Kā tu domā - vai kāds lasa šīs intervijas?
Kas to lai zina? Mēs dažreiz lasām. Cerēsim, ka cilvēki būs pietiekoši ieinteresēti, lai palasītu arī šo interviju. Tiesa, man jūs laicīgi jābrīdina – mūsu grupai ir raksturīgas pastāvīgas absurdas sarunas, tāpēc esam zaudējuši kontroli un brīžiem pat paši vairs nesaprotam, kad runājam nopietni un kad - jokojam. Tāpēc lasot apzinieties risku.
Brīdināti esam, varam doties tālāk. Īss, bet raksturojošs CV: kas ir NekKralai?
NekKralai ir grupa no Lietuvas, kas spēlē raw black metal un punk rock hibrīdu. Grupā ir trīs dalībnieki: Simonas (ģitāra), Gitis (bass, vokāls) un Simonas (bungas). Šobrīd visi dzīvojam Kauņā, taču esam nākuši no mazpilsētām. Grupa tika dibināta tolaik, kad ģitārists Simonas un basists Gitis vēl dzīvoja Seredžius ciemā. Īsumā – mēs vēlamies spēlēt mūziku, kas liktu jums justies tā, it kā aukstā ziemas naktī būtu pamodušies paģiraini, kaimiņmājā skanētu nerimtīgas suņa rejas un jūsu vienīgā vēlme būtu paņemt cirvi un iestādīt to šī parādnieka - nāburga paurī. Aptuveni tāda aina.
Kāds prātīgs cilvēks reiz teica un es sliecos viņam piekrist: „Zemākie un augstākie punkti ir visnozīmīgākie. Viss, kas ir starp tiem, ir vienkārši pa vidu.” Ko tu vari pastāstīt par šiem zemākajiem un augstākajiem punktiem savas grupas pastāvēšanas laikā?
Domāju, ka viens no zemākajiem punktiem bija kāds no mūsu pirmajiem koncertiem. Kad nodibinājām grupu, mēs teju nepratām spēlēt un šis koncerts notika tikai kādu mēnesi pēc tam. Mums sanāca uzstāties starp divām grupām, kuri bija tiešām labi mūziķi un, protams, publika mūs nežēloja un, nicīgi izturoties, diezgan drīz dabūja nost no skatuves. Tobrīd nolēmām, ka mums nopietni jāstrādā un kopumā šis gadījums sniedza nozīmīgu impulsu, lai kļūtu par to, ko nu var dēvēt par grupu.
Augstākais punkts ir šogad izdotais debijas EP „Kliudžiau”. Mēs uzskatām, ka tas ir pavērsiens, ko var saukt par grupas atdzimšanu un no kura sākas jauns posms.
Kāda tev šobrīd šķiet esam situācija smagās mūzikas pasaulē kopumā un dzimtajā Lietuvā?
Sākot rakstīt atbildi uz šo jautājumu, aptvēru, ka paveroties no dažādiem skata punktiem, par šo tēmu varētu runāt stundām ilgi. Tāpēc centīšos atbildēt pāris teikumos.
Ņemot vērā, ka ir pieejams gandrīz neierobežots informācijas daudzums, mēs praktiski katru dienu uzzinām par ievērības cienīgiem mūziķiem un grupām. Jāteic, ka ir daudz lielisku grupu, kas metāla mūzikas latiņu paceļ augstu un katrs var atrast kaut ko savai gaumei piemērotu.
Tomēr gandrīz neviena no šīm grupām negūs pelnīto atzinību, nemaz nerunājot par to, ka, mūziķi darot savu darbu, varētu atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus, jo vairums publikas kļūst arvien stulbāki. Tieši tāpat- ik dienas. Domāju, ka līdzīga situācija valda arī uz vietējās skatuves. Lietuvā ir ļoti daudz labu grupu, bet problēma ir tā, ka nodarbošanās ar mūziku nevar būt iztikas avots.
Šis ir gada tematiskais jautājums, ko jāpasteidzas uzdot kamēr tas vēl aktuāls. Vai tu zini, ka šogad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta?
Godīgi sakot, es to nezināju. Prieks dzirdēt un labu veiksmi! Latvija mums ir tuvs kaimiņš, novērtējam to un respektējam. Zinām, ka Latvijā nesen tika ieviests eiro, jums pie Baltijas jūras ir mierpilnas un brīnišķīgas pludmales un esat slaveni ar savu Rīgas melno balzamu, kam ir īsteni šausmīga garša. Jums ir arī vairākas lieliskas grupas, kas spēlē metālu. Mēs savā dzimtajā vietā Seredžius organizējam mazu brīvdabas metāla festivālu, kurā uzstājās vairākas no šīm grupām – Wagars, Sanctimony un Urskumug. Ceram, ka perspektīvā varēsim uzaicināt arī citas.
Tas liek man domāt, ka jūs arīdzan palīdzat popularizēt mūsu smagās mūzikas kultūru. Ačiū!
Kā tu raksturotu NekKralai uzstāšanos cilvēkam, kurš jūs nav redzējis? Kāpēc mums vajadzētu būt koncertā?
Bipolārs būtu vispiemērotākais apzīmējums. Tāpēc, ka vienu minūti pieredzi pankrokam raksturīgo primitīvo spēku un dusmas, bet nākošajā mirklī pār tevi veļas tumša, depresīva black metāla agresija. Vienu sekundi esi pārskaities un slims visu pakaļas caurumu dēļ, kuri padara tavu dzīvi nožēlojamu, bet nākošajā- esi trakoti laimīgs, ka ir kaut kas, ko ar savu cirvi vari šķaidīt un sasist lupatās. Vienubrīd dzīve šķiet absolūti nožēlojama, bet tad pēkšņi tas šķiet pat uzjautrinoši. Un alkohols – bez tā nekas nav iedomājams.
Tāda ir atmosfēra, ko cenšamies radīt.
Kāpēc jums vajadzētu būt koncertā? Tāpēc, ka mūsu uzstāšanās laikā tur parādīsies dinozaurs saulesbrillēs, no viņa rokām šausies lāzerstari un tajās viņš turēs arī alus muciņas. Ak, jā, uz dinozaura muguras jās 50 kailas, vīriešu glāstu izsalkušas sievietes. Šis paziņojums var būt patiess vai arī maldinošs. Lai pārliecinātos, kā īsti bija, jums jānāk uz koncertu.
Kas gaidāms nākamgad?
Jaunajam gadam patlaban sagatavots vienīgi kalendārs. Cenšamies noorganizēt koncerttūri pa tuvējām valstīm. Ja neskaita to, ka strādāsim, gatavojot jaunu muzikālo materiālu un centīsimies spēlēt pēc iespējas vairāk koncertu, citu konkrētu plānu šobrīd nav.
Noslēgumā jautājums kuru pēdējos gados bieži uzdodu mūziķiem. Kāda ir galvenā atziņa ko esat guvuši par savu dzīvi un mūziku kā divām lietām, kas viena bez otras nav iedomājamas?
Mēs esam sapratuši, ka tas ir muzikāls pardokss.
Dzīve – Mūzika= Sūdi
bet
Sūdi+Mūzika ≠ Dzīve
Taču ja nopietni, tad mēs, visticamāk, vēl necik daudz dzīves gudrību neesam apguvuši, taču pietiekami daudz esam sapratuši par sevi pašiem. Galvenokārt to, ka mūsu dzīve bez mūzikas būtu vienkārši nožēlojama.
https://lt-lt.facebook.com/nekkralai
Pasākuma lapa Facebook:
