Uz šo jautājumu vairāku stundu garumā centāmies rast kopīgas atbildes pie alus kausa. Kā gan citādāk? Ne velti, kādā pavisam nesenā koncertā klubā Depo skaņotājs uzstādīja ultimātu: ar monitoriem, bez alus vai ar alu un bez monitoriem!
Kas tas ir – PND?
Pavasars: Konkrētas atbildes nav. Varbūt vieglāk būtu pateikt – ko PND nozīmē man? Pirmkārt, tas ir kaut kas vairāk par grupu. Jo pats zini, kā ir ar grupām. Tu uztaisi, tad beidz. Tev nepatīk tie cilvēki vai mūziku, kuru spēlējat, tad atkal taisi citu ansambli, ar citu nosaukumu, tāpēc PND ir kaut kas citādāks, jo tā manā skatījumā ir draugu kopa.
Agris: Nu tu tā pateici, ka man pat nav ko piebilst.
Didzis: Ja grupā nespēlē džeki, kuri nav gatavi vismaz pusi nedēļas pavadīt kopā, tad tas nevarētu būt PND.
Pavasaris: Un vēl būtiski ir piebilst to, ka šī draugu būšana ir bijusi svarīga vienmēr. Ne tikai tagad, kad sastāvs ir bijis nemainīgs vairāk kā divus gadus. Cilvēki no grupas aiziet, bet draugu lokā viņi paliek. Sanāk, ka PND ir pati draudzības būtība, jo cilvēki mainās tajā draudzībā, bet draudzība paliek.
Didzis: Nu, tāda vienkārša atbilde... (Visi smejas)
Es zinu, ka šis ir grūts jautājums, bet tomēr pacentieties atminēties – kā radās grupa PND?
Didzis: Pamatā viss sākās ar tusiņiem Veldzē (tagadējā Līvu laukumā). Mēs ar brāli (Didzis un Pavasars ir brāļi) tur iemaldījāmies atbraucot uz Rīgu no Kauguriem. Sapazināmies ar Edi un Krišu. Tā arī sākām tusēt kopā.
Pavasars: Jāpiebilst, ka sākumā gan bez mūzikas – tikai ar ideju.
Didzis: Jā, jā. Ideja bija skaidra – jādibina grupa.
Pavasars: Tikai tāds sīkums, ka neviens un neko neprot spēlēt, joptvaju maķ.
Didzis: Vasarā, pasaku mājā Undīne notika koncerts, kurā uzstājās grupa ASKA un tad arī mums atļāva uzkāpt, sakot – Nu, davaja sīkie, jūs tur visu laiku par to grupu runājat. Tad kāpiet un rādiet ko protat. Edis teica – es esmu spēlējis bungas. Davaj. Edis būs bundzinieks. Krišs pieteicās ģitārai. Pavasars uzreiz pateica, ka neko nespēlēs. Tad man atlika basģitāra. Pagāja divi gadi, kamēr mēs salasījām instrumentus, bet tikmēr grupu pameta Krišs paņemot līdzi mūsu giču. Viņa vietā atnāca tas Siguldas džeks, Ezītis.
Dziesmas, kuras radījāt grupas pirmsākumos ir izdzīvojušas līdz šodienas klausītājam?
Didzis: Lielākā daļa ir atmestas. Iespējams, kādas trīs dziesmas vispār ir izdzīvojušas.
Juris: Mēs nesen sataisījām Liktens sliktens, dziesmu, kura nebija spēlēta velns zin cik ilgi.
Pavasars: Bet ja tā paskaita, tad sanāk diezgan daudz. Māt es miršu savādāks, Liktens Sliktens, Vecie laiki, Ei tu skaistā meitene, Vagīna.
Kur tolaik mēģinājāt?
Didzis: Ezim uz Krišiāna Barona ielas senčiem piederēja liels mansarda dzīvoklis. Kā jau visiem pankiem. Naudas nevienam nebiju, bet dzīvokļi vecākiem, tie lielākie. Tur mēs pāris reizes uzspēlējām, bet tā īstā spēlēšana, jāsaka, sākās ar brāļiem Klučiem 1999. gada beigās.
Visforšākās dziesmas vienmēr ir tās, kuras neizklausās sadomātas. Viena no tām ir Vecie laiki?
Pavasars: Viss, kas dzirdams dziesmā Vecie laiki, atspoguļo mūsu piedzīvojumus Jūrmalā. Jo Jūrmalā Kauguru gals, jāsaka godīgi, ir visai krievisks rajons. Tur nevienam nepatika, ka ar grebenēm staigā. Bet mēs to darījām.
