Uz jautājumiem atbild Jānis (ģitāra, vokāls) un XedzaX (bungas, vokāls).
"Wagara" nosaukums labskanīgs šķiet gan latviešiem, gan cittautiešiem. Iepazīsimies. Kur uzradās "Wagars" XXL gadsimtā? Kuram pieder nosaukuma izvēle un pamatojums?
"Wagara" nosaukumu ierosināja bundzinieks. Bija vēlme nosaukt grupējumu kādā senlaicīgā, smacējošā un štengrā vārdā. Vagars - tas ir bargs uzraugs ar spriguļiem rokās, kuru tradicionāli latviešu folklorā nemīl. Taču, piemēram, Krišjāņa Barona tēvs pildīja šo amatu. Uzraugs, muižas vecākais, daudzu nīsts un lādēts, bet nepieciešams, lai savāktu saimi un neļautu tai izplūst slinkumā. Mūsdienās to sauktu par ģenerālmenedžeri vai personālatlases speciālistu. Nenoliedzami, ka vēsturiski vagaram ir savs skanējums, sava aura, šis vārds joprojām uzdzen nelielu šermuli pār kauliem. Kāpēc ar W? Tādēļ, ka vecajā rakstībā izmantoja šo burtu.
Aizraujaties ar miesas sodiem?
Ne pārāk. Drīzāk mēģinām iedarboties psihoemocionāli uz klausītāja centrālo nervu sistēmu.
Ar domu par crust/black metal. Par crust vairāk vai mazāk ir skaidrs, ka tas nekur tālu no hc/punk/metal nav pačibējis, mūsmājās, protams, mazāk spēlēts un klausīts. Crust un black metal?
Kāpēc nē? Bleķis un pankroks jau savās saknēs ir līdzīgs. "Wagara" izveidē liela ietekme bija pretīgi drūmajai, drēgnajai un pelēkajai rudens - ziemas sezonai. Grozies kā gribi, katrā latvietī sēž mazs blekmetāla trollis, kas depresīvajā Latvijas ziemā (aptuveni ⅔ no gada) vemj žulti, un tad tā jādod uz āru, savādāk var slikti beigties.
Esošie dalībnieki ir pazibējuši dažādos hc/grind projektos; te, še tev, divdesmit piece - nevis ar nūju, bet giču. Kas notiek ar paralēlajiem produktiem – "Trauma Moralis", "Kastete", "Dehydrated Goat"? Bija kaut kas vēl?
Trauma ir dzīva, būs Nabaklabā koncis 8. februārī ar zviedriem "HateCharge". "Kastete" atzīmēsies 25. februārī Nabaklab, prezentējot CD. Dehidrētā Kaza diemžēl pussprāgusi, bet, kas zina, varbūt kādreiz celsies kā Fēnikss no pelniem.
Kādi ir pirmie iespaidi, klausītāju atziņas, koncerti un pašsajūtas?
Iespaidi ir pozitīvi. Klausītāji it kā nesūdzas, ar kurpi nav neviens metis. Bet viss jau vēl priekšā.
Albums nāk. Ieraksti notika Valmierā, divos piegājienos – viss raiti. Ir čalīši, kas sēž studijā diennaktīm...
Tā kā bundzinieks ir nodevis dzimteni un vergo par labu vāciešiem, mums nebija ne laika, ne vēlmes baigi čakarēties ar mēģiem un ierakstiem. Sākumā tiek radīti ģitāras rifi, kurus youtubē noskatās bunģieris un basists, tad sadzimst teksti, hops - viens, divi, dzīvie mēģinājumi, koncis un studija. Šāds temps ir ideāls. Dziesmas ierakstījām pusotrā dienā.
Protams, skaņu onānisti, vērtējot ierakstu, rauks degunus, teiks, ka skan netīri, pancīgi un slikti, bet šādas glumekļu gaudas ir kā eliksīrs "Wagara" tulznainajām rokām!
