Ievadam: šoreiz kaut kas pavisam citādāks no ierastā. Šad tad kāds sūdzas, ka šeit netiek rakstīts ne par ko citu, kā vien HC, tad, lūk, jums viens albuma apskats no experimental / indie electronica plauktiņa. Ceru, ka sanāks biežāk uzrakstīt par kaut ko tamlīdzīgu, bet šajā reizē apskatam viena cilvēka projektu Braille:
Man pilnīgi jauns leibls un mākslinieks, ar ko iepazinos tikai šorīt, bet jau pēc pirmajiem skaņdarbiem tapa skaidrs, ka atnācis kaut kas labs. Jau pirmās skaņas liecināja par to, ka šis ir vēl viens sprakšķošs, rausteklīgs, dziļi melodisks, atmosfērisks un visdrīzāk pietiekami neritmisks dziesmu apkopojums. Ievadgabals Postal atgādina Islandes zīmola tālāknesējus Mum, tiesa, raupjākā un varbūt arī mazāk viendabīgā kolorītā. Presente parādās arī meitenes vokāls, tāds diezgan parasts, bet pietiekami iederīgs kopējā noskaņā. Arī vinila sprakšķu biežums un intensitāte pieaug, visa albuma gaitā ar tiem tiek variēts daudzveidīgi, tāpat arī ar citiem izteiksmes līdzekļiem, kas kopskanējumu padara pietiekami interesantu: katrs skaņdarbs rada savu stāstu un izjūtas, tomēr saglabājot kopējo noskaņu (visdrīzāk pateicoties ambientajā, īsti electronica garā sintezētajām melodijām).
Player 1 šajā skaņu ainavā ienes arī ritmu (vai drīzāk neritmu), haotiskas džeza vibrācijas, distortotas un periodiski apslāpētas. Ja esi iegrimis klusā meditācijā, pamosties noteikti liek ceturtais skaņdarbs, kas gandrīz vai liek nikni paraudzīties uz cd atskaņotāju - skaistā meitenes balss nepārtraukti tiek pārtraukta, kropļota (lai arī dzirdams vienmēresošais vinila static sprakšķis, tas vairāk liek domāts par datora nespēju sagremot informāciju), garas pauzes, tumša noskaņa, kas ieskanās arī dažās turpmākajās dziesmās.
Kādos skaņdarbos atkal parādās nojausmas par ritmu (pavisam skaidri Trapecio), kas tiešām brīžiem liek aizdomāties par zināmām džeza ietekmēm.
Runājot par pašu Braille, tas ir viens vīrieša dzimuma francis no Tulūzas. Šis ir viņa otrais albums, kā apgalvo leibls, mazāk ritmisks, emocionālāks un vairāk abstrakts.
Kopumā jāatzīst, ka tiešām interesants albums sanācis (savā ziņā pateicoties arī viesmuzikantiem) tieši skaņas un melodiju intensitātes ziņā, jo brīžiem Braille skanējums ir kluss un apcerošs, bet nākamajā brīdī jau haotiski satraukts, kāpinot spriegumu. Paralēles varētu vilkt ar to paši Noriko Tujiko (un patiesībā arī citiem Mego māksliniekiem), Mum, norvēģu Smalltown Supersound projektiem un vēl daudziem no pēdējā laika sprakšķu cienītāju electronica pulciņa. Braille gan uzteicams par daudzveidību un dzīvo instrumentu izmantošanu (tostarp saksofonu un meitenes vokālu). Labs albums (pie tam digipack)!!
Meklējiet: http://www.angstrom-records.net | angrstrom_rec@hotmail.com
Izdošanas datums: 30.11.2003.
Izdevējs: Angstrom records
Tracklist
- Postal
- Presente
- Player 1
- Rencontre
- Apartamiento
- Trapecio
- Denso
- Nudo
- Player 2
- Recover
- Rollercoaster
- Wonderland ?
