Manā sirdī grupai Slipknot atvēlēta īpaša vieta, un domāju, ka tāds neesmu vienīgais. Tik sen, sen atpakaļ, vēl nemierīgajos pusaudža gados, kļuva par pirmo patiešām "smago" mūzikālo apvienību. "Duality" šķita kā zibens spēriens tieši bungādiņās - tieši KĀ iespējams radīt kaut ko tik nejauku, skaļu un…neklausāmu? Jo, būsim godīgi, ne jau mūzika bija tā, kas uzrunāja, bet gan attieksme un vidējais pirksts meinstrīmam (tajā brīdi tā likās, par Slipknot spēju saglabāt lielo popularitāti un pasaules slavu mazliet vēlāk). Protams, tad nāca pavisam citas ekstrēmās mūzikas izpausmes, un, ja noliek blakus "Rotting Christ", "Converge" vai "Meshuggah", Slipknot thrashīgais, melodiskais skanējums, kam sliecos nekabināt klāt numetāla birku, grupai vienkārši "paveicās" trāpīt tajā pašā laika periodā, vairs nešķiet tik nenormāls.
Slipknot rezonēja to tīņu vidū, kas uzskatīja sevi par nesaprastiem, vēlas graut pastāvošo iekārtu vai ieriebt vecākiem (pagaidiet, es arī piederēju pie kādas no šīm kategorijām?). Fanu ordas, gluži kā Kiss "Armija", My Chemical Romance "Killjoys" vai Džastina Bībera "Beliebers", ieguva nosaukumu "Maggots". Tie ir tie mazie tārpiņi, kas palīdz zemes mātei, sagremojot trūdošas miesas. Ja kopības sajūta ir tā, ko jaunieši meklēja, Slipknot palīdzēja to atrast. Vai mūsdienu instagram un snapchat mīlošo tīneidžeru vidū maskētajiem huligāniem ir līdzīga nozīme, nezinu, aptaujas neesmu veicis, bet diezvai kaut kas ir mainījies, jo cilvēki taču vēl projām = sūds, vai ne?
Bet mūžīgi uz knapi pubertāti sasniegušo auditoriju neizdzīvosi, un maskētie metālisti to saprata savlaicīgi, jo ir spējuši noturēties slavas virsotnē jau gandrīz divas dekādes. Un runa nav tikai par "metālistu" slavu, bet gan kaut ko masīvāku. Slipknot regulāri izpārdod arēnas, jaunizdotie albumi gozējas "Billboard" topu tabulās un starp Grammy mūzikas balvas nominantiem. Grupai, kas savā simbolikā iekļauj pentagramas, kuriem uz skatuves klauns enerģiski dauza miskastveidīgas bungas un kuru muzikālo skanējumu liela daļa cilvēku raksturotu vienkārši kā troksni, tas ir ievērības cienīgs sasniegums.
Jaunākais, pēc skaita piektais studijas albums "5. The Gray Chapter" ļāva grupai nostiprināt statusu kā vienai no spēcīgākajām metālmūziku spēlējošajām apvienībām pasaulē. Neskatoties uz to, ka ieraksts tapis bez basģitārista Pola Greja (R.I.P.) un bundzinieka Džoija Džardisona, kuri tika uzskatīti daļu no grupas radošajiem balstiem, "5. The Gray Chapter" ir jūtama virzība un priekšu, nevis gulēšana uz veciem lauriem.
Jau 23. janvārī Slipknot ar neapšaubāmi iespaidīgu šovu piestās tepat kaimiņos - Viļņas "Siemens" arēna. Vērts pieminēt, ka iesildītāju lomā būs ne mazāk svarīgie Suicidal Tendencies, kas raksta paši savu rokmūzikas vēstures lapu.
Arī Event Travel piedāvā ērtu nokļūšanu turp un atpakaļ.
Tiekamies mošpitā!
P.S. Vai kāds ir piefiksējis, cik masīvs kakls ir Korijam Teiloram?
