Pain - Full Speed Ahead

Pain ir

1) muzikāla grupa, kas sastāv no sešiem truliem vīriešiem, vienas kārdinošas sievietes un bundzinieka. Daudz tauru un jautrības. Jauna, dziedinoša old-school punk pieskāriena deva ar jauniem un svaigiem elementiem, lai padarītu tavu smaidu platāku.

2) pilns ar jaukām melodijām, aptītām ap tekstiem par trakiem cilvēkiem, jaukām meitenēm, un cilvēkiem, kurus neciešam. Ģitāra ir neģēlīga, bass ir plāns un vokāls ir viegli saprotams. Pain - tā ir mūzika ar fišku ;)

Apmērām tā par sevi īsumā stāsta pati grupa, no kuras gan pēdējo pāris gadu laikā nekādas aktivitātes nav manītas, bet arī izjukšana pagaidām tiek noliegta. Šis astoņu cilvēku ansamblis no Alabamas, kurā, papildus ierastajiem instrumentiem, skan arī taustiņdēlis, trompete, saksofons un trombons, piesaistīja manu uzmanību tieši ar superīgsuperīgumaino kompozīciju Excalibur, kuru tagad visi tagad mudīgi skrieniet un sameklējiet! :D Vēsturīte sazipota apmēram šāda - 1995. gadā grupa radās un, gūstot visai ašos panākumus, tā paša gada nogalē izdeva albumu Goggins. Tā nu viņi tusējās apkārt 4 gadus, līdz, hops, uzrakstīja dziesmu Jabberjaw vecam Cartoon Network tv skatāmgabalam ar tādu pašu nosaukumu, kas bija lielākais pakāpiens Pain atpazīstamības trepē. Vispār viņi druskucīt atgādina Aquabats, dažos gabalos pat vairāk, nekā drusciņ. Vienā dziesmā tas ir enerģijas pilns pankrociņš ar taurītēm (ska gan tas necik nav) un nenormāli melodiski smuko vokālu, citā vienīgais instruments ir klaviere, White Recluse savukārt varētu pat saukt par dusmīgu dziesmu :). Teksti ir daudz, samērā grūti iebraucami, bet man personīgi trakoti patīk viens no vienkāršākajiem - Jonathan Fallow. Stāsts par neparastu multeņu animatoru, kurš zīmē sīpolacu homunkuļus un puscilvēkus pusdegunradžus. Cilvēki saka, ka viņš ir bezjēdzīgs, tērē savu talantu un laiku, kā ar viņa sociālo stāvokli un augstajiem mērķiem? Viņš zin, ka "publicējies vai iznīksti" ir galvenais likums, taču neviens nesaprot, kāpēc viņa acīs deg laime. Patiesībā aukstiem un ne-animētiem objektiem nav vietas viņa dvēselē. :) Ā, un vēl arī The Comeback, par džeku, kurš bija panks-dzērājs, sliņķis, tik vājš, ka pat nespēja savilkt dūri, lai iesistu sev. Bet tad garām nāca viņa, un viņš mudīgi izgludināja kreklu, aizņēmās (nevajag atstāt vaļā durvis) no kaimiņa dzīvokļa tīrās zeķes, Falco kaseti (tāpat viņš to vairs neklausās), saprata, ka neko daudz nesaprot, taču zin, ka dievs ir labs, sātans ir slikts nu kaut kur pa vidu ir viņš ar savu mīļumu, stāvot roku rokā savas vecās dzīves drupās un labi apzinās, ko dara. Nu, nenormāli pozitīvs strāvojums no viņiem. Neiru drošs, bet Goggins laikam ir par tabletēm, kuras cilvēki rij un rij un rij, nu tipa antidepresanti, prozaki un ritalīni. Au fak, tikko pamanīju, ka Comeback patiesībā ir no 2001 gada EP Jabberjaw, bet nu nekas :) Nānānananananānānā šā vai tā! :D

Izdošanas datums: 30.11.1998.

Izdevējs: Vegas Records

Tracklist

1. Juice
2. Right On
3. Full Speed Ahead
4. Upright
5. Who Took Botu's Picture?
6. Futz Said Julie
7. Goggins
8. Whe White Recluse
9. Jonathan Fallow
10. Cap'n Scrub
11. Excalibur
12. Beanbag
13. Ukulele