Sveiki, taureņi! Sāksim ar mazu ekskursiju grupas vēsturē – kāpēc „Liblikas” un kā sākāt spēlēt kopā?
Mihkels: Es un ģitārists Henriks spēlējām kopā kopš 2006. gada, lai gan Henrikam šim faktam ir grūti noticēt. 2010. gadā mūsu thrash metal grupai pienāca gals, bet mums ļoti paveicās satiekot Temo. Tas notika vienā no regulārajām piektdienas "let's-get-drunk" naktīm Tallinas ielās. Mūsu vienīgais vadmotīvs tajā naktī bija viens foršs rifs Metallica dziesmā „The Shortest Straw”. Drīz pēc tam es, Henriks un Temo sākām pieticīgu kopā spēlēšanu. Tajā laikā mēs arī sākām skanēt un justies kā grupa, kurai vajadzīgs vokālists un basģitārists. Tā Olivers un Jooseps tika izvilkti no pagrīdes.
Temo: Kāpēc Liblikas? Tas skan labi igauņu, angļu un pat latviešu valodā, reizēm arī kanādiešu. Mēs negribējām, lai nosaukums ieliek mūs rāmī klausītāju acīs. Mums bija padomā arī citi, muļķīgi nosaukumi, jo mēs mēģinājām atrast ultra foršu, vienreizēju un smagu nosaukumu. Kā jūs jau tagad zināt, igauņu valodā vārds "liblikas" nozīmē „taurenis”, kas neizsaka neko daudz, ne?
Jūs sākāt ar thrash metal, bet nonācāt pie stoner, kāpēc?
Mihkels: Mēs nesākām ar thrash metālu, bet, iespējams, jūs varat dzirdēt dažas thrash metal ietekmes „Wooden Spaceship” albumā, īpaši gabalā „Among the Leech”. Laikam, tas ir mūsu asinīs, ielikt šur tur thrash elementus. Es un Henriks esam redzējuši „Metallica” dzīvajā varāk kā desmit reizes, tas būtu dīvaini, ka mums nebūtu nekādas thrash metal ietekmes mūsu skanējumā. Mēs nesaucam mūsu mūziku par stoner, bet mēs apbrīnojam stoner kultūru un skanējumu. Mēs esam atvērti visu veidu stiliem, kas zin, iespējams, nākamajā ierakstā mēs ieviesīsim dažas klasiskā disko skaņas.
Jūs esat lieli „Mastodon” , „Baroness” un Frenka Zappas fani, esat dzirdējuši latviešu „Soundarcade” ?
Henriks: Esmu dzirdējis dažas dziesmas un man tās patika. Viņi skan unikāli, es domāju, ka tas ir svarīgi. Izklausās pēc grupas, ar kuru mums vajadzētu uzspēlēt kopā.
Jūsu dziesmas ir angļu valodā, kāpēc ne savā mēlē?
Temo: Lielākā daļa mūzikas, ko klausamies, ir angļu valdodā. Iespējams, kādu dienu mēs ierakstīsim dziesmu igauņu valodā. Vēl tas, ka igauņu valoda nav viegla. Ir pagrūti uzrakstīt jēdzīgus tekstus igauniski, lai tie neskanētu smieklīgi. Mūsu pašu un arī klausītāju ausis ir pieradušas pie dažādām muļķībām angliski, tāpēc galvenokārt izmatojam angļu valodu, tā vieglāk izpausties.
Jūsu debijas albums „Wooden Spaceship” izdots 2013. gadā. Tajā ir dziļa doma, bet tajā pašā laikā muzikāli tas ir dažādu stilu sajaukums. Tas ir konceptuāls jeb filosofisks? Kāda reakcija sekoja no klausītājiem?
Henriks: Kad mēs bijām tikuši pusē ar albuma sagatavošanu, izlēmām ierakstīt konceptuālu albumu. Pēc tam mēs sākām taisīt dziesmas pieturoties vienotai koncepcijai. Visas dziesmas ir kā atsevišķas daļas ar dažādām emocijām un nozīmēm, bet pamattēma paliek neapzināta. Ar skumjām emocijām nāk skumji riffi, ar priecīgām – priecīgi, ar sapi** - sap**ti.
Olivers: Igaunijā mēs nesasniedzām masas (nav vietējā Grammy apbalvojuma). Tikai daži cilvēki skatuves ietvaros pamanīja.
