15. Fall Out Boy – Save Rock’n’Roll
Iespējams, riskēju sākot topu tieši ar šo albumu, bet pat manā skarbajā metālista sirdī iedegās silta uguntiņa, kad uzzināju par Fall Out Boy atkalapvienošanos. Ambiciozi nosauktais albums rokenrolu gan neizglābs (no kā?), bet grupas spēja apvienot R’n’B un roku/poppanku darbojas visnotaļ labi. Lipīgi piedziedājumi, tīra produkcija un viesmākslinieku (Kortnija Lova, Eltons Džons u.c.) piedalīšanās ir pietiekami, lai Fall Out Boy atgrieztu uz pasaules poproka skatuves un ir lieliska atpūta no "nopietnās mūzikas".
14. Protest The Hero – Volition
Pēc ārkārtīgi veiksmīgās IndieGoGo kampaņas, kurā Protest The Hero fani albuma tapšanai saziedoja teju 350 tūkstošus ASV dolāru (trīs reizes vairāk nekā sākumā cerēts), atbildības slogs uz grupas pleciem gūlās pietekami smags. PTH nepievīla un ar Krisu Adleru (Lamb Of God) pie bungām radīja vienu no savas karjeras spožākajiem albumiem. Tikpat progresīvs, tehnisks un ritmiski sarežģīts, cik jautrs un pancīgs, Volition ir trāpījis modernā metāla desmitniekā.
13. Queens Of The Stone Age - ...Like Clockwork
Queens Of The Stone Age tuksnešroka mākslasdarbā ...Like Clockwork slēpjas kaut kas post-apokaliptisks, tumšs, un visnotaļ seksīgs. Džošs Homme un Co kārtējo reizi pierāda, ka viss ģeniālais ir vienkāršs, to tikai apliecina „I Sat By The Ocean” ģitāras ievadrifs un „I Appear Missing” nepiespiestā, mazliet spocīgā gaisotne. Albuma tapšanā piedalījušies arī Hommes ilgtermiņā cīņu biedri Deivs Grols, Trents Reznors, Marks Lanegans, kā arī citi viesmākslinieki, kas katrs savā veidā mūzikai piešķir īpašu odziņu.
Queens of the Stone Age - I Appear Missing
12. Russian Circles – Memorial
Memorial ieteicams klausīties tumšā telpā, ērti atlaižoties gultā vai klubkrēslā un ļaujot domām pašām veidot filmas kadrus, kam skaņu celiņš ir šis albums. Post-metālisti Russian Circles prot stāstīt stāstus tikai ar mūzikas palīdzību, kas vietām ir klusa un rāma, vietām nikna, smagnēja un skaļa.
Russian Circles - Memorial (Full album)
11. The Hell – You’re Listening to the Hell
Tā vien šķiet, ka uz You’re Listening to the Hell ierakstu studijā savākušies bariņš savstarpēji labi pazīstamu mūziķu (apmēram 15), nolikta kaste alus, un dots viens vienkāršs uzdevums – ierakstīt smagāko, nejaukāko un riebīgāko hardcore/metāla albumu, kas purvā iegrimušo žanru sapurinās un atgriezīs pie dzīvības. The Hell darbojas pilnīgi bez jebkādiem menedžeriem, aģentiem vai leibliem un arī grupas īstais sastāvs nav zināms (spekulanti min Gallows, Lower Than Atlantis, SikTh un citu Apvienotās Karalistes apvienību mūziķus). Albums pilnīgi par velti pieejams grupas bandcamp profilā, Tu krān!
10. Vulture Industries – The Tower
Norvēģu Vulture Industries nav tradicionāla melnmetāla grupa. Šie avantgardisti skanējumā sajauc devu progresīvā metāla, nedaudz astoņdesmito gadu gotu mūzikas, karnevāla un cirka sajūtas, bet no black metāla iegūst tumšo, skandināviem raksturīgo atmosfēru, kas vijās cauri visam albumam. Pie vokālista balss gan ir jāpierod, taču tā pavisam noteikti ir neatņemama Vulture Industries un The Tower „murdziņa” daļa.
Vulture Industries - Lost Among Liars
9. The Computers – Love Triangles, Hate Squares
Attālinoties no savām core’n’rolla saknēm, britu The Computers mērķtiecīgi dodas piecdesmito soula, rokabilly un rokenrola virzienā. Vokālists Alekss Keršavs prasmīgi apvieno pirmajā albumā „This Is The Computers” dzirdamos kliedzienus ar izjustu, tīru dziedājumu, ietekmējoties reizē no Elvisa Kostello un Henrija Rolinsa. Love Triangles, Hate Squares skan pēc albuma, kurā grupa ir atradusi savu īsto un pareizo skanējumu, un, cerams, pie tā arī pieturēsies.
8. Deafheaven – Sunbather
Neviens cits albums šogad nav spējis tā ieintriģēt un vienot mūzikas pasauli, kā to izdarīja Sunbather. Par to runā gan smago metālu pārstāvoši portāli un žurnāli, gan uz popmūziku vērsti mediji, un ne bez iemesla. Deafheaven ir izdevies sakausēt vieglas, svaigas melodijas ar ekstrēmās mūzikas nepieradināto troksni, nojaucot robežas starp post-roku, shoegaze un blackmetālu. Rozā vāciņš gan varētu sadusmot kādu TRV KVLT melnmetālistu.
