Pirmās bungas - kā nonāci līdz bungām, ar ko viss sākās un kad?
Sākas viss ar mīlestību pret mūziku. Mācījos mūzikas skolā klavieru nodaļā. Pēc skolas jau izdomāju, ka man obligāti jātiek roka grupā, bet toreiz vēl neizdomāju, ko tur spēlēšu. Klavieres noteikti negribējās, un arī likās, ka tāds instruments tur nederēs. Paziņu grupai bija vajadzīgs bundzinieks, es piedāvāju savu kandidatūru, vēl nemācējāt spēlēt instrumentu. Protams, ka man atteica, tad nu bija jāsāk pašai mēģināt apgūt instrumentu, un savākt savu grupu.
Meitenes metālmūzikā – savulaik esi spēlējusi bungas pašmāju death metal grupā „Gatling” – ar kardānu un blāstiem – padalies atmiņās, kas visvairāk palicis prātā?
Tas man liekās bija vislabākais laiks. Toreiz tevi neinteresēja, cik populārs tu esi un kādiem instrumentiem tu spēlē, tu vienkārši darīji to, kas patīk, biji priecīgs par katru iespēju pierādīt sevi uz skatuves. Arī nebija bail no eksperimentiem un neveiksmēm. Viss bija no sirds un no dvēseles.
Biju manījis Tevi arī koncertos ar „Gacho” pie bungām - industrial rock, metāls vai roks – kurš mūzikas novirziens Tev pašai vairāk patīk?
Man pašai patīk eksperimentēt. Ja man ir iespēja izmēģināt jaunu stilu – noteikti neatteikšos. Ka arī noteikti neatteikšos no pieredzes paspēlēt ar dažādiem muzikantiem. Pieredze mūzikā ir noderīga lieta, ka jau jebkurā jomā.
Šobrīd, esi stabila igauņu grupas „Evestus” bundziniece. Kā nokļuvi grupā?
Var teikt vienkārši – pati nesapratu, kā nokļuvu. Man viens kolēģis no Igaunijas teica, ka viņu draugi meklē meiteni, kuru var nospēlēt perkusijas pasākumam „MTV Birthday Party”, un uzjautāja, vai es negribu piedalīties. Pasākums notika pēc nedēļas. Atbildēju, ka varam pamēģināt. Repertuāru dabūju dažas dienas pirms pasākuma, bet savus grupas biedrus ieraudzīju pirmo reizi jau uz skatuves. Dažus soundčeku laikā, dažus jau kad bija jāuzstājas. Tā bija ļoti savdabīga pieredze. Noteikti neaizmirsīšu. Tā arī paliku šajā projektā.
„Evestus” pēdējais EP „No God” ir savdabīgs muzikāls jaukums, tāpat, kā lieliskie klipi. Kas tas īsti ir, ko spēlējat – industrial kabarē roks vai future metal?
Baigi negribētos likt šo projektu rāmjos, man visvairāk patīk kad cilvēks pats nedefinē, vai viņam tā mūzika iet pie sirds vai nē. Un attiecīgi stilu. Protams, laižot šo projektu masās mums, ir jādefinē stils. Izdomājam, ka visvieglāk būtu to nosaukt par post-industrial rock.
Kā Tev no malas liekas, par igauņiem, runā, ka viņi esot lēni, bet viņiem ir skaips, Tallin Music Week, prezidents, kas seko līdzi mūzikai?
Igauņu lēnums neizpaužas kaut kāda negatīvā pusē, tas ir vairāk, ka viņi 100 reizes apdomās katru savu soli, un tikai tad ko darīs. Labums no tā ir noteikti kvalitāte. Protams, viss ir labi līdzsvarā. Ja tu kaut kam velti 2 reizes vairāk laika, tavs gala rezultāts varbūt jau nevienam nebūs aktuāls. Mūzikas ziņā ir daudz vairāk pasākumu un klubu, kur ir pieprasītā dzīva mūzika. Tai skaitā roks. Daudz pieejamākas cenas uz mūzikas instrumentiem, cik nu tas nebūtu parodoksāli.