Agris: Zoļikā domā bija vieglāk?
Jūs ar brāli divatā sitāties?
Didzis: Nē, nē. Tur bija normāla armija. Kādi desmit puikas. Ja mēs tur būtu divatā – mēs burtiski neizdzīvotu.
Pavasars: Bet es nekad nevēlētos, lai manam dēlam, vai Didža meitai ir jāaug tādos apstākļos. Iedomājies, tu brauc vilcienā un tev sāk dedzināt matus ar šķiltavām.
Nekad arī nebēgāt?
Didzis: Nē, nekad.
Pavasars: Bet riktīgi arī dabujām pa rīkli, turklāt pamatoti.
Vecajos laikos izskan frāze – uz Tallinas ielas pa muti rāvām.
Pavasars: Jā, arī toreiz pamatoti dabūjām. Mēs gribējām iepazīties ar meiteni.
Didzis: Visbiežāk jau Pavasars šos pārsteigumus taisīja. Viņš bija traks pēc meitenēm.
Pavasars: Piemēram, reiz Jūrmalā mums piesējās krievi un no tā paša bara meitenes Didzim jautāja – A kakoju muziku ti slušaiš? Didzis, protams, knapi stāv kājās, bet bravūrīgi atbildēja – Es nekādu mūziku neklausos, es pats spēlēju. Pēc tik drosmīgas atbildes varēja redzēt, ka viņas slapjas paliek.
Agris: Bet jāņem vērā, ka bieži vien varēja visu atrisināt ar vārdiem.
Pavasars: Jā, piemēram, Kibermāris šajā ziņā ir džedajs: „Nu ko tu man dosi pa muti? Uzlaužamies!” Tu padirs vai vinnē, tas nav svarīgi. Galvenais novirzīt tā idiota uzmanību.
Kā tev Agri Zolitūdē gāja?
Agris: Riktīgi traki gāja. Kaimiņos dzīvoja Masaļskis. No tā pāris reizes dabūju.
Esat uzstājušies arī skaidrā?
Agris: Visspilgtāk es atceros koncertu Saksafonā, pēc kura mēs braucām uz pirti. Un tā, kā mēs ar Pavasari bijām vienīgie šoferi, tad palikām skaidrā.
Pavasars: Es atceros, kādas trīs reizes. Bet dzeršana piedien PND, jo ,piemēram, es skaidrā esmu ļoti riebīgs cilvēks, kurš nespēj ģenerēt to foršo enerģiju, kāda izstrādājas lietojot alkoholu uz skatuves.
Kur PND uzstājās pirms 15 gadiem?
Agris: Metro, Pulkvedī.
Didzis: Pulkvedī katru nedēļu notika panku koncerti. Tur tapa arī ļoti labi videoieraksti, kuri diemžēl līdz šodienai nav saglabājušies.
Atceraties ar ko tolaik kopā spēlējāt?
Didzis: Oi, tur ir daudz. Torro Bravo, Skyforger, Dzelzs vilks, Pest of a child, F[ei]k. 1997. gadā Undīnē mēs nespēlējām, bet Skyforger toreiz iesildīja panku grupas. Vot, tas bija pasākums!
Jums bija arī citas versijas grupas nosaukumam, pirms pieņēmāt šos trīs burtus?
Pavasars: Nu tādas stulbas pusaudžu muļķības. Es pat negribētu nosaukt.
Didzis: Beidz, kādu pusaudžu!
Pavasars: Atvainojos, bērnu.
Didzis: Man bija 13 gadi. Cik bija Edim? 12?
Pavasaris: Nu, un manam dēlam tagad ir 9. Tas ir gandrīz tas pats.
Kādreiz PND spēlēja trompetists Miķelis.
Didzis: Viņš mums pievienojās pēc 2001. gada Sinepēm un medus.
Agris: Es ar Miķeli spēlēju vienā orķestrī.
Pavasars: Jā, arī Miķels bija lietas koks PND vēsturē.
Didzis: Pēc koncerta Slepenajā eksperimentā viņš padirsa trompeti.
Juris: Un tā beidzās viņa mūziķa karjera?
Pavasars: Nē, bet krustēvs bija ļoti dusmīgs, jo trompeti pirka par viņa naudu.
Mēs lēnām nonākam līdz Agra pievienošanai grupai.
Agris: Jā, tas notika 2004. gadā.
Didzis: Agris sāka piedziedāt smukajās dziesmās. Piemēram, Vagīnā.
