Kā nonācāt pie idejas, ka ir jārīko pašiem savs festivāls?
Edgars: Viss sākās ar to, ka viens otram uzdevām jautājumu: „Kur tu šogad spēlēsi?”. „Nezinu, un kur tu?” – „Arī nezinu.”. Problēma, nav kur īsti spēlēt. Vārds pa vārdam mēs nonācām pie tā, ka jārīko pašiem savs festivāls. Sākumā tā bija doma par dārza svētkiem, ja tā varētu teikt. Pagājušogad mums bija divdesmit četras grupas, bet sākumā bijām domājuši varbūt četras, nu labi, tie draugi ir nedaudz vairāk, kādas sešas, astoņas. Tad jau četrpadsmit, astoņpadsmit. Un tā mēs nonācām līdz idejai, ka to varētu veidot kā tradīciju.
Festivāls notiek Klanģu kalnā, Ķekavas novadā, vai apsvērāt arī citas vietas?
Edgars: Jā, viena alternatīva bija Daugmale, otra – Zvārtas iezis, tas gan bija krietni tālāk. Vieta ir ļoti pasakaina, bet apstākļi un argumenti, kāpēc to neizvēlēties, vismaz pirmajā gadā, bija daudz vairāk nekā iemesli, kāpēc festivālu rīkot tieši tur.
Klanģu kalnā gadu pirms jums notika arī Ozola pasākums.
Edgars: Jā, notika, un notiks arī šogad, starp citu. Ozols nedēļu pēc tam ir izlēmis savu pasākumu tur rīkot. Par to gan daudz neko nezinām.
Varbūt kāds metālists sajauks un aizbrauks uz nepareizo...
Edgars: Ozolam pašam patīkot šāda mūzika, tas nekas, ka viņš pārstāv citu stilu un citu ekspresijas veidu. Es nedomāju, ka tā būtu liela problēma. Ir publikas daļa, kas krasi sadala „tas ir metāls, tas ir ne-metāls”. Es, piemēram, tā nedaru, es zinu, ka Edijs arī nē. Līdz ar to arī Klang festivāla saturs šogad ir krietni krāsaināks nekā pagājušogad.
Kā paši vērtējat pirmā festivāla rezultātus? Viss izdevās kā plānots vai pat labāk?
Edgars: Labi, izdevās tiešām labāk nekā plānots. Mēs dabūjām risināt telšu pilsētiņas problēmu, vietu trūkumu. Neskatoties uz to, ka tas nebija viegli, tas tomēr bija patīkami.
Vai bija vēl kādi brīži festivāla laikā, kad likās, ka viss noies greizi?
Edijs: Dambja koncerts bija diezgan saspringts, daudz cilvēku bija.
Edgars: Dambis ir diezgan nacionāli noskaņots mūziķis. Viņa daiļrade ne vienmēr pozitīvi korelē ar festivāla krievvalodīgajiem apmeklētājiem, bet nekādas vērā ņemamas problēmas, par ko mums sāpētu galva, nebija.
Edijs: Mūsu komadā ir daži cilvēki ar izdomu un risinājumiem – „outside the box”.
Edgars: Jā, tā ir milzīga vērtība. Es esmu ļoti laimīgs par to, ka tādi cilvēki ir. Nav nerisināmu problēmu. Nav tādu „VAĪ, VISS SLIKTI!”. Nē, uzreiz ir jautājumi „Ko?”, „Kā atrisinām?”. Saliekam galvas kopā un viss notiek.
Kad bija tas brīdis, kad sapratāt, ka festivāls obligāti jārīko arī otreiz?
Edijs: Pirmajā dienā! Principā, nākamā gada grupu sarakstu mēs uzmetām pirmdienā pēc festivāla. Par 10% varbūt ir pamainījies no tā, ko mēs izdomājām.
Edgars: Pirmā gada rezultāts liecināja tikai un vienīgi par to, ka to vajag ne tikai mums, bet arī citiem.
Kādas izmaiņas šogad piedzīvos festivāla teritorija? Pieņemu, ka telšu pilsētiņa noteikti būs lielāka.
Edgars: Jā, telšu pilsētiņa būs citur un vismaz trīsreiz lielāka nekā pagājušogad.
Edijs: Telšu pilsētiņā varēs ienest ko grib...
Edgars: Bet festivāla teritorijā nevarēs ienest pilnīgi neko. Ne ūdeni, ne jogurtu, neko. Tā arī būs būtiskākā izmaiņa, par ko paziņojam jau tagad, lai jau sākas „JŪS, DRAŅĶI!” un tamlīdzīgi apvainojumi. Lai kliedz tagad un līdz festivālam nomierinās.
Kas rūpēsies par to, lai festivāla teritorijā nekas netiktu ienests?
Edgars: To mēs vēl neesam līdz galam izdomājuši, notiek sarunas ar zemessardzi. Kā tieši tas būs, mēs paši sapratīsim tuvāko nedēļu laikā.
Jau pieminēji, ka programma šogad ir krāsaināka nekā pērn. Vai tādējādi vēlaties piesaistīt plašāku auditoriju?