Kas jauns igauņu mūzikā, starp citu, ja nerunājam par Tallin Music Week un indie roku? Igauņiem allaž bijušas visādas interesantas, inovatīvas grupas – „No Big Silence”, „Talbot” , „Pedigree”.
Diezgan daudz interesantu projektu nāk pēdēja laikā. Un galvenais - kvalitatīvi. Man personīgi iekrita ausīs/acīs „Ocean Districts”, ļoti atmosfērisks post-rocks. Arī, no undegrounda, negaidīti labs crust punks no grupas „Ognemöt”, viņiem arī relīzes iet uz kasetēm, kas mūsdienās skaitās ļoti progresīvi, undegroundā. Noteikti vajag atzīmēt arī „I Wear* Experiment” – eksperimentālais džezs ar elektroniku. Ļoti savdabīgs un apjomīgs! Noteikti iečekojiet, kaut internetā. Atzīmēšu arī "Tommy Cash", noteiks patiks Die Antwoord un Brooke Candy.
Un salīdzinot Igaunijas skatuvi ar mūsējo - kādi iespaidi, ieteikumi?
Noteikti negribētos negatīvi un kritiski atbildēt uz šo jautājumu. Manuprāt, mūsu skatuvei pietrūkst kvalitātes izpildījumā, ka arī inovāciju un eksperimentu trūkums. Par maz jaunu „seju”. Vai nu nodarboties ar mūziku vairs nav aktuāli, vai nu arī visi to dara ārpus mūsu valsts robežām.
Par to pašu „Evestus” runājot – sanāk baigā braukāšana uz mēģiem, ar visiem kardāniem un šķīvjiem? Cik bieži mēģinat?
Man jau daudz kas no instrumentiem ir dubultā komplekta. Puse no instrumentiem jau sen „migrēja” uz Tallinu, kas noteikti atvieglo visu to pasākumu. Mēģu daudzums ir atkarīgs no nākotnes plāniem, ja ir paredzēti n-tie pasākumi, tad noteikti es Tallinā esmu katras brīvdienas: mēģinam, taisām augšā materiālu, darbojamies ar vizuālo un tamlīdzīgi.
Šķīvji – ne tik sen esi tikusi pie „Paiste” šķīvju endorsmeta, kā līdz šim nonāci?
Tur nav baigi interesantā un garā stāsta. Aizpildīju pieteikumu, sanāca pagaidīt, kamēr saņemu atbildi. Tas arī viss. Bet es nenormāli esmu priecīga spēlēt tieši uz „Paiste Cymbals”, ka arī, es vienkārši fanoju par savu šķīvju skaņu. Šobrīd tas ir vislabākais salikums, kas man ir bijis: dzidrs, masīvs un muzikāls.
Un savējie signature bungu kociņi arī Tev jau ir?
Ir gan! Tie man ir „special edition” no Rumāņu kompānijas „Csibi Drumsticks”. Pašlaik tiem ir dizains 2013. gadam. Šogad taisīšu Vol.2.
Kas šobrīd notiek mūzikas skatuvē, no mūziķa viedokļa raugoties, pilns internets ar mūziku, kasetes un plates atkal modē, bet runā, ka metāls esot sevi izsmēlis?
Metāls kā stils sevi izsmēlis jau pirms vairākiem gadiem. Metāla mūziku jau sen apvienoja ar džezu, ar elektroniku, ar hip-hopu, ar klasiku, arī ar dejojamu popu, kur nu tālāk?! Nav jau vairs kur. Stils sevi attīstījis līdz galam. Protams, tas nenozīmē ka tagad visiem metāla izpildītājiem jāmet malā instruments un jāiet „vārīt makaronus”, protams, jāeksperimentē, gan jau, ka kāds vēl var atrast šajā stilā kaut ko vēl nedzirdēto. Vienīgais, kas man neapmierina - jaunās grupas, kas mēģina atdarināt metāla grupas, kuras spēlēja pirms 20 gadiem. Tas gan dīvaini, jo kvalitāte izpildījumā jau sen ļoti augstā līmenī, mārketinga un vizuālie triki tik tālu attīstījās, ka tu vari būt jebkas uz skatuves, un tomēr palikt metālists.