Deafheaven - Sunbather (Full album)
7. Frank Turner – Tape Deck Heart 
Pēc izpārdotas Vemblija arēnas izpārdošanas un uzstāšanās Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, pie mums labi pazīstamais dziesminieks atgriezās ar savu piekto, pašu personiskāko albumu. Tape Deck Heart iemanto visas labākas Frenka īpašības, bet, pats galvenais, mūziķis paliek pilnīgi godīgs pret sevi un klausītāju.
Frank Turner - The Way I Tend To Be
6. The Ocean – Pelagial
Konceptuāls Progresīvā metāla ceļojums jūras dzelmē, sākot ar viegliem, saules apspīdētiem vilnīšiem līdz pat pašam okeāna dibenam, kur gaisma neaizsniedzas un vienīgās dzīvās būtnes ir aklas zivis un Džeimss Kamerons. Pelagial var klausīties vairākkārt un katru reizi atrast kādu jaunu, iepriekš nepamanītu niansi. Pietam, albumam ir divas versijas, viena ar vokālistu, viena bez, kas albumam piešķir pavisam citu skanējumu.
The Ocean - Bathyalpelagic III: Disequillibrated
5. Bring Me The Horizon – Sempiternal
Ir stilīgi ienīst Bring Me The Horizon, bet, tāpat kā pirms trīs gadiem izdotajā „There Is A Hell Believe Me I’ve Seen It...”, grupa arī šoreiz pierādīja, ka spēj augt, attīstīties un izkāpt no emo tīņu pop-deathcore žanra. Oli Saiksa uzlabotais vokālais sniegums, nopietnie dziesmu teksti (ar nevienu vien ausutārpu) un multiinstrumentālista Džordana Fiša pievienošanās grupai Sempiternal padara par vienu no svarīgākajām šī gada metāla relīzēm.. (Jā, es nosaucu BMTH par metālu).
Bring Me The Horizon - Shadow Moses
4. Norma Jean – Wrongdoers
Wrongdoers ir perfekts metalcore ieraksts. Trašīgi, netīri riffi un vokāls haoss (If You Got It at Five, You Got It At Fifty), melodiski, grandiozi piedziedājumi (Wrongdoers un Triffids) un episka, 14 minūtes gara finālkompozīcija, kurā dzirdama gan akustiskā ģitāra, gan smagnēji, sludžīgas ģitāras partijas. Tas viss bez pakļaušanās žanra kanoniem un klišejām.
Norma Jean - If You Got It At Five, You Got It At Fifty
3. Night Verses – Lift Your Existance
Vai pilnīga jauna grupa spēj noturēt klausītāja uzmanību 73 minūšu garā albumā, kurā no 15 dziesmām tikai divas ir zem četru minūšu atzīmes? Atbilde ir nē, ja vien šī grupa nav Night Verses. Neviena no ierakstā iekļautajām kompozīcijām nav lieka vai pārspīlēta un atrodas tieši tur, kur tai jābūt. Lift Your Existance ir enerģisks, emocionāls post-hardkōrs ar postrokam raksturīgu dinamiku, tehniskām ģitāras partijām un FENOMENĀLU ritma sekciju (bundziniekiem, kas nav pārliecināti par savām spējam, iesaku klausīties piesardzīgi, var rasties mazvērtības kompleksi). Turiet acis un ausis vaļa, par Night Verses mēs noteikti vēl dzirdēsim.
2. Wounds – Die Young
„We don’t need your fucking approval, we do this for ourselves”. Šīs rindiņas no dziesmas „The Pile” precīzi raksturo Wounds attieksmi pret mūziku un dzīvi kā tādu. Albuma tapšanas procesā grupas ģitārists, viens no brāļiem Kūganiem nokrīt no ceturtā stāva balkona, bet vēlāk mirst viņa tēvs. Abu šo notikumu ietekme nenoliedzami jūtama arī ierakstā Die Young, kas ir ārkārtīgi patiess, netīrs hardcore roks (pa ceļam Everytime I Die un Gallows faniem) piesūcies ar asinīm, lētu viskiju un cigarešu dūmiem.
Wounds - Dead Dead Fucking Dead
1. Direct Hit! – Brainless God
Nekad nebiju domājis, ka poppanka albums spēs manā sirdī izsaukt to pašu „ko tagad?” sajūtu, kas rodas izlasot labas grāmatas pēdējās rindiņas vai noskatoties kāda seriāla finālsēriju, bet konceptuālais Direct Hit! meistardarbs Brainless God to var. Stāsta ideja ir pavisam vienkārša – maniakāls sērijveida slepkava, pašnāvības kulta biedri, no cietuma izbēdzis noziedznieks mīļotās sievietes meklējumos un citi savdabīgi tēli pavada pēdējās stundiņas pirms uz Zemes tiek noslaucītas pilnīgi visas dzīvības pazīmes. Katra Brainless God! dziesma arī pati par sevi ir jautra, pozitīva himna poppanka labākajās tradīcijās, tomēr īstais šarms slēpjas ne tikai liriskajā kontekstā, bet arī muzikālajā vienotībā, kas veido stingru pamatu visa albuma garumā.
Direct Hit - A Massage For The Angels Pt. II (Brainless God)
