ALBUMU APSKATI

Alkaline Trio - Crimson

ALvils 01.08.2012. 02:08

Tālajā 1996.gadā grupu Blunt, Jerkwater un The Traitors bundzinieks Matts Skiba, nolēmis pamēģināt veidot savu tālāko karjeru ar citiem mūzikas instrumentiem, proti, ģitāru un paša balsi, izveidoja grupu Alkaline Trio, kas ir pirmā un vienīgā un jāteic arī veiksmīgākā grupa, kurā Matts Skiba spēlē ģitāru un dzied. Un tad nu jau teju teju varēs svinēt desmit gadu dzimšanas dienu. Bet vēl nē, pagaidām vēl tikai kārtējā albūma izlaišanu bargum niknajā, bet plašajā pasaulē.

Tagad (vēl tagadāk, nekā varētu šķist), 2005. gada pavasaris atnāca pārsteidzoši ātri, bet nepārsteidzoši gaidīts. Pavasaris ir kaut kas, kad plaukst kokiem lapas, zied puķes, kāpuri kļūst par tauriņiem, novelkot biezās ziemas pufaikas (es jau dažus uz ielām esmu pamanījies ieraudzīt, nopietni), lāči izlien no ziemas migas, un ne tikai lāči, arī spainīši dara tāpat, tāpēc esiet uzmanīgi, staigājot vēlos vakaros pa svešiem rajoniem un mežiem. Vēl kaut kas kaut ko teica par iemīlēšanos un tā... Un 24.maijā droši vien jau būs pavisam vasara. Es zinu vienu meiteni, kurai 24.maijā ir dzimšanas diena, šogad vēl īpašāka, jo tajā viņa sasniegs pilngadību un varēs veikalos droši pirkt cigaretes un alkoholiskos dzērienus. Tāpat arī Alkaline Trio nolēmuši savu jauno disku izdot tieši šai datumā, manis pieminētā meitene man teica, ka viņa esot ar Alkline Trio sarunājusi un ka tas esot viņai par godu. Var jau būt.

Bet mans draugs Pitchforks reiz sev uztaisīja tetovējumu ar Alkaline Trio simboliku. Cik man zināms, tad šis ir viņa vienīgais tetovējums, must be viņam šis bands ir ļoti svarīgs un īpašs. Un viņš tāds nav vienīgais, ir simtiem tetovējumu bildes manītas internetā ar dažādiem Alkaline Trio logo. Vai tas ir tāpēc, ka viņiem ir smuki logo? Var jau būt, bet man patīk viņu mūzika. Pat ļoti. Pat vairāk par zemesriekstu sviestu, kolu, olīvēm, vairāk par karbonādi ar frī kartupeļiem un krējuma mērci, un persiku sulu (kas manuprāt ir viens no ideālākajiem ēdieniem, kāds jebkad ir izdomāts). Starp simtiem un tūkstošiem ļautiņu, kurus šī grupa ir pamatīgi satricinājusi un kaut kādā veidā arī ietekmējusi jeb iespaidojusi, kā arī sniegusi daudz patīkamus brīžus un prieka momentus, esmu arī es. Tāpēc kopš viņu pēdējā albūma Good Mourning iznākšanas nevarēju vien sagaidīt, kad iznāks Alkalaine Trio nākošais disks. Un tagad, kad esmu to sagaidījis (nu gluži iznākšanu jau vēl nē, bet pašu disku gan), protams, ka vēlos arī uzrakstīt aprakstu.

Tātad, sestais pilnais Alkaline Trio disks ar nosaukumu “Crimson” ir tieši tas, kas man tagad, rakstot šito, skan winapmā un rada manā sejā prieka smaidu. Patiesībā sākumā Alkaline Trio paziņoja, ka jaunā albūma nosaukums būs “Church And Destroy”, bet marta sākumā viņi pārdomāja un paziņoja (virtuāli), ka viņu albūms sauksies “Crimson”.