Pavasars: Mana versija ir tāda, ka Agris bezfilmā sāka līst uz skatuves. Valteram ļoti nepatika, ka dzērāji lien uz skatuves. Miķels darīja tāpat. Un tad Valteram sāka patikt un tā tas organiski aizgāja. Bet beigās jau Valters pats sauca džekus uz skatuves.
PND bungas sitis arī leģendārais Šakālis.
Didzis: Šakālis parādījās divreiz. No 2003 līdz 2005 un pēc tam no 2006,5 līdz 2008. gadam.
Pavasars: Arī Šakālim PND sāgā ir būtiska loma.
Kaut kādā brīdī grupai pievienojas menedžeris Mironis.
Pavasars: Arī es gribu piekrist, ka Miroņa devums PND labā ir bijis nenovērtējams. Vispār ļoti interesants cilvēks. Neesmu viņu saticis sen, tikai pa radio šad tad dzirdējis.
Kā jūs ar viņu sapināties?
Pavasars: Ivars bija mans darba kolēģis, bet arī Veldzē viņu labi zināja, kā rakstnieku.
Viņš radio strādā?
Pavasars: Nē, viņš ir žurnālists. Tas ir Playboy galvenais redaktors Ivars Āboliņš. Viņš ir mans, ja ne skolotājs, tad domu biedrs noteikti. Viņš man daudz ko iemācīja. Un vissuperīgākais ir tas, ka viņš vairs nedzer, jo kad dzēra, tad dzēra!
Kāds ir viņa nopelns?
Pavasars: Viņš sarunāja visus lielos koncertos. Tostarp uzstāšanos Trincstokā.
Didzis: Viņš sarunāj arī uzstāšanos Liepājas dzintarā, bet mēs netikām.
Pavasars: Es nezinu, kā viņš to panāca. Vienkārši gāja un darīja uz dullo.
Lai gan panki nav tie populārākie, pie jums vienmēr deju grīdas lūzt.
Pavasars: Tā nevienmēr ir, es atceros arī ļoti sūdīgus koncertus.
Didzis: Nē, tu esi tik labs, cik tu spēlē trijiem cilvēkiem.
Pavasars: Mēs esam spēlējuši Liepājā Fontane festivālā, burtiski trīs cilvēkiem, kuri iznesa krēslus un nosēdās skatuves priekšā. Mēs teicām – „Šis būs PND koncerts, kurā mēs visus skatītājus nosauksim vārdos. Kā tevi sauc? Juris. Visi aplaudē Jurim!„Un zini, kas ir svarīgi – tā sajūta, ka vari uzmočīt arī saujiņai skatītāju, bet jūties tikpat labi. Tas, man šķiet ir rokenrols.
Jūs sev spēlējat?
Pavasars: Es noteikti, jā.
Juris: Protams.
Agris: Un, ja cilvēkiem patīk, tad vispār super.
Pavasars: Mēs nemaz bez tās spēlēšanas nevaram.
Ārzemēs esat spēlējuši?
Didzis: Lietuvā un Igaunijā.
Agris: Lietuvā vēl bija labi, bet Igaunijā galīgi garām.
No malas skatoties šķita, ka Šurika autokatastrofa ietekmēja grupas dzīvi.
Agris: Ietekmēja, protams. Aptuveni pus gadu nespēlējām. Mēs ar Pavasari aizbraucām uz Zvērā dzert un tusēties. Sākām runāt ar Lauri Ābeli – „A, tu negribi atnākt paspēlēt?” Viņš piekrita un tā arī aizgāja.
Parādoties Laurim Ābelei pie ģitāras, PND beidzot saraksta arī jaunas dziesmas.
Didzis: Lauris viennozīmīgi bija svaiga elpa.
Agris: Jā, radās jaunas dziesmas. Pamainījās arī skanējums.
Pirms desmit gadiem mēģinājumi notika tikpat bieži un kategoriski kā tas ir šodien?
Didzis: Nē, nē, nē. Vispār jau iemesls, kāpēc mēs tik ilgi spēlējām vienas un tās pašas dziesmas ir tāds, ka grupai nepārtraukti mainījās dalībnieki. Atkal jauns ģitārists, atkal viss jāmācās no jauna.
Kā ar to dziesmu svētku sajūtu koncertos, kad visi auro līdzi, piemēram, Sprīdītim.
Didzis: Ļoti labi. Tā jau ir tā sajūta, pēc kuras mēs tiecamies.
Pavasars: Zini, kāda man ir sajūta? Man ir dēls, māja un tagad, ja mani pēc koncerta notrieks trolejbuss – būs ok. Es jau to esmu teicis, un atkārtošu, bet tos daudzos mirkļus, kurus esmu piedzīvojis kopā ar PND – man tas ir viss.
