Par viņiem interneta plašumos izskanējis viedoklis, ka Queens Of The Stone Age ir beidzot parādījies pieklājīgs konkurents, bet gribētos nedaudz papildināt. Red Fang drīzāk ir apvienojums ar Monster Magnet agrīno psihodēlismu, Black Sabbath drūmi veidoto noskaņu un Alice In Chains netīro grandžu.
Red Fang jaunais albums Whales And Leeches iznāk jau 15.oktobrī ASV un 21. oktobrī pārējās valstīs caur Relapse Records. Daudzi jau jauno albumu nodēvējuši (iespējams, nedaudz pārspīlēti) par šīgada labāko, bet nu viens ir skaidrs – Red Fang ar savu pēdējo veikumu ir pievērsuši sev visas pasaules uzmanību!
Ģirts: Tātad šis ir otrais koncerts pēc vasaras, kā tu jūties šodien?
Deivids: Mēs cenšamies tēmēt tieši uz jaunajām dziesmām. Mums ir setliste, kurā nav neviena dziesma no pirmā albuma. Dziesmas ir tikai no Murder The Mountains un Whales And Leeches. Vismaz tā tas ir sākotnēji plānots. Tad jau redzēsim, kā tas izvērtīsies.
Ģ: Un pat ne Prehistoric Dog?
D: Mēs varbūt ieliksim to dziesmu koncerta pašās beigās. Bet nu plānots pat bez Prehistoric Dog, jo mēs izlēmām, ka spēlēsim tikai jaunās dziesmas. Un jā, tas būs tāds mazs eksperiments, mēs varbūt nepaliksim pie tā, varbūt ieliksim Prehistoric Dog vai arī kādu citu dziesmu, piemēram, Sharks. Bet nu mēs centīsimies spēlēt jauno setlisti, lai spēlētu tieši jaunās dziesmas vairāk. Tas tiešām ir kā eksperiments, skatīsimies kā tas attīstīsies. Varbūt izlemsim, ka ar to nepietiek un ka ir jāieliek kāda vecā dziesma arī.
Ģ: Tas jau ir pašsaprotami, ka esam šeit, lai runātu par jauno albumu Whales And Leeches, kāda ir noskaņa grupā?
D: Sajūtas ir labas! Šim ierakstam uzlikām termiņu, jo bijām visu laiku tūrē. Parasti mēs dziesmas rakstām mājās ar trīs vai četriem mēģinājumiem nedēļā. Dziesmas tiktu ierakstītas bez īpaša laika ierobežojuma. Bet šajā reizē mēs bijām tūrē, un īsti nevaram ierakstīt dziesmas, būdami tūrē. Mēs bijām mājās trīs mēnešus starp tūrēm un izmantojām gandrīz katru minūti, lai rakstītu! Neskatoties uz to, ka viss gāja kā iecerēts, bija jūtams nedaudz lielāks spiediens nekā ierasti, jo rezervētais laiks studijā ātri tuvojās galam, un dažas dziesmas mēs vēl nebijām pabeiguši. Rezultātā ierakstu studijā veicām pāris uzlabojumus dziesmām.
Šis ieraksts mums bija savādāks, bet es domāju, ka viss noritēja veiksmīgi. Es esmu priecīgs par dziesmām un visu albumu kopumā. Protams, es varētu bezgalīgi miksēt dziesmas, ir grūti atrast to apstāšanās punktu un būt apmierinātam ar rezultātu. Bet nu galu galā es esmu ļoti apmierināts ar to, un es domāju, ka cilvēkiem patiks! Es tā ceru!
Ģ: Nesen es nejauši atradu interesantu rakstu no Daily Telegraph! Stāsts ir par kādu Austrālijas sērfotāju, kuru sauc Gajs Līčs (Guy Leech) (Leech angļu valodā ir dēle – red. piez.), un viņš kādu dienu ar savu paziņu sērfoja Sallijas pludmalē, kad nejauši uzdūrās kuprvalim, kurš, atrazdamies ūdenī zem abiem sērfotājiem, iesita Līčam ar pleznu pa sērfa dēli, bet laimīgā kārtā nekādi savainojumi netika gūti. Šī pagaidām ir vienīgā man zināmā saistība starp vaļiem un dēlēm, vai tu nevarētu pastāstīt albuma galveno ideju?