Edgars: Tā ideja ir tāda, ka mēs to sākām darīt tikai tāpēc, ka pašiem patīk, pašiem gribas un vajag. Arī turpināsim mēs festivālu rīkot tikai šī iemesla dēļ, līdz ar to rīkojam tādu pasākumu, uz kuru pašiem gribētos braukt, maksāt naudu par biļeti, atrasties tur un klausīties. Tāpēc arī grupas mēs saliekam tādas, kuras paši vēlamies redzēt, un kas būtu interesantas arī apmeklētājiem.
Edijs: Ja ievēro, tad uzstādījums mums bija tāds, lai grupas neatkārtotos. To esam arī panākuši.
Kuras grupas uzstāšanos „KLANG” festivāla šogad paši vēlaties redzēt visvairāk?
Edijs: Vēlējāmies redzēt vienu, kas nav...
Edgars: Neatklāsim kuru, bet varbūt izdosies nākamgad. Es esmu ļoti priecīgs par „Pienvedējiem”, arī par „Elkupe”, kura uzstājas ļoti reti. Gribētu atzīmēt arī gadu un pieredzes ziņā jaunākos dalībniekus – „Bloody Heels”, „Traumatized”. „Dehead”, „Deodium” – nedaudz vecākas grupas, ar savu raksturu un muzikālo domu.
Edijs: Ja man ir jāizvēlas, tad es par „Rūsu”.
Pagājušajā gadā „Rūsa” netika un vietā bija grupa „Korozija”. Šogad gaidāms kaut kas līdzīgs?
Edijs: Šogad arī būs dažādi „triki” no organizatoru puses.
Kā jūs abi sadalāt pienākumus?
Edijs: Gaitā...
Edgars: Protams, ir kaut kādas lietas, par kurām vairāk atbildu es, par kurām Edijs, bet procesā šie pienākumi mēdz mainīties. To īsti nevar paredzēt, pēc iepriekšējā gadā tas pierādījās. Piemēram, piektdiena, festivāla pirmā diena, no desmit sarunātajiem festivāla palīgiem ierodas divi. Nu neko, es braucu uz turieni, Edijs uz turieni. Telefons, mašīna, viss notiek vienkārši pa ceļam.
Kā pavadāt saspringto nedēļu pirms festivāla?
Edgars: „Ballīte” nedēļas garumā. Pagājušajā gadā mēs dzīvojām visu nedēļu tur, nedomāju, ka šogad kaut kas mainīsies. To visu darām, kontrolējam un apsaimniekojam mēs divi un mūsu tuvākie draugi, kolēģi un paziņas.
Pirmajā gadā jums izdevās savākt 24 pašmāju grupas, šogad 20. Kā paši vērtējat šī brīža rokmūzikas situāciju Latvijā?
Edgars: Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc mēs turpinām to darīt arī šogad, un, visticamāk, turpināsim arī nākamgad un vēl kādus pāris gadus. Ir tā sajūta, ka nav līdz galam izdarīts tas, lai par Latviju varētu runāt ne tikai kā par „Positivus” valsti, bet arī, teiksim, par „Klang” vai cita alternatīvas mūzikas festivāla valsti. Gribētos par to izfantazēt tik tālu, lai, ja ne mums, tad vismaz citiem izveidot kapitālu bāzi, uz kā būvēt tālāk. Man personīgi, es domāju, ka Edijam arī, mazliet pietrūkst tas, ka rokmūzika Latvijā netiek pienācīgi novērtēta. Ja mēs kaut kādā veidā varēsim šo situāciju mainīt, ne tikai industrijā, bet arī pašu mūziķu attieksmē un domāšanā, es jutīšos kā padarījis ļoti labu darbu.
Gala vārds, kāpēc cilvēkiem šogad vajadzētu apmeklēt festivālu „Klang”?
Edijs. „Pienvedēju” vienīgais koncerts vasarā!
Edgars: Jā, to mēs varam pavisam droši atklāt, ka „Pienvedēja Piedzīvojumi” šovasar nekur citur nespēlēs. Dzīvie koncerti, manuprāt, vienmēr bijuši, ir un būs pamats, uz kā rokenrols un metāls turas. Tas ir tas, ko nevar dabūt ne pa televizoru, ne ierakstā, ne kā citādāk. Ja mēs paši šo dārziņu Latvijas ietvaros izkopsim, tad nākotnē varēsim piesaistīt arī lielākas grupas. Tas ir veids, kā cilvēki var palīdzēt paši sev un arī mums to uzturēt un veidot par tādu festivālu, par ko būtu lepnums, ka tas notiek Latvijā. Tas ir smags un ilgs darbs, bet tas nav neiespējami.
Edijs: Man ir vēl viens arguments - vai ir citi piedāvājumi šajā nedēļas nogalē? Jaunais vilnis ir, var braukt uz to.
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
2013. gada festivāla apskatu lasi šeit: Bakhanālijas Klaņģu kalnā - Klang! 2013.
