Tikai pēc tam, komitejas mudināti, jaunie Rīgas panki pārdēvēja smeldzošo skabargu mietpilsoņu acīs par Zig Zag. Nevainīgs, dažādas asociācijas raisošs. Tai pašā laikā ass un skarbs ir grupas jaunais nosaukums. Man šie divi īsie, skanīgie vārdi atgādina skaņu, ko rada nagu vilkšana pa vinilu.
14. decembri agrīnā Zig Zag sastāva fani gaidīja ar bērnišķīgu nepacietību, jo publiskai apjūsmošanai tika izdots grupas dubultalbums, kurš apkopo 1987. gadā ierakstīto Es neesmu nervozs, bet manas problēmas ir normālas un 1988. gada iemūžināto albumu ar nosaukumu Zig Zag. Vīri par diska raudzību vietu bija izvēlējušies Nabaklab telpas, kas šķita ļoti prātīgi. Jebkurš cits klubs būtu bijis par lielu, par mazu vai vienkārši nepiemērotu.
Pulksten 19:00 žurnālistiem bija tā iespēja parunāt ar grupu klātienē organizētā preses konferencē. Gribētos gan atzīmēt, ka mums Latvijā ir visai švaka interese par notikumiem, kas veidojuši mūs - tādus, kādi esam šodien. Žurnālistu skaits, kuri apmeklēja konferenci bija gaužām niecīgs.
„Šovakar mēs izpildīsim septiņas dziesmas. Viena no tām būs arī visiem zināmā Signe melo. Mēģinājumos mēs centāmies atstāt to minimālismu un primitīvismu, kurš bija raksturīgs agrīnajam zigzagam,” skaidro Gvido Linga.
Lai gan žurnālisti ar saviem jautājumiem zigzagiešus gluži kā neticīgos ar akmeņiem nenomētāja, puišiem bija gana daudz stāstāmā, jo kopā piedzīvots ir ne mazums. Viņi atzīst, ka pēc veco dziesmu noklausīšanās nav izjutuši kaunu ne par tehnisko izpildījumu, ne par dažkārt banālajiem tekstiem. Tieši pretēji, viņi apzinās, ka šobrīd diez vai spētu radīt ko tik vienkāršu un tīru.
Kāda ir grupas kopīgā, spilgtākā atmiņa? Tas ir viss kopā pavadītais laiks. „Mēs bijām vīrs un sieva, brālis un māsa. Neskaitāmas stundas esam pavadījuši kopā mēģinājumu telpā - rūpnīcā Varonis, no kuras izejot bijā melnām sejām un rokām, gumijas putekļu klāti, un tādā paskatā braucām cauri visai pilsētai uz mājām. Uz Imantu,” komentē grupas bundzinieks Uldis Timoško. Paši grupas dalībnieki spriež, ka iemesls, kāpēc grupa pajuka un sastāvs mainījās bija mūžīgā kopā būšana un rīvēšanās, kas lika puišiem pārdegt. Bet nav ko skumt. Mūzikas cienītāji tika pie divām labām grupām, jo Zig Zag turpināja eksistēt, bet dzima grupa Linga. Jautāju, kādu viņi izjūt atkalredzēšanos, uz ko saņemu dedzīgu atbildi: „Mēs nekad neesam bijuši prom viens no otra. Ja vienam vai otram sastāvam nepieciešama palīdzība, mēs to sniedzam.”
Vispār dīvaini tā sēdēt ar veciem pankiem vienā telpā un mēģināt saprast, kādai tumsai šie puiši ir tikuši cauri.
Koncertu nekomentēšu, vien piebildīšu – nopērciet disku, jo daudzu šādu laika liecību nav.