Laikam pat biju gaidījis tādu post folk melnā metāla vārdos, tautasdziesmu apdares vai ko tikpat modīgu. Tas pat patīkami. Oriģināli.
Līdz šim ausīs iekrituši "Grondh" un "Malduguns" čalīši, kuri izmanto dzejnieka radītus tekstus. Kā jums - kurš autors, kur smēlies, ko smēlies, no kā iedvesmojies?
Tekstus pamatā raksta ģitārists, arī bundzinieks ("Civilizācijas noriets"). Iedvesma tiek gūta urbāni pelēkajā ikdienā, smokot starp pilsētas mūriem, cerībā, ka kādreiz būs sava muiža Vaiņodes pagastā ar 69 dzimtcilvēkiem un bioloģisko saimniecību, kurā ražos kaņepju sviestu. Ja nopietni - dzīve pilsētā ir ļoti ērta no vienas puses, tomēr mūžīgā steiga un samākslotība rada pretreakciju un vēlmi pēc kaut kā mežonīga, tīra, patiesa un vienkārša. Tekstus ne vienmēr vajag uztvert tiešā nozīmē. Piemēram, "atgriezties tumšajos silos" būtībā ir aicinājums atgriezties savas apziņas tumšākajos un slēptākajos nostūros, ieklausīties iekšējā balsī, veikt ceļojumu savā emociju pasaulē. Mēs pārāk bieži sevi slāpējam, neļaujam enerģijai plūst pāri malām, un tas ir nepareizi. Dziesmu veidošanu ietekmē viss, kas ir apkārt. Sākot no Streiča filmas "Likteņdzirnas", kas ir izcila filma ar daudzām atziņām un kuras tekstu izmantojam arī dziesmā ("Es niru laikā kā ūdenī.."), līdz Imanta Ziedoņa atziņām. Tas vienkāršākais ir tas patiesākais. Mūsu galvenā doma: katrs pats sev vagars, sargs un bende.
"Apbrīnojot Latvijas dabas mežonību un nepieradināto, noslēpumaino spēku.." – par šo viss skaidrs, pat ja kāds čīkst, ka te ir slikti, viss ir slikti.
Ir slikti? Ieteikumiem atvēlētais lauciņš. Kurp doties smelties mežonību, spēku?
Spēku var smelties sevī un apkārt notiekošajā.
Vasarā pietiek izbraukt ar riteni cauri Jūrmalas priežu siliem, lai ieelpotu pilnu plaušu svaiga gaisa un uzkrātu nepieciešamo enerģiju. Katrs jau pats zina to recepti, lai justos labi.
"Met pie malas civilizācijas maldus un atgriezies pie primitīvisma un mežonīgās dabas balss!" Lielākoties visi esam ieslodzīti pilsētā ar tās ritmu. Paši dzīvojat pie dabas vai betonā?
Mēs esam asfalta bērni.
Blaumaņa "Tālavas taurētāju" uzkaverēt?
To varētu ieteikt "Skyforger" vai "Deodium"! Viņiem piederētos episki teksti. Kas ta' mums - dziesmas no diviem pantiņiem, vienkāršiem un graudainiem kā klona rupjmaize.
Kas gaidāms albumā? Divos, trijos vārdos - ko kaimiņiem teikt, ja tie prasa, kas tas tāds tev tur skan?
Grūti jau pašam sevi raksturot. Tāds dīvains mikslis starp pankroku un metālu ar atziņām, kas mums šķiet svarīgas. Tie, kas māk lasīt starp rindām, iespējams, novērtēs.
Albuma noformējums – nekādu sirpīšu, sprigulīšu, vālīšu, auseklīšu, vagara ar piktu seju, spriguli vai pātagu?
Albuma noformējumā ir kāda renesanses mākslinieka darbs "Atēnas dzimšana". Vecajam, pinkainajam Zevam Prometejs pārsit pauri ar cirvi, un ārā izlien jaunā un skaistā Atēna. "Wagars" cērt klausītājam pa pauri ar dziesmām, un varbūt arī kaut kas tur izlien ārā - kāda vērtīga doma, atziņa vai arī vienkārša vēlme paņemt no ledusskapja vēl vienu aliņu un iziet pastaigāties pa mežu.