D: Šādu savienojumu es nebiju dzirdējis (smejas), tas ir kaut kas jauns man! Īstenībā albuma nosaukums ir cēlies no pirmā albuma dziesmas! Mēs centāmies izdomāt nosaukumus, tad kāds pēkšņi sāka apskatīt variantus no agrākajiem ierakstiem, un mums kaut kā iepatikās šis, jo tas it kā no sākuma saistās ar dzīvniekiem, bet tad atkal no otras puses, es nezinu, vai pie jums tā saka, bet valis varētu būt arī kāds bagāts cilvēks, kurš, piemēram, sēž kazino un tērē ļoti daudz naudas. Bet atkal dēles ir parazīti, un bagāti cilvēki arī var būt parazīti. To var interpretēt dažādi.
Es zinu, ka tas ir nedaudz dīvaini izmanot nosaukumu no iepriekšējiem albumiem, bet mēs to jau darījām ar Murder The Mountains. To dziesmu mēs sarakstījām kopā ar pirmajiem veiktajiem ierakstiem (tā dziesma parādās arī jaunajā albumā - red.piez.). Tas ir kā Led Zeppelin izdarīja ar savu albumu House Of The Holy, jo ir arī tāda dziesma no cita albuma! Tātad tas varētu būt nedaudz dīvaini izmantot dziesmu, kura pat nav jaunajā albumā. Mums vienkārši patika kā tas skan, un mēs izlēmām Whales And Leeches! Bet sērfotāja un vaļa saikne ir smieklīga, nebiju dzirdējis par to neko!
Ģ: Kur jūs ņemat tās idejas dziesmām un albumiem, piemēram, kā jau minētie Prehistoric Dog, Murder The Mountains, Whales And Leeches un daudziem citiem?
D: Mēs rakstām mūziku no sākuma, šajā procesā iesaistāmie mēs visi, nav konkrēti viena dziesmu rakstītāja. Mēs visi rakstām daļas no dziesmām, un, kopā sanākot, liekam visu kopā. Dziesmu teksti un nosaukumi nāk pašās beigās. Lielāko daļu dziesmu tekstus veido Ārons (Aaron Beam, vokāls un basģitāra – red.piez.) un Braiens (Bryan Giles, vokāls un ģitāra – red.piez.). Mums ir video, kuri ir ļoti smieklīgi, bet mūziku mēs uztveram krietni nopietnāk. Dziesmu teksti lielākoties ir balstīti uz kaut kādiem fantāzijas elementiem. Piemēram, Prehistoric Dog, ir par suņiem, kuri nāk no kosmosa, lai iznīcinātu zemi. Murder The Mountains var interpretēt dažādi, tas nebūt nozīmē, ka kāds tiešām grib nogalināt kalnus. Protams, daži dziesmu teksti ir balstīti uz personisko pieredzi, piemēram, Hank Is Dead ir par vienu no Ārona kaķiem, kurš nomira. Es pats dziesmu tekstos un to nosaukumus iesaistos ļoti maz, pārsvarā rakstu mūziku.
Ģ: Kura dziesma sagādājas lielākās grūtības?
D: Bija pāris, bet man liekas, ka tā bija Failure. Tā ir lēnāka dziesma albumā. No tehniskā skatupunkta to nav sarežģīti nospēlēt, bet tieši tas sagādāja grūtības. Dziesmā it kā nekā nav, lielākoties ir G akords ar nelielām izmaiņām tālāk. Tā dziesma bija nedaudz viltīga, no sākuma likās, ka nekas īpašs dziesmā nenotika, bet es uzskatu, ka dažreiz, spēlējot vieglu dziesmu, ir sarežģītāk nekā, piemēram, dziesmu ar daudz notīm. Varbūt to varētu nosaukt par cita veida izaicinājumu, bet loģiski arī tīri tehniska dziesma ar daudz notīm var būt sarežģīta. Bet tieši Failure bija viltīga, tā bija dīvaina.