Agris: Jā, dažkārt koncertos pat līdz asarām.
Pavasars: Atceros, ka Lauris paaicināja manu dēlu Zvērā uz skatuves saukdams – „Hugo nāc, nāc pie tēta uz skatuves”. Es viņu pacēlu un visa tā masa pie skatuves ieaurojās.
Jūs arī labi ar publiku strādājat.
Pavasars: Nē, zini kā ir – ja tu to dari piecpadsmit gadus un tev nesanāk, tu esi idiots.
PND ir gluži kā mafija ar saviem noteikumiem.
Agris: Ja iepriekš esam vienojušies, tad uz koncertu nedrīkst neierasties. Nav variantu.
Didzis: Tas pats attiecas uz dzeršanu.Dzēris, bet jāspēlē vienalga.
Juris: Pēdējā ziemassvētku tūrā man šķita, ka šī noruna tiks lauzta, jo Agris pamodās pus koncertā.
Pavasars: Arī tas ir PND. Atbildība, kuru tu nes savu džeku priekšā.
Ir pieņemts uzskatīt, ka panki nestrādā un liek visam mīksto. Ko jums nozīmē šis punk dzīvesveids.
Agris: Normāli panki, šķiet vienmēr strādā.
Pavasars: Panks ir tas, kurš grib būt panks. Un man šķiet, ka es esmu panks. Arī vairums mūsu dziesmas ir par to, ko mēs šeit pieminam. Par vīru vienotību, par rokenrolu. Rokenrols nav gadījumā, ja uzkāp uz skatuves, apvemies un nokrīti.
GG Allin domāja citādāk, viņš kakāja uz skatuves dēļiem.
Agris: Man koncerta laikā nekad nav gribējies kakāt. (visi smejas)
Labi, nenovirzīsimies no tēmas.
Pavasars: Un zini, kas vēl ir svarīgi – nekāda māksla nav nedarīt neko. Staigāt apkārt, čurāt biksēs. To var jebkurš. Panks man nav staigāt ar grebeni un neko nedarīt – es protestēju un neko nedaru.
Agris: Es nemaz nevaru nosēdēt neko nedarot.
Juris: Man tas nozīmē sava veida protestu. Kaut vai pret bezatbildību. Ja esi bezatbildīgs savas grupas biedru priekšā, tātad tu esi lohs.
Didzis: Es savukārt domāju, ka panks ir tas, kas mēs gribētu būt.
Kā PND sadzīvo ar autortiesībām? Grupā tomēr ir spēlējuši milzum daudz mūziķu un dažu devums ir bijis neatsverams.
Juris: Bet ir taču tas likums, ka ja izdomā vārdus, tad tie nepieder Tev, bet gan...
Pavasars: Šitiem likumiem es uzlieku...
Juris: ... tā man vismaz teica tad, kad pievienojos PND rindām.
Pavasars: Jā, tā gan ir! Tas ir PND likums. Ja reiz tu kaut ko esi radījis kopā ar mums, tas paliek piederīgs grupai, nevis atsevišķam indivīdam.
Cik mūziķu gadu gaitā ir spēlējuši grupā PND?
Didzis: Pie divdesmit būs. Edis, Kriš, Ritvars, Valters, Mārtiņš, Miķelis, Šuriks, Mironis, Antons, Ģima, Ivars, Šakālis, Lauris, Lielais sīkais, Kristaps Krēsliņš plus tagadējie sastāvs: Agris, Didzis, Pavasars, Ronijs, Juris, Igijs. Tātad kopā 21. Acīte.
Jums ir paģiras?
Pavasars: Drausmīgas.
Didzis: Tas viss ir šeit, galvā. Es nezinu, kā citiem, bet man uz paģirām vienmēr gribas drāzties. Tas ir normāli.
Juris: Man ir dažādas gradācijas. Ir smagā poha, karaliskā poha un tad, pavisam nesen atklāju ķēniņa pohu. Un lūk, tad kad ir ķēniņa poha – es guļu visu dienu. Nesaprotu vai varu ēst, dzert. Turklāt man ir tā īpatnība, ka es šādos brīžos nelāpos.
Didzis: Tā ir kļūda, nevis īpatnība.
Pavasars: Arī es nelāpos. Bet kas ir svarīgi, mēs nekad paģiru dēļ nekavējam darbu. Tā ir vīru darīšana, ja tu bļa dzer lops, tad arī ej uz darbu!
Didzis: Tu vari dzert, priecāties un dirst ko gribi, bet ir lietas, kas jādara.
Pavasars: Jā, lūk mēs atkal atgriežamies pie tā, kas ir PND.
