagaidīt šogad?
Rūdis: Viss ir atkarīgs no tā, kā cilvēki uztvers to, ka šogad ir vairāk ārzemju grupas un lielāka žanru daudzveidība. Tiek arī dota iespēja jaunajiem. Pagājušogad vajadzēja nostabilizēt festivālu, pārsvarā bija grupas ar jau zināmu pieredzi. Šogad atkal vairāk ir jaunie. Ko teiks cilvēki – redzēs.
Kārlis: Mēs „Klang” apmeklētājiem esam veltījuši unikālu iespēju, tas būs mūsu vienīgais, vismaz pagaidām, koncerts vasarā. Šobrīd nekas cits nav paredzēts.
Vai tuvākajā laikā plānojat izdot arī ierakstu?
Rūdis: Jā! Dziesmas ir, un tūlīt, tūlīt sāksies bungu rakstīšana. Esam uz studijas sliekšņa. Pirmais noteikti būs Šteinmaņa KS studijā. Mums bija ļoti laba pieredze rakstot Law & Man un tur labprāt atgriežamies. Par pārējo vēl īsti paši neesam izlēmuši.
Kā vērtējāt smagās mūzikas situāciju un publiku Latvijā?
Rūdis: Ļoti izvēlīga tā metāla klausītāju publika tomēr Latvijā ir.
Kārlis: Šobrīd tikt pie augstas kvalitātes metāla ir tik vienkārši. Pāris klikšķi un tev ir ideālas kvalitātes pasaules līmeņa metāls. Tādā ziņā lietas ir mainījušās.
Rūdis: Tieši tā. Un tad tie komentāri, kāpēc būtu jāiet klausīties trešās, ceturtās šķiras grupas, ja es varu palikt mājās un klausīties austiņās vai tumbās pirmās šķiras.
Kārlis: Protams, atnākot uz koncertu sajūtas ir pavisam citas, nekā sēžot mājās un klausoties. Grupām nav baigi viegli, bet kam tad mūsdienās ir. Latvija ir maza. Klubi, kur spēlēt, nav daudz, jāmēģina tikt uz ārzemēm. Kamēr kāds cīnās, tikmēr viss notiek. Re, kā tie paši Relicseed ir izcīnījušies un tūrēs pa ASV.
Jūsu novēlējums alternative.lv lasītājiem?
Rūdis: Stay Metal!
Kārlis: Atbalstiet vietējo mūziku. Atbalstiet Latvijas skatuvi.
Rūdis: Atbalstiet Dehead!
Kārlis: ..un šad tad atbalstiet arī Dehead.
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Jaunumumiem un aktualitātēm seko līdzi grupas Facebook un Twitter profilos