Kas ir crust nezinātājiem?
Tehniski crust(s) ir tumša, ātra hardcore punk mūzika ar spēcīgu metāla ietekmi. Mums tā ir mūzika - drūma kā vēla rudens vakari, ātra un skarba kā ziemeļu vēja dzītas krusas šaltis.
Kas no crust ir jāpaklausās?
XeX: Uz skatuves ir vismaz 666 crust(a) grupas, bet atskaņotājā visbiežāk pavīd (alfabēta kārtībā) "Alpinist", "Behind Enemy Lines", "Biocrisis", "Centuries", "Disfear", "Distress", "Downfall of Gaia", "Drip of Lies", "Ekkaia", "End of All", "From Ashes Rise", "His Hero Is Gone", "Ictus", "Martyrdod", "Nuclear Death Terror", "Skitsystem", "Tragedy", "Unrest", "Victims", "Wolfbrigade".
J: "Victims" un "Tragedy" ir labi.
Koncerti un dziesmu grāmatas raudzības?
Februāra otrajā pusē paredzēti daži koncerti. Pirmais 22. februārī, klubā "Melnā Piektdiena" Latvijas Metal Mūzikas Gada balvā, kur arī pirmo reizi prezentēsim visas albuma dziesmas un būs pieejams ripulis.
Nākamais koncerts - Viļņā, klubā "Metro", 23. februārī. Un tad atgriežamies Rīgā atkal – 23. februārī, iekš "Nabaklab", kur arī grupai "Kastete" būs CD prezentācijas koncerts kopā ar citām punk/hc grupām.
Ar vecumu paliek gudrāki, vai otrādi?
Neesam jau baigi vecie, gandrīz visi tikai divdesmit+gadnieki. Nezinu, vai gudrāki, bet vienaldzīgāki pret to, "ko teiks mamma un klasesbiedri".
Melnmetālisti agrāk izmantoja grimu, krāsas, krustus. Ko "Wagars"?
Pagaidām nav plānoti krāšņi skatuves tērpi. Ja uzrastos sponsori no kādas zemnieku saimniecības, varētu vienoties, piemēram, kopējā kartupeļu maisu fasonā. Kaut gan, pag’, laikam tas neder - kaut kur jau manīts.
Nav sekots līdzi LV mūzikai – kas tur notiek? Kas jauns?
Mūsu basists Tomass strinkšķina grupā "Eschatos", kas ir visai interesants projekts. (http://eschatoslv.bandcamp.com/album/hierophanies)
Agrāk skatuve bija drusku aktīvāka. Civilizācijas noriets, vecums, emigrācija?
Cilvēkam vienmēr raksturīga nostaļģija pēc pagātnes, kad zāle bija zaļāka. Manuprāt, viss ir štokos, nav ko čīkstēt, jānāk biežāk uz končiem, un būs labi.
Jautājums par formātu. Disku beigas, digitālā ēra, modē nāk kasetes un vinils.
Kas jums šķiet ērtāks?
Jūtūbs un digitālie faili ir ērtākais variants. Ielādē telefonā, drillē apkārt un klausies. Kasetes un disketes ir hipsteru štelle - skan sūdīgi, bet ir stilīgi. Pēc šī jautājuma sāk rasties vēlme paklausīties plates. Cik no bērnības atceros, tam ir tāds īpašs smeķis, kas jau labu laiku Vakareiropas jauniešu aprindās ir cieņā.
Kas šobrīd skan?
J: Radio Naba. Jaunais "Deftones", vecais "Dimmu Borgir". Dažkārt ambientais čillauta ģitārists Karl Verkade nomierina dvēseli.
XeX: Martyrdod "Paranoia", Wolfbrigade "Damned", Burning Bright "Domesday".
Grupu iespējams atrast tās bandcamp un facebook saitēs.