Ģ: Mēs pirms tam jau pieminējām videoklipus, un Red Fang ir ļoti labi zināmi ar saviem savdabīgajiem klipiem, bet man ir grūti vizualizēt kādu no jaunajām dziesmām smieklīgā video. Kas Red Fang ir plānā?
D: Mēs strādāsim ar to pašu direktoru, kurš ir taisījis visus mūsu video. Mums bija doma izlaist video jau pirms albuma iznākšanas, bet mums nebija pietiekami daudz laika. Mēs esam jau sākuši uzņemt video, esam pagaidām nofilmējuši to daļu, kur spēlējam, bet klipā būs arī stāsts, kuru vēl neesam sākuši filmēt. Es negribētu atklāt, kāds būs stāsts, jo vēlamies, lai tas būtu pārsteigums. Bet humora daļa nāk no direktora Roba Vaitija Makkonahija (Rob Whitey McConnaughy). Viņš ir ļoti labs mūsu draugs un ļoti labs direktors. Videoklipos redzamie mēs ir neliels mūsu pašu pārspīlējums. Viņš paņem mūsu ikdienas tēlus, un, nedaudz pārspīlējot, rodas klipos redzamie varoņi. Mēs ikdienā nedauzām mašīnas un nedzeram kaudzi alus. Protams, mēs iedzeram ikdienā alu, bet video ir nedaudz pārspīlēti. Un lielākai daļai hārdroka vai metāla grupām videoklipos ir redzams uguns, ķēdes un...
Ģ: Pūķi!!!
D: Jā,jā! Bet tādi mēs esam, vienkārši parasti čaļi, kuriem patīk humors! No sākuma likās, ka tas aizvedīs nedaudz prom no pašas dziesmas. Dziesma netiks uztverta nopietni, jo mēs klipos neuzvedamies nopietni. Bet mums ir humora izjūta, un, manuprāt, cilvēkiem patīk videoklipu atmosfēra. Tāpēc es neņemu ļaunā, ja dziesmai ir pavisam savādāks koncepts nekā video. Video ar humoru ir labāk nekā, ja mēs būtu apģērbti ādas tērpos ar spaikiem. Bet kopsummā video koncepts nāk tieši no direktora, un mēs palīdzam tikai nedaudz! Galvenokārt mums ir tikai jāpiekrīt pie idejām!
Ģ: Pēdējais video Dirt Wizard tika uzņemts, kamēr jūs vēl bijāt tūrē, kas ir ļoti liela jūsu dzīves sastāvdaļa. Kādas ir sajūtas atkal esot uz ceļa?
D: Sajūtas ir labas. Es vienmēr izbaudu tūri, un pašreiz viss norit pēc plāna! Mēs sen neesam devušies tūrē štatos, tāpēc esmu nedaudz nepārliecināts, kā izvērtīsies koncerti, bet nu es domāju, ka gan jau viss būs labi! Dažreiz es nogurstu no tūres, man pietrūkst mana draudzene. Tāpat arī Āronam mājās ir četrus gadus vecs dēls un sieva, mūsu bundziniekam Džonam (John Sherman, bungas – red.piez.) arī ir sieva. Tāpēc arī mums, braucot tūrē, pietrūkst mūsu ģimenes. Bet, neskatoties uz to, man patīk braukt tūrē. Es mīlu spēlēt mūziku. Tas ir tas, ko es esmu darījis kopš savas pirmās grupas 18 gados. Jau toreiz man patika iespēja spēlēt mūziku cilvēkiem koncertos.
Ģ: Cik sarežģīti ir apvienot saspringto tūres grafiku ar iespaidīgo alus patēriņu?
