Šis viennozīmīgi ir viens no lielākajiem smagās mūzikas koncertiem šogad, bet tāpat tas arī bija viens no neskaidrākajiem, neparedzamākajiem un visādiem citādiem ne pasākumiem. Vai tiešām cilvēku būtu bijis tik daudz, ja viņi zinātu, ka no sākotnēji plānotā saraksta pazudīs Marty Friedman (Megadeth), Nick Menza (Megadeth), Rob Halford (Judas Priest), Tom Araya (Slayer), Phil Anselmo (Pantera,Down), Cronos (Venom) un Vince Neil (Motley Crue)? Vai cilvēki tiešām gribētu pavadīt savu sestdienas vakaru ar mūziķiem, starp kuriem ir arī tādi, kuri nav tik ļoti labi zināmi ar paveikto darbu smagās mūzikas laukā, neskatoties uz to, ka viņi tūrē stāv zem kādas plaši zināmas grupas vārda?
To, protams, mums neizdosies noskaidrot, bet viens ir skaidrs – mūziķiem šādas apvienošanās iet pie sirds, un viņi centīsies nospēlēt, cik vien labi ir iespējams, jo to dara ar sirdi un dvēseli, kā tas arī pierādījās sestdienas pievakarē.
Īsi pirms plkst. 17:00, kad bija oficiālā durvju atvēršana, pie arēnas durvīm bija izveidojusies jau pat neliela rindiņa ar kārtīgiem metalheadiem. Lēnā garā pūlis palika lielāks, turklāt varēja novērot to, ka ir dzirdamas arī svešzemju mēlēs runājošie. Pasākumu apmeklēja, protams, ne tikai jau iepriekšminētie metalheadi, bet gan bija redzamas pat dāmas tērptas kažokos, vīrieši, kuri acīmredzot domāja, ka tas ir kāds sporta pasākums, jo bija ieradušies sporta tērpos, kā arī daudzi guļošie indivīdi, kuri, šķiet, tika izīrēti, lai vienkārši piebāztu pasākumu pilnus.
Lielākās šaubas pirms koncerta bija par to, vai tiešām vērienīgajam pasākumam izdosies piesaistīt gana daudz ļaužu, lai piepildītu visu zāli. Stāvvietas arēnā bija tikai līdz pusei piepildītas, un sēdvietas tikai palēnām tika aizņemtas, kad sāka spēlēt iesildošā grupa Death Dealer. Ja nesekoja līdzi iepriekšējiem pasākumiem, tad droši vien daudziem uz pirmo momentu bija šoks redzēt iesildītāju solistu, kurš bija ļoti līdzīgs Robam Halfordam. Patiess prieks, ka Death Dealer pat kaut ko iepriekš bija apskatījušies par Latviju un noskaidrojuši, ka esam dziedoša nācija. Fanus īpaši grupa neuzrunāja, iespējams, tādēļ, ka par viņiem īsti nebija nekas dzirdēts. Toties, kad viņi sāka spēlēt Manowar dziesmu, cilvēki atdzīvojās un pat stāvvietu pēdējās rindās varēja redzēt cilvēkus dziedam līdzi. Kopumā vokāls bija diezgan spalgs (manuprāt, pat nedaudz kaitinošs) un padarīja mūziku vienā pamatīgā troksnī. Liekas, ka mūsdienās visu var atrast iekš Wikipedia, bet nu viņus noteikti jūs neatradīsiet.
Tad atnāca Kobra Peidža (Kobra Paige). Spēcīgais vokāls deva nelielu spērieniņu visiem pa sēžamvietām, jo pēc pirmās grupas cilvēkiem varētu rasties nepareizs priekšstats par pasākumu. Tiešām varēja just, ka pamatā ir kārtīgs akadēmiskais vokāls. Nospēlējot Manowar un Iron Maiden dziesmas, tika ņemta dziesma no Kobra And The Lotus klāsta. Svarīgi pieminēt, ka starp šīm zvaigznēm soliste ir ar vismazāko skatuves stāžu, bet pēc viņas priekšnesuma to nevarētu pateikt. Savu mazo setlisti viņa pabeidza ar Megadeth grāvēju Symphony of Destruction. Vismaz kāds bija izpildījis mājasdarbu un iemācījies pateikt „Es mīlu jūs!”.
Varēja just, ka pēc Kobras spriedze arēnā tika noņemta, bet tā pamatīgāk cilvēkus atraisīja Braiens (Brian Fair) no Shadows Fall. Pēc viņa aicinājuma uztaisīt circle pit, pūļa vidū palēnām sāka veidoties tāds kā atvars un notika neiedomājamais – nelielo pūli izdevās iekustināt! Tik veiksmīgi ar pirmo dziesmu pāris iepriekšējos koncertos Braienam nebija sanācis. Pēc nospēlētām četrām dziesmām (iepriekšējos koncertos katram tika atvēlētas trīs vai četras dziesmas) devos vēl ar nelielu pārsteigumu par cirlce pit pēc aliņa. Kad atrados pie kasēm izdzirdēju ļoti pazīstamu bungu rīboņu. Īsu brīdi pēc tam šaubas apstiprinājās – Shadows Fall nebija devušies pārtraukumā, bet gan uzaicinājuši vēl uz skatuves Maksu Kavaleru (Max Cavalera), lai izpildītu kopā Raining Blood no Slayer. Kā par spīti bārmenis aliņu lēja palēnām, nekur nesteidzoties (lai gan nevarētu viņu saukt par bārmeni, jo kurš pie velna ņem glāzi(lai gan to nevarētu saukt par glāzi, jo tā bija plastmasas), pieskaroties tās iekšmalai?!).
