Hm, šī laikam atkal nav īsti mana porcija, viesmīli! Es nezinu neko daudz par šādu te mūziku un neesmu arī neko daudz dzirdējis, lai varētu salīdzināt (jā, man patīk Cradle of Filth, bet tas laikam neskaitās:D), tādēļ raksturošu, liekot lietā savu pieredzi un zināšanas, kas nozīmē, ka apraksts nebūs īsti tradicionāls un diez ko kompetents.
Tātad mana ļaunuma-metra rādītājs uzskrēja diezgan augstu, izdzirdot jau pirmos skaņdarbus.
Izlasot nelielo priekšvārdu, kopējā ideja top nedaudz skaidrāka. Varenā, neaptveramā mašīna, kas iznīcina ikvienu, kam ir jūtas un kurš kļūdās, jo tieši tas nodod cilvēciskās būtnes.
Šķiet, šadas te mūzikas (jeb tās radītāju) mērķis gandrīz vienmēr ir bijis pēc iespējas efektīvāk atainot (ar skaņu) kaut kādas "visaptverošā ļaunuma" šķautnes. Šajā gadījumā tā ir "lielā gaļas mašīna" jeb karš, kas pats par sevi ir dāsns fizisko/emocionālo sāpju avots, cilvēces redzamākā pašdestrukcijas izpausme. Tādi, protams, ir tikai mani minējumi. Un manas Machinerie Perfect radītās izjūtas.
Runājot par mūziku, tā pilnīgi noteikti nav man tuva estētika, bet tas netraucē man novērtēt kvalitāti un ieguldīto darbu. Lai neieslīgtu bezjēdzīgā tērgāšanā par manu muzikālo gaumi, teikšu to, ka skaņa šķiet pietiekami daudzslāņaina - ļaunās ģitāru melodijas papildina ambientas, plūstošas melodijas (brīžiem datortspēļu stilā), dažādi trokšņi un sempli (tiešām bagātīgi pielietoti), protams, nikns ļaundara vokāls, visādas distortotas fiškas un, protams, elektroniskās bungas (šeit atkal jautājums par gaumi - brīžiem man liekas, ka pārāk sintētiski un jocīgi tie sitami skan).
Skaņas ziņā skaņdarbi kaut kā atšķiras, bet tas padara albumu nedaudz interesantāku man kā ikdienišķam klausītājam. No sākuma kaut kā grūti bija pierast pie skaļā vokāla un doublebassdrum rīboņas. Personīgi man skanējuma ziņā vislabākais šķiet sestais gabals " I Call...". Vēl mani pavilka "Hellraisers", kā noprotu, tas laikam ir kovers (es esmu stulbs un neesmu dzirdējis oriģinālu). Arī tie nelieli interlūdi ir diezgan labi (it sevišķi pēdējie divi). Ko vēl varu piebilst - brīžiem kaut kā liekas, ka dziesmas pārāk garas, bet tas tā.
Nu ko - kopumā vispār ir diezgan labi.
Starp citu, varu piebilst, ka šo disku jau biji pamanījis kaut kur vēl pirms uzzināju, kas tas ir. Par to laikam jāpasakās diezgan kvalitatīvajam noformējumam. Katrā ziņā man jau patīk, ka cilvēki paši kaut ko dara un izdod, nevis gaida roku no debesīm. Pilnīgi noteikti jāuzteic ieguldītais darbs. Ceru, kādreiz Machinerie Perfect iečekot arī dzīvajā...
Visiem "tumšās mūzikas" cienītājiem šitam diskam ir jābūt mājās! ;D
Izdošanas datums: 30.11.2003.
Izdevējs: Machinerie Perfect
Tracklist
- --i MP i--
- Post Military Demarche
- Islam 911
- Ecstazy of Pain
- Distant Energy
- I Call...
- Development Age
- Hellraiser
- Nova
- Prologue