D: Ir nedaudz jākontrolē sevi! Lai gan es dzeru vairāk tūrē, nekā es to daru mājās. Tev vajag atrast savu dzeršanas līmeni. Īstenībā mūsu basists Ārons ir paņēmis pauzi! Viņš vispār nelieto alkoholu, un viņam tas sanāk! Bija viena reize, kad mēs filmējām Dirt Wizard video, viņš arī izlēma paņemt pārtraukumu. Viņš nedzēra, bet tad mēs bijām Krievijā (skaļi noklepojas), un viņiem bija tas, ko viņi sauca par chacha. Man liekas, ka tā bija kā kandža, ļoti stiprs alkohols, no kura tev pietiek tikai ar vienu šotu. Man liekas, ka tas bija no Gruzijas. Ārons var izdarīt izņēmumus šad un tad, ja tu esi citā valstī, un viņiem ir tāds dzēriens.
Pamatā tev vienkārši ir jāatrod balanss. Man patīk labi pavadīt laiku, man patīk iedzert, bet es negribu būt pārāk piedzēries, lai nospēlētu sliktu koncertu. Es pagaidu šova beigas, lai darītu savu lielāko dzeršanas daļu! Es varu paņemt pāris alus pirms mēs spēlējam, bet es gribu būt spējīgs sniegt labu šovu!
Ģ: Un kāds ir labākais atpūšanās plāns?
D: Es guļu, kamēr mēs braucam! Kad es esmu mājās, es ceļos kopā ar savu draudzeni, kura dodas uz darbu 8:30. Turpretim tūrē es neceļos tik agri, mans grafiks tiek pārbīdīts un pārveidots. Bet kā es tieku busiņā, tā es dodos gulēt! Ir bijušas reizes, kad Eiropā mēs izīrējām Sprinter tipa busiņu, kuram ir sēdekļi. Sēžot tādos, ir ļoti grūti gulēt! Īstenībā tas ir ļoti līdzīgi kā ar dzeršanu, tev vienkārši vajag atrast balansu un gulēt pēc iespējas vairāk. Daži no mums, piemēram, Ārons ceļas agrī no rītiem un dodas skriet. Es to nedaru.
Pagājušajā tūrē mēs piekopām tā saucamo septiņu minūšu treniņu. Īstenībā tie bija citi puiši, kas to darīja. Bet ideja ir tāda, ka septiņās minūtes tiek veikts intensīvs treniņš. Man to vajadzētu arī sākt darīt, jo ir svarīgi būt formā tūrē, jo savādāk man nav citu treniņu. Es iekāpju busā, kurā uzreiz aizmiegu. Vienīgi varbūt izkraujot mūsu aparatūru, bet man noteikti ir jāsāk tie septiņu minūšu treniņi. Bet es esmu kaut kā ļoti slinks tādiem treniņiem.
Ģ: Es lasīju jūsu blogu, kurā bija arī smieklīgās bildes ar jums no Slayer backstage telpas. Kā ir spēlēt kopā ar lielajām grupām, piemēram, ne tikai kā Slayer, bet nesen arī Orange Goblin, Kyuss Lives!, Metallica un daudzām citām?
D: Un Iron Maiden arī, bet īstenībā es viņus nemaz neredzēju. Tas ir lieliski, ka viņi ir tajā pašā festivālā, bet mēs varam arī nebūt uz tās pašas skatuves. Piemēram, festivālā Hellfest, viņi bija uz galvenās skatuves, turpretim mēs bijām uz vienas no desmit skatuvēm. Lai gan mēs esam vienā festivālā un spēlējam vienā dienā, mēs īstenībā nemaz neredzam viņus.
Bet dažreiz, piemēram, ar Slayer mēs nespēlējām uz vienas skatuves, bet mums bija kopīga backstage zona. Mēs pazinām pāris cilvēkus no viņu komandas, ar kuriem mēs bijām iepazinušies, kad braucām tūrē ar Mastodon. Un notika tā, ka tie cilvēki bija arī Slayer ģitāru tehniķi. Viņi mums pajautāja, vai mēs negribam aiziet uz backstage, lai satiktu Slayer, uz ko mēs, protams, atbildējām pozitīvi. Atrasties ar tādām grupām festivālos ir lieliski, bet tikai retos gadījumos sanāk viņus tiešām satikt. Lielākoties viņi ir savos autobusos vai savā backstage, un mēs viņus nemaz neredzam, lai gan ir sanācis redzēt ļoti daudz lielo grupu!