Ļoti īsumā varu teikt, ka uzskatu šo par pašu labāko Alkaline Trio albūmu, kāds viņiem jebkad ir bijis. Un varu apgalvot, ka šis apgalvojums nestāv uz tukšuma (kaut kā gribēju pateikt, ka “tās nav tukšas runas”), es jau gadiem klausos Alkaline Trio, esmu caurpētījis un caurizfanojies par visiem viņu albūmiem, gūzmu demo un ep ierakstu, abiem splitiem un neskaitāmiem koncertu ierakstiem, pat esmu ar divām savām pēdējām grupām koverojis viņu dziesmu Radio. Pitchforks reiz man teica (kaut kad februārī vai marta sākumā, kad es viņam aizsūtīju sms, ka Alkaline Trio drīz izdos jaunu disku), viņš esot nobažījies par to, ka viņam šis disks nepatiks, jo viņu pēdējais disks “Good Mourning” viņam patīkot vismazāk no visiem Alkaline Trio diskiem un viņš paredzot, ka jaunais disks būs vēl sliktāks. Bet par laimi Pitchforks ļoti (ļoti, ļoti, ļoti) kļūdījies, jo šis albūms ir patiešām fantastiski kolosāli neaprakstāmi brīnišķīgi fascinējoši lielisks. Tiešām.

Albūms sākas ar nedaudz pieklusu klavierspēli (ar vairākām klavierēm), kuru pēc nepilnas minūtes pārkliedz ģitāras (ar dinamisku bungošanu) un kad biedzas klavieres un ģitāras nedaudz nomierinās, parādās Matta Skibas burvīgā balss, vēlāk dziesmas vidū klavieres atgriežas klausītāju ausīs un smadzenēs un patīkamas notis skandēdamas saspēlējas ar vairākām skaistām jauki distortētām ģitārām.

Klavieres manāmas arī dziesmās Your Neck, Smoke un Bleed. Dziesmā Bleed, kurai otrs nosaukums ir Burn, tiek izmantoti arī viltīgi gičas efekti, piemēram, kaut kāds vaukšķīgs dīlejs kopā ar kaut kādu Flakeri vai Korusu, manāmi arī šādi tādi efekti vokālam, dziesmas vidū paliek tikai klavieres ar vokālu, nenormāli skaisti un šai vietā, kas šķiet ir galvenā dziesmas par izlikšanos kulminācija Matts dzied: “Tākā elle, mēs nervozi gaidām kā elle dedzinot klusiņām stipri. Kaut kā mēs nokritām lejā no ceļmalas un kaut kā šī elle ir mājas.” (aut.tulk.) Teksts var varbūt pirmā mirklī likties diezgan bezsakarīgs, bet manuprāt fantastiski lielisks, kā jau parasti. Un šai diskā tāpat kā iepriekšējos daudz tiek pieminēta elle, un neticība, piemēram, jau nākošā dziesmā Mercy Me tiek dziedāts: “Es zaudēju ticību jebkam. Es esmu pazudis, tik pazudis, esmu pazudis jūrā” (grupai Craig’s Brother ir albūms ar nosaukumu “Lost In Sea”. Varbūt šeit var saskatīt kādas paralēles?) un tālāk: “Ak pažēlo mani, Dievs svētī katastrofu. Te nav nekādas izejas ellē” (aut.tulk.) Un savukārt dziesmā Death Bed, kas ir viena no pašām, pašām skaistākajām dziesmām šai diskā, tiek dziedāts: “...pēkšņa nāve. Tā tevi atradīs, kad tu to vismazāk gaidīsi, tā tevi atstās, jūtot iekšā vislielāko tukšumu” (aut. tulk.), ar to parādot, ka īstenībā tam visam, ko viņi dzied un kādā virzienā iet, tai viņu tik daudz pieminētajai ellei un visai pārējai dzīvei reāli nav jēgas, nav jēgas arī tiem tekstiem, kas runā par laika izniekošanu, jo galu galā mūs visus tik un tā atradīs nāve, bet mums iekšā paliks vislielākais tukšums, respektīvi, šī nāve nenesīs neko labu. Un dziesmā Fall Victim tiek dziedāts: “Zemē uz maniem ceļiem, bet ne lai lūgtu… Spēru tik stipri pa galvaskausu, ka sāp viscaur manas kājas. Viņi man teica man elle ir jāmaksā, es pienācu, es pienācu pārāk tuvu debesīm. Man nebija nekas ko teikt no manis ( jeb - par mani, nebija nekas ar ko aizbildināties), man vajadzēja iet prom”. (aut. tulk.) Paradoksāli un nenormāli izsmalcināti teksti. Un varbūt tas liksies jocīgi (vismaz tas, ka to saku tieši es, būdams kristietis, par tekstiem, kas ir tālu no būšanas kristīgiem), bet es Alkaline Trio vienmēr esmu ļoti cienījis par viņu tekstiem, un šis albūms nav izņēmums. Bet diemžēl šis apraksts nav paredzēts būt uz 10 līdz 15 lappusēm A4 formātā, tāpēc es neņemšos ķerties pie visu tekstu interpretācijas no sava redzes punkta, ko es varētu un pat gribētu darīt, taču tas aizņemtu vairāk, daudz vairāk, nekā pāris rindkopas.