Man liekas, ka pie šādas mūziku dažādības ļoti viegli kļūt par gurmānu, un atrast kādu neatkarojamu stilu tieši sev. Var iemīlēties ne tikai mūzikā, bet arī veidā, kā tā ir pasniegta, atrast savu audiovizuālu kontaktu ar mūziku. Vari mierīgi būt frīks un izpaust sevi kā individualitāti caur mūziku.
Protams, ko klausies pati – metronoma klikšķus, metālu, dabstepu vai džezu?
Mana personīgā gaume var mainīties ik pēc stundas. Pašai stereotipu mūzikā nav: „garšo” metāls, roks, džezs, hip-hops, un pat pops utt. Nekad nedzirdīsiet no manis tekstu: „šo es neklausīšos, jo tas nav roks, vai metāls”. Esmu arī no tiem kas regulāri rakņā jaunumus internetā. Pašai patīk taisīt atklājumus, nevis gaidīt, kad atklājumi atradīs mani, kā arī miljonu citu cilvēku apkārt man.
Ar ko būtu jāsāk iesācējam bundziniekam?
Ar vēlmi. Tad padomāt uz kā šo vēlmi izpaust- noteikti vajadzēs instrumentu. Dažiem vajag profesionālu palīdzību vai konsultācijas, dažiem, startā pietiek arī ar vēlmi, instrumentu un internetu.
Mājās ir bungu komplekts? Kaimiņi nesūdzas par troksni?
Jā, man ir elektroniskais sets mājās. Ir arī regulāri konflikti ar kaimiņiem. Ja agrāk viņi nevarēja padomāt uz mani, un es, mierīgi satiekot kaimiņus neslēpu, sarkanus vaigus, toties tagad visi zin, ka to troksni taisu es. Es mēģinu būt toleranta, un nedarīt to pārāk vēlu, vai arī agri no rītā. Arī varu saprast kaimiņus, jo nespēlēju jau flautu vai klavieres, kur var būt dzirdama melodija.
Nākotnes plāni – droši vien, visa vasara aizpildīta ar plāniņiem – kur spēlēsi tuvākajā laikā?
Yes-yes! Mums ir 4 apstiprināti festivāli šovasar. Divi Igaunijā, Latvijā un Somijā. Septembrī mums būs jaunā EP prezentācija. Vasara arī būs aizpildīta ar ierakstiem, miksiem un māsteringiem. Viss kā nākas.
Tuvākā laikā mani varēs satikt festivālā Hard Rock Laager 2014. Ja nebūs iespēja ierasties tur, tad noteikti tiksimies KLANG festivālā tepat Latvijā.
Spēlēsiet arī Klang festivālā jūlijā, ar „Evestus” – gatavojat ko īpašu?
Cenšamies katru uzstāšanos pielikt kaut ko jaunu, gan no kompozīcijām, gan vizuāliem tēliem. Noteikti būs pārsteigumi! Neesam jau grupa, kas liek garlaikot.
Un varbūt Tev iekritis acīs kāds grupas nosaukums, kuru noteikti jāpaskatās „Klang” festā?
Noteikti iesaku pačekot „Dominanz”- džekus no Norvēģijas; pašmāju "Enhet:", es personīgi sen neesmu redzējusi dzīvajā, krutie džeki. Kam patīk kvalitatīvs thrash metāls iesaku pakratīt pačku pie „Cantilena” no Igaunijas.