Ģ: Ar kurām grupām ir bijušas vislabākās tūres?
D: Mastodon bija lieliski! Mums bija lieliska tūre ar viņiem štatos. Tagad īsti neatceros, kurš gads tas bija, bet mums bija iespēja braukt tūrē ar Dillinger Escape Plan! Tie puiši ir ļoti atsaucīgi, draudzīgi un izpalīdzīgi. Viņi mums vienkārši pajautāja, vai mēs nevēlamies doties ar viņiem Eiropas tūrē, kas mums bija liels pārsteigums. Tie puiši tiešām ir vienkārši lieliski. Tā grupa ir milzonīga, viņi tiek nominēti Grammy balvām utt., bet tik un tā paliek atsaucīgi. Laikam ar viņiem arī ir bijusi vislabākā tūre!
Ģ Tad jau tikai loģisks jautājums par grupām, kas ir iespaidojusi tevi visvairāk?
D: To ir ļoti daudz! Man patīk dažādi mūzikas stili, bet es teiktu, ka The Melvins mums ir bijusi liela ietekme!
Ģ: Un viņi arī sarakstīja mazo biogrāfijas aprakstu iekš Facebook lapas!
D: Jā,jā! Mēs zinām Džaredu (Jared Warren) jau labu laiku. Viņš ir arī grupā Big Bussiness, pirms tam spēlēja grupā ar nosaukumu Carp. Es nezinu, kā tas tika izdomāts, bet kāds no mums aizrakstīja viņam ar jautājumu, vai viņš nevēloties uzrakstīt aprakstu par mums!
Bet jā, The Melvins ir ietekmējis mūs ļoti! Tāpat arī daudz septdiņdesmito rokgrupas, piemēram, James Gang, Thin Lizzy, Led Zeppelin, Black Sabbath, kas ir viena no manām mīļākajām grupām. Tāpat arī septdiņdesmito hārdroks un metāls, piemēram, Jesus Lizard!
Ģ: Runājot par faniem, kas ir viena no svarīgākajām koncertu sastāvdaļām, jūs esat bijuši Krievijā, Ukrainā un daudzās citās valstīs, kādi ir fani, salīdzinot Austrumeiropu ar Rietumeiropu vai pat ar Ameriku?
D: Varbūt tas ir tāpēc, ka tik daudz grupu nebrauc uz turieni, lai gan es esmu drošs, ka ir daudz grupu, kuras braukā visapkārt, bet man likās, ka fani bija ļoti enerģiski un ļoti priecīgi, ka mēs esam tur. Es nezinu, vai tā ir kāda reta paradība, bet es varu iztēloties, ka lielākā daļa grupu brauc uz Vāciju, Franciju un to pusi, nevis uz Krieviju vai Ukrainu!
Ģ: Vai Latviju!
D: Jā, mēs neesam tur vēl bijuši, bet noteikti gribētos aizbraukt! Bet tiešām faniem likās ir vairāk enerģija, viņi bija vairāk aktīvāki. Likās, ka fani Krievijā bija traki, juka prātā. To arī varēja redzēt kādā video, kad fani kaudzēm kāpa uz skatuves un leca iekšā pūlī! Negribētos teikt, ka pārējās Eiropas fani nebija enerģiski, bet šie fani bija ekstra – enerģiski.
Ģ: Runājot atkal par tūrēm, es nesen lasīju interviju ar Āronu loudwire.com mājaslapā. Tā bija intervija par Orion festivālu un par festivāliem kopumā. Ārons minēja, ka viņam patīk apskatīt pilsētas, kamēr jūs braukājat tūrēs. Šeit noteikti jāpiemin, ka Guardian laikraksta mājas lapā bija raksts par vietām, kuras jāapmeklē rudenī, un Latvija bija pēc lasītāju balsojuma pirmajā vietā. Tātad Āronam patīk apskatīt interesantas vietas, bet ko tu dari starp koncertiem un tūrēm?