Tiek izmantoti arī klasiskie stīgu instrumenti (taču tie izklausās tik sintētiski, ka visdrīzāk nav īsti, bet kompjuterizēti), dziesmā Prevent This Tragedy skan vijoles un čelli, tāpat čella skaņas saklausāmas dziesmā Smoke, ar kuru albūms noslēdzas. Smoke ir viena no retajām Alkaline Trio dziesmām, kuru ir sacerējis un dzied basģitārists Dans un kura man tiešām ļoti patīk. Parasti es dodu priekšroku (uzskatu par daudz labākām) Matta dziedādās dziesmas. Šī ir visnotaļ lēna dziesma ar klavierēm un, manuprāt, kaut kādu sintētisku čellu kaut kur pa vidu.

Tāpat kā iepriekšējos diskos dažas dziesmas dzied basģitārists (šoreiz tikai trīs – Smoke, I Was A Prayer un Poison), dažas – ģitārists (visas pārējās). Kā viņi paši reiz teica, ka tas, kas dziesmu sacer, tas arī dzied, otrs piedzied backingu (lai gan šai diskā var daudz manīt arī momentus, kur backvokālu piedzied tas pats, kas dzied arī pirmo balsi). Taču šai albūmā ir dziesmas, kurās viņu abu balsis ir dzirdamas kā pirmās balsis, tas tā ir dziesmā Stained In Satin, un daļēji to var attiecināt arī uz dziesmu Back To Hell, kurā piedziedājums tiek dalīts uz diviem (abiem) pirmajiem vokāliem.

Albūmā ir iekļauta arī viena jau zināma dziesma, kas bija iekļauta Alkaline Trio splitā ar One Man Army, proti, dziesma Sadie (arī tajā ir manāmi čelli un vijoles, un iespējams, ka šai dziesmā šie instrumenti pat ir īsti, nevis PC izveidoti), kas ir par (pareizāk sakot pret) nogalināšanu dieva vārdā. Tiem, kas ir dzirdējuši šo splitu, varu teikt, ka viss albūms “Crimson” muzikāli ir līdzīgā virzienā tendēts, taču, manuprāt, kopumā daudz, daudz labāks par to, kas ir manāms minētajā splitā.

Dziesmas Back To Hell sākums baigi atgādināja vecos labos hītus, kādi ir Goodbye Forever un Private Eye, bet tālāk tā vairāk attīstās par tādu pašu dziesmu, kādas ir visas šai diskā, ļoti tādā tendencē, kā viņu pēdējais disks – splits ar grupu One Man Army. (vai es atkārtojos?)

Es atvainojos, ka šis albūma apraksts atkal sanāca tik garš. Ceru, ka kāds tomēr to izlasīja arī līdz galam un nevēlējās mani nogalināt par to. Un tomēr es varu pateikt, ka es varētu izteikties par šo disku uz vēl trīskārša vai pat pieckārša rakstāmās rūmes gabala, centos noīsināt. Un nesakiet, ka varēju izmest tekstus par kāda mana drauga tetovējumu vai kādas meitenes dzimšanas dienu. Jo to nu gan es nevarēju...

Protams, ka varēju jau arī vienkārši pāris rindiņās pateikt, kādu mūzikas stilu grupa spēlē (viņi tiek pieskaitīti pie punk) vai arī to, kādām grupām līdzinās (es teiktu, ka kaut kas starp Anti-Flag (īpaši pēdējā albūma) un Against Me vai Hot Water Music), kā daži to dara savos aprakstos, bet nu, es, ja reiz kaut ko rakstu, tad rakstu no sirds un cītīgi, un tad ir vairāk par to, kādu stilu spēlē un kam līdzinās.

Novēlu veiksmīgu klausīšanos un aicinu pasūtīt internetā (vai, atrodoties “aiz robežas”, nopirkt veikalā) oriģinālo disku, nevis vienkārši nopumpēt ar DC++ (ko, starp citu, es pats izdarīju jau vairāk kā divus mēnešus pirms diska oficiālās iznākšanas. Shame on me!)!

Mājas lapas: http://www.alkalinetrio.com un http://www.alkaline-trio.co.uk/

Izdošanas datums: 24.05.2005.

Izdevējs: Vagrant