Ja Braiens pamatīgi iekustināja pūli, tad nākamajam vajadzēja to kārtīgi izmantot. Sākumā likās, ka UDO vispār ignorē iepriekš notikušo, bet tad viņš parādīja kāpēc atrodas starp All Stariem. Ar nelielu simfonisko piesitienu tika pamatīgi ievingrinātas skatītāju rīkles. Atkal pārsteidzoša vienotība šajā kopdziedāšanā. Visi stāvošie un daļa no sēdošajiem bija pārvērtušies vienā kopīgā masā!
Pēc tam, kad Death Dealer solists atkal pieteica nākamo popūrija grupu ar Maksu priekšgalā, kļuva skaidrs kamdēļ bija šie vingrinājumi. Soulfly pēdējos gados salīdzinoši bieži ir iegriezušies arī Latvijā, un to arī varēja novērot pēc fanu iesaistīšanās un līdzdziedāšanas paredzētajos momentos, bet tas, domājams, arī tāpēc, ka Soulfly un Sepultura ir jau ļoti bieži atskaņots visādos pasākumos. Makss arī bija sagatavojis mājasdarbu un pateica visiem klātesošajiem „PALDIES!”.
Līdz šim viss koncerts gāja augošā progresijā – katrs nākamais mūziķis arvien vairāk iesaistīja pūli. Tad uz skatuves uznāca Džoijs (Joey Belladonna) no Anthrax. Man patiešām nav nekas pret Anthrax vai Belladonnu, bet dziesmu sarakstu varēja sagatavot tādu, lai cilvēkiem būtu pie kā pieķerties. Turpretim, neņemot vērā emocionālo kāpinājumu, tika nospēlētas Madhouse un Medusa, kas cilvēkus vispār nekā neiesaistīja. Es nevaru iedomāties, kas būtu, ja sekotu vēl kāda dziesma, kura nebūtu tik populāra un labi zināma tik lielai auditorijai, bet visu situāciju izglāba AC/DC meistardarbs TNT. Diemžēl sarakstā atkal tika ielikta nogalinošā dziesma no Dio repertuāra – Man On A Silver Mountain. Šajā vietā sākotnēji bija pat paredzēts ielikt kādu zināmāku gabalu, piemēram, Heaven And Hell vai arī Neon Knights, kas viennozīmīgi būtu bijuši labāki varianti.
Pēdējais no zvaigznēm uz skatuves kāpa solo Zaks (Zakk Wylde). Gribētos pat teikt, ka viņš bija viens pats uz skatuves, ne tikai tādēļ, ka basģitārists īpaši nekustējās un stāvēja visu laiku pie pastiprinātājiem, jo, kā to kāds iepriekš koncerta laikā pateica, viņš ir sick, bet arī tādēļ, ka lielu daļu no savas uzstāšanās Zaks pavadīja prožektoru gaismā kārtīgi spiežot ārā visu, kas no viņa ģitāras bija izdabonams ārā. Nav brīnums, ka viņš piedalījās pirms šīs tūres Džimija Hendriksa godināšanas (Jimy Hendrix) tūrē, jo ar saviem soliņiem būtu varējis nospēlēt visu koncertu viens pats. Zaks izpildīja tikai vienu Black Label Society dziesmu Stillborn, un kā to jau varēja paredzēt pārējās bija no Black Sabbath vācelītes. Īpaši neko nevajag piebilst par Zaka izpildījumu, jo viņš nospēlēja, cik vien labi Black Sabbath dziesmas var nospēlēt, turklāt ar nelielu savu aranžējumu (katrai dziesmai nedaudz uzlaboti rifi un solo partijas).
Pēc pamatīgajiem soliņiem, vajadzēja kaut ko, kas atdzīvinātu nu jau stīvo pūli. Un organizatoriem tas izdevās izcili – tika ieslēgtas gaismas, pamodināti gulošie indivīdi, parādījās apkopēji un cilvēki tika virzīti uz izejām, jo koncerts bija beidzies. Izskaitļojot visu tā arī sanāca – dziesmas, kuras zvaigznes iepriekšējos koncertos spēlēja encore daļākopā, tika nospēlētas koncerta laikā, katram pieliekot pa kādai dziesmai vairāk.
Viens ir skaidrs – noslēgumā viennozīmīgi nepietika tikai ar Metal All Stars Bow, bija jābūt kaut kam īpašam, ar ko tā pielikt pamatīgu punktu. Turpretim kā viss sākās pamatīgā džemā (šeit domāts gan kā zapte, gan kā mūziķu saspēle/džemošana), tā arī tas viss beidzās.
Lasi ekskluzīvas intervijas ar Metal All Stars dalībniekiem:
Fils Anselmo: Sveiciens maniem latviešu brāļiem un māsām!