D: Man arī patīk apskatīt visādas interesantas vietas. Kad mēs esam tūrē, mums īsti nesanāk neko redzēt. Tas drīzāk līdzinās, aizbrauc uz šovu, ierodies pasākuma vietā, izliec aparatūru, pārbaudi skaņu, paēd. Mums var būt, iespējams, kāda stunda, lai apskatītu pilsētu, kurā atrodamies! Mēs īsti neredzam neko citu kā tikai paša koncerta telpas! Dažreiz ir tā, ka tu apzinies, ka esi Maskavā, bet patiesībā nepietiek laika, lai apskatītu pilsētu. Lai gan Pēterburgā mums bija viena diena, kad mēs varējām pastaigāties apkārt un apskatīt pilsētu. Bet nu tas nenotiek bieži!
Bet starp tūrēm es esmu iesācis būvēt pats savus fuzz pedāļus. Protams, es vēl tikai mācos, bet esmu uzbūvējis jau pāris tranzistoru fuzz pedāļu un pāris boosterus. Es esmu uztaisījis, ko sauc par Red Llama Distortion, kas izmanto CMOS čipu parastā tranzistora vietā, bet es vēl mācos! Protams, bez visa tā es arī visu laiku spēlēju ģitāru!
G: Tie pedāļi ir arī pārdošanā vai tu veido tos tikai saviem nolūkiem?
D: Tie ir tikai man! Es uztaisīju vienu Krisam Fankam (Chris Funk) kā dāvanu. Viņš producēja Murder The Mountains un Whales And Leeches! Bet nu lielākoties tie netiek pārdoti, jo es vēl tikai mācos kā tos taisīt, un viņi nav vēl tik kvalitatīvi! Varbūt kādreiz tālākā nākotnē es taisīšu pedāļus, lai pārdotu. Bet īstenībā mums tagad Facebook lapā ir konkurss, kur cilvēki var pievienot solo no kādas dziesmas, un viena no balvām būs tieši mans pedālis. Pedālis, kuru speciāli veidošu šim konkursam!
Ģ: Ha, Red Fang pirms tam bija air guitar konkurss, šis ir tā kā nākamais līmenis, tik šoreiz ar īstām ģitārām!
D: Tiešām, par to es nemaz neiedomājos, bet tev taisnība!
Ģ: Mēs runājāmies par tūrēm un arī par lielajām grupām, ar kurām spēlēts kopā. Galu galā cilvēki jūs salīdzina ar tādām grupām kā Black Sabbath, vai arī tiekat nostādīti kā lielākie konkurenti Queens Of The Stone Age. Cilvēkiem ļoti patīk arī marķēt lietas, tai skaitā arī ar jums, jo dažviet tiekat pieskaitīti pie stoner metal žanra, bet kā jūs paši sevi varētu definēt?
D: Mums nav nekas pret tādiem apzīmējumiem, mēs to necenšamies darīt ar Red Fang. Es zinu, ka mums ir stoner metal elementi, bet ir arī elementi, teiksim, no tīra hārdroka, kaut kas vairāk līdzīgs AC/DC. Bet es saprotu šo salīdzināšanu. Tas ir tikai veids, kā runāt par mūziku. Tas rada jēgu salīdzināšanai, lai cilvēkiem rastos galvenā ideja! Mēs sevi neierobežojam stoner rock vai stoner metal žanros. Mēs neradām skaņu, lai varētu to ielikt kādā konkrētā žanrā. Mēs tikai ietveram skaņas, kuras mums patīk. Cilvēkiem vienkārši vajag kategorizēt lietas, lai būtu nedaudz vieglāk runāt par mūziku kopumā. Red Fang necenšas iederēties kādā specifiskā kategorijā, mēs tikai cenšamies rakstīt dziesmas, kuras mums patīk.
Albums pilnībā noklausāms šeit.
