Šoreiz, gribot vai negribot, jāsāk ar to, ka Kriegopfer man personīgi ir viena no sirdij un ausij tuvākajām pašmāju grupām. Ja neskaita pāris slepenas uzspēlēšanas, neparādoties un plakātiem, pēdējo gadu klusēšana, no šo puišu puses ir atstājusi tukšumu ne tikai manā pašapziņā, bet arī neaizpildītu vietu Latvijas skatuvē.
Kā zibens no skaidrām debesīm, izlasē "Latvijas Punk/HC Nr. 6" parādījās dziesma „Sargi”. No kurienes? Kā? Šie jautājumi manā galvā atkārtojās katru reizi, klausoties tieši šo gabalu. Parokoties nelielās atmiņās atradās vel divi demo gabali: „Zeme” un „Antinaids 2009”. Kaut kam tur ir jābūt... Un kā izrādījās – ir arī! Šīs trīs un vel četras dziesmas veido pašā globālās finanšu krīzes plaukumā tapušo, un tikai tagad zilās debesis ieraudzījušo 2009. gada albumu „Zeme”.
Šis ripulis, ja pats to izlemsi iededzināt plastmasā, sākas ar augstāk minēto gabalu „Sargi”. Roka neceļas šo mūziku raksturot kā HC, bet to, ka tas ir Kriegopfer, var atpazīt jau pa gabalu. Līdzīgi kā to kādreiz tīņu gados varēja pateikt par jaunu „S.O.A.D.” vai „Korn” gabalu, arī šeit ir savi skanējuma elementi, kas ir raksturīgi tieši viņiem. Jau uzreiz pēc mazā intro, sākoties pirmajiem bungu ritmiem, gribas izkustināt iesīkstējušos kaulus un mesties dancī. Viss ir pēc labākajām Krīgu tradīcijām, tieši tas, ko gribēju dzirdēt. Ja būšu precīzs, tad viss albums ir tieši tas, ko Es gribēju dzirdēt. Vel vairāk priecē tas, ka teksti ir Latviešu valodā. Manuprāt, tas iedod papildus enerģiju šādai mūzikai, jo dziedot līdzi, veidojās pašmāju skatuvei pietrūkstošā un pēdējā laikā tik daudz apspriestā vienotības sajūta. Nedaudz žēl, ka ieraksts parādījies tikai tagad, jo sauklis – „Sit pretī! Lai šķīst un plīst!”, no dziesmas „Pļaujas laiks”, būtu tieši acītē krīzes un pēc krīzes periodam.
Lai gan albums ir diezgan solīds, tam tomēr ir tāda nedaudz nepabeigtības sajūta. Nevaru pateikt kāpēc tieši, bet tāda sajūta ir. Varbūt tas ir tikai Lomika nedaudz netīrais mikss, kas salīdzinot ar „Erasenation” skan nedaudz vairāk pēc DIY. Bet tam ir arī savi plusi.. Bez tā nebūtu iespējams iegūt sekojošo:
Es, protams, ceru, ka Kriegopfer turpinās dzīt naglas sabiedrības pakausī, bojājot jauniešu ausis un prātus ar nepanesami smagiem rifiem un plēsīgiem aizrīkles gārdzieniem, bet ja nu tomēr šīs ir beigas, tad albuma noslēdzošās dziesmas „Evolūcijas kļūda” un „Antinaids 2009”, iet roku rokā, un atstāja manī miera sajūtu. Viss sākās un beidzās ar „Antinaidu”, un domājams, Es neesmu tāds vienīgais.
Albumu iespējams noklausīties un nokačāt šeit:
