Harta - jauna grupa ar pieredzi

Pirms grupas Harta lielākā daļa no jums jau darbojās diezgan veiksmīgā metāla apvienībā. Kāpēc sākāt no jauna?

Roberts: Pirms tam mēs bijām Burned in Blizzard, ierakstījām EP, bijām jau gatavi mesties iekšā, paspējām arī mazliet pakoncertēt. Iznāca tā, ka mūsu iepriekšējam ģitāristam Matīsam bija piedāvājums spēlēt citā grupā, un viņš arī piekrita. Protams, tas ir pilnīgi normāli, ka viņš neatteica, jo tādas iespējas nedrīkst laist garām, kaut kas tāds bieži arī neatgriežas. Paši nevēlējāmies apstāties un turpinājām darbu tālāk.

Toms: Kad sākām atkal spēlēt, sapratām, ka to, ko mēs tagad spēlējam, nav iespējams apvienot ar mūsu iepriekšējo nosaukumu. Tieši tāpēc arī izveidojām jaunu projektu ar tiem pašiem cilvēkiem, bet tagad mums ir pievienojies jauns ģitārists Kārlis.

Kādu stilu tagad sev varat piedēvēt?

Rolands: Ja tā godīgi, mēs paši vēl nezinām. Gaidam to brīdi, kad mums kāds to pateiks komentāros. Necenšamies sevi ierobežot. Ja labi skan, tad metam klāt. Galvenais ir “grūvs” un melodija.

Kādas ir jūsu muzikālās un ne muzikālās iedvesmas?

Roberts: Ne vienmēr es iedvesmojos no tāda žanra, kādu pats spēlēju. Klausoties dažādu stilu mūziku, es meklēju sajūtas. Atrodot šīs sajūtas, tās pārceļu uz to mūziku, kuru pats spēlēju.

Kalle: Bieži tās ikdienišķās lietas spēj būt iedvesma. Filmas, kuras skatos, manī atstāj kaut kādas emocijas, kuras arī cenšos translēt mūzikā.

Roberts: Iedvesma nav meklējama tikai mūzikā, jo mūzikas industrija ir kļuvusi par izklaides industriju. Tur uzreiz ir iekļauti vairāki elementi.

Kurš no jums raksta dziesmas? Par ko tās ir?

Kalle: Es teiktu, ka visi raksta mūziku, un dziesmas tiek kopīgi izveidotas. Kolektīvam jau ir bijusi iespēja sastrādāties. Mēs zinām, ka viens uzrakstīs dziesmu notīs, izdalīs visiem, kopistiski izskatīs un atmetīs nevajadzīgo, pievienos trūkstošo. Pabeidzot instrumentālo, tiks pievienots vokālais. Dziesma top pēc mūzikas.

Acīmredzams, ka mūzika ir nozīmīga jūsu dzīves daļa. Kā tā ietekmē jūs un jums apkārtējo pasauli?

Kārlis: Mūzika ietekmē ļoti. Sākot ar izdevumiem un beidzot ar laiku. Jāatzīst, ka tas ir pozitīvi, jo mēs paši to esam izvēlējušies, tā ir mūsu sirdslieta. Tas ir kā darba un hobija apvienojums, no kura atlūgumu nevēlamies rakstīt.

Pēc Latvijas skatuvju iekarošanas vēlētos arī doties koncertēt tālāk?

Roberts: Ar Latviju uz ārpusi. Nevajag pazaudēt sajūtu, kur tu atrodies, un kas tu esi.

Kārlis: Mēs šeit dzīvojam. Gandrīz visi esam rīdzinieki. Šī ir pirmā auditorija, kur sevi varam parādīt. Svarīgi ir no sākuma apliecināt sevi tepat uz vietas, piesaistīt sev mērķauditoriju un, iespējams, tikai tad startēt kaut kur tālāk.

Ņemot vērā to, ka tagad spēlējat kaut ko pilnīgi citu, vai fanu pulks nešķelsies? Kāda ir cilvēku attieksme?

Kalle: Ceru, ka cilvēki mums dos iespēju. Nereti ir sastopams, ka pēc jaunas grupas izveides nav iespēju sevi parādīt. Mēs tiešām sevi vēlamies pierādīt, iespējams, ka mums tas neizdosies ar pirmo dziesmu, bet noteikti būs vērts pasekot līdzi tam, ko mēs darām.

Kārlis: Jaunās grupas bieži sasteidz kāpjot uz skatuves vēl ne līdz galam mākot savas partijas. Cilvēkiem pirmais priekšstats rodas diezgan slikts, izveidojot negatīvu viedokli par māksliniekiem, vairs nevēlas tos klausīties.

Kā jums šķiet, kāds ir iemesls, kāpēc bieži netiek dota iespēja jaunajām grupām?

Kalle: Cilvēki izvēlas to, ko pazīst. Ierobežojot sevi noteiktā žanrā un neieguldot iniciatīvu, lai pastudētu citus. Viņš visas nākamās grupas vērtēs pēc šablona, kuru klausās. Vērtēšana notiks pēc iemīļotā stila un grupas iezīmēm. Ja cilvēks klausās tikai R’n’B, tad mēs būsim ļoti slikts R’n’B, jo mēs neesam R’n’B.

Rolands: Tieši tāpēc nevajag vērtēt. Ir jāklausās un jāizbauda mūzika. Šajā pārejas periodā no vienas grupas uz otru esam krasi mainījuši savu attieksmi par to, kas ir labs un slikts. Esam iemācījušies klausīties lietās, kuras ,iespējams, pirms tam būtu nolieguši. Nojaucot šīs sienas ir daudz vieglāk spēlēt, varu apgalvot, ka ir kļuvis daudz jautrāk un patīkamāk.

Vai grūti būtu nojaukt šo standarta domāšanu par mūziku?

Kārlis: Cilvēki bieži nemaz nezina, kā mūzika ir izmainījusies. Nav mediji, radio, kur smagā mūzika tiktu popularizēta jaunai auditorijai. Nav pieejama informācija sabiedrībai. Pieņemsim, ka es eju skolā, mani vecāki un klasesbiedri neklausās alternatīvo mūziku. Kur es par to uzzināšu? Iespējams, ka SWH Rock noklausīšos pāris Guns N’Roses dziesmas, bet ar to arī tas viss aprobežojas. Protams, meklējot, bet, ja tu nezini, tad tu nezini, ko meklēt.

Ir kaut kas, ko jūs novēlētu sev un citām grupām?

Toms: Pilnveidoties un nebaidīties mainīties.

Roberts: Censties sastrādāties, bieži netop labas grupas un ģeniālas dziesmas, jo ir tik grūti atrast kopīgu valodu. Cienīt un saprast vienam otru.

Kārlis: Katrs cilvēks spēlē savā stilā, iespējams, ka tieši tāpēc nesaprašanās sākumā ir tik aktuāla. Beigās, savienojot šīs krasi atšķirīgās lietas, veidojas ķīmija, un top īpašais grupas skanējums. No tā nevajag baidīties, ir jāeksperimentē. Katrs piedod savu nokrāsu kopīgai bildei.

Harta ir:

Kārlis (Kalle) Kalvišs - vokāls

Toms Krēsliņš - ģitāra

Kārlis Kempels - ģitāra

Rolands Ignatjevs - bass

Roberts Cešeiko - bungas

Seko jaunumiem grupas sociālajos tīklos Facebook, Twitter un Instagram.