Un pasaules reakcija?
Jooseps: Nav grammy balvas, bet mēs saņēmām dažus patīkamus albuma apskatus no dažādiem blogeriem pasaulē, kuri interesējas par šādu mūziku.
Vai Tomass Ilvess saņēma albuma kopiju? Domāju, viņam varētu patikt.
Henriks: Es domāju, ka viņš ir ļoti foršs džeks, bet nezin, kas ir „Liblikas”. Pieļauju, ka viņam ir svarīgākas lietas, ar ko nodarboties – vadīt valsti vai izvēlēties tauriņu vakariņām ar viņa lielisko, lielisko sievu.
Nākamo albumu izdevāt 2014. gadā, tas tika ierakstīts Latvijā pie leģendārā Ģirta Laumaņa Valmierā. Kāpēc izvēlējāties tieši viņu? Kādi iespaidi?
Temo: Viens no mūsu draugiem ieteica šo vietu. Tā kā mums patika Ģirta iepriekšējie darbi, mēs izlēmām par labu viņam. Ierakstījām albumu viņa mājās un spēlējām futbolu ar viņa bērniem – tā bija lieliska nedēļa. Diez vai var iedomāties labāku vidi "Mothers' Finest" ierakstam.
Izskatās, ka stoner / sludge / skatuve sāk atdzīvoties? Kā jums liekas?
Mihkels: Esot pašiem iekšā skatuvē, ir grūti sajust atdzimšanu, bet man liekas, ka tev taisnība. Izskatās, ka tā varētu augt, bet tas varētu notikt ātrāk. Iespējams, mūsu bērni varētu izaugt psihodēlisku domu, izplūdušu riffu, sladžīgu saldējumu un obligāto mājās lasāmo Doom Sawyer pasaulē.
Jūsuprāt, kuas ir jūsu auditorija – hipsteri, metālisti vai pagrimušie intelektuāļi?
Mihkels: Mums gribētos domāt, ka lieliskākā lieta ar mūsu mūziku ir tas, ka mēs varam spēlēt kopā ar dažādu stilu grupām. Tāpēc mūsu koncertos apmeklētāji galvenokārt ir hipsteri, metālisti, kaktusi un 11-gadīgas meitenes, bet pārsvarā - metālisti (bet ne krabji).
Mums ir „Tesa”, Jums ir „Talbot” . Ko vēl ieteiksiet no Igaunijas skatuves?
Olivers: Ar kuru sākt. „Crystal Cloisters” , „Kannabinõid” , „Highmachine” , „Smõuk” – šīs varētu būt pieminēšanas vērtas. Mēs esam spēlējuši ar visām – tie ir lieliski cilvēki. Jūs nenožēlosiet, ja uzmetīsiet ausi šiem.
Mūzikas formāts – priekšroka digitālajam, platēm, kasetēm vai cd?
Henriks: Mums patīk alus, plates, kasetes, digitāli, cd un cepumi, šādā secībā. Ja nopietni, tad mums patīk ideja, ka kādu dienu klausīsimies savu mūziku vinila platē.
4. aprīlī Jūs spēlējat Rīgā, kopā ar somiem „Kypck” un „Frailty” , Jūsu pirmais koncerts Rīgā? Kādas sajūtas?
Jooseps: Šī būs otrā reize Rīgā. Mēs esam ļoti pateicīgi par iespēju spēlēt divas naktis kopā ar „Kypck” divos lieliskos klubos – Rīgā un Tallinā!
Kā igauņu valodā ir – esmu sasodīti sapīpējies, nejūtu savas kājas, bet jāiet uz koncertu?
Olivers: "Ma suitsetasin ennast tagurpidi, ma ei tunne oma jalgu, aga mul on ikkagi vaja keikale jõuda." Zini, bet šitā bija noticis mūsu bundziniekam pēc koncerta Valmierā pagājušajā gadā. Kā tu to zināji? Viņš joprojām meklē savas zeķes.
LIBLIKAS ir: Oliver Aunver – vokāls / Temo Saarna – ģitāra / Henrik Harak – ģitāra / Joosep Käsper - bass / Mihkel-Madis Rebane – bungas
Vairāk par pasākumu: http://www.melnapiektdiena.lv/events/04042015
