ALBUMU APSKATI

Roper - Brace Yourself for the Mediocre

ALvils 01.08.2012. 01:51

2003. gada 22.novembris tiek uzskatīts par oficiālo Five Iron Frenzy miršanas dienu. Šai datumā FIF nospēlēja savu pēdējo koncertu un pateica “atā”. Bet nu, grupas līderis Rīze Rūpers (Reese Roper) jau nu tāpēc nav miris un nekādā gadījumā nav beidzis darboties tik ļoti jocīgajā pigorā, ko mēdz dēvēt par ‘šovbiznesu’. Jau paralēli FIF viņš darbojās studijas projektā Brave Saint Saturn, kas ir laiduši pasaulē divus diskus un ir ticis solīc, ka būs arī trešais, jo mesidžs, kuru ir domāts ar to visu pateikt, esot speciāli sadalīts trijos diskos, redzēsim, kad un kāds būs trešais Brave Saint Saturn disks, pagaidām tā nav. Bet pēc FIF pastāvēt beigšanas Ropers iesaistījās diezgan olstārīgā projektā Guerilla Rodeo, kurā ir Sonijs no FIF, Etans no Supertones un Džošs ar Džonu no Ace Troubleshooter. Šī apvienība šogad ierakstīja 3 demo dziesmas, un rādās, ka vairāk nekas arī nebūs, tas visdrīzāk ir izskaidrojams ar to, ka arī Supertones un Ace Troubleshooter daudz strādā pie savas mūzikas, brauc tūrēs un droši vien nevar to apvienot ar Rīzes grupu. Bet Rīze jau tāpēc nekrīt panikā, viņš panikai būtu par inteliģentu, kā nekā viņam ir doktora grāds kā biologam, vienā intervijā, kurā viņam prasīja, ko viņš grasās darīt tagad, kad FIF vairs nepastāv, viņš teica, ka viņam nav laika par to daudz domāt, jo viņam ir skolniekiem jāmāca bioloģija. Bet patiesībā viņš par to ir domājis gan, un daudz. Jau kādu pusgadu vismaz, ja ne vēl ilgāk, ir internetā aplūkojama lapa ar adresi 3x dubultvē dot Roper Is Dumb dot com (www.roperisdumb.com), kurā var pasūtīt (bez maksas!) 10 uzlīmes, uz kurām ir rakstīts Roper is dumb, un ne tikai to, tur var arī lasīt ziņas par grupu Roper, kas ar pilnā sparā darbojas un 19.oktobrī izdeva savu debijas albūmu Brace Yourself for the Mediocre, par ko arī šobrīd ir runa.

Mūzikas stils, kādā spēlē Roper varētu tikt definēts kā pop/punk/rock vai arī melodic punk/garage rock. Tas ir līdzīgs FIF, pat ļoti, tikai bez taurēm, vairāk punk, mazāk (pavisam necik) ska, un tas necik nav zaudējis rock-your-face-off attieksmi, kāda tā piemita FIF. Albūms sākas ar dziesmu Hello Lamewads, kas ir ideāla dziesma diska sākumam, tā ir pilna Rīzem piemītošā sarkasma un runā par to, ka apātija ir kaut kas pilnīgi un absolūti nevajadzīgs. Tajā, tāpat kā dziesmās Amplify un 1985, ir lietots keibords (negribu lietot vārdu sitezātors, jo tie efekti, kas tur parādās, vairāk atgādina kaut kādu 80 gadu farfisu, nevis sintezātoru). Tālāk seko ļoti skaista, dikti ātra un melodiska dziesma You’re With Stupid, kas runā (vai uzrunā) par kādu meiteni, kam ir virtuālas attiecības ar kādu puisi, kuru viņa savā prātā iedomājas kā ideālu (tas ir sarkastisks apklāsts (atkal) par to, ka meitenes mēdz savos prātos iztēloties streotipizētus “perfektos puišus”), bet par kuru Rīze dzied, ka viņš visdrīzāk ir 7 gadīgs puisītis, kas paralēli kompjūterspēlēm ākstās, viņai atzīstoties mīlestībā, bet, ņemot vērā to, ka viens otru viņi nepazīst, tā ir atzīšanās mīlestībā viņas vārdam, nevis viņai pašai, jo viņš jau pazīst tikai viņas vārdu (kas arī droši vien ir izdomāts). Nākošā dziesmā, kas saucas Amplify un kas izaicina mūs “dzīvot skaļi”, nekautrējoties paust un sludināt Kristu, parādās ļoti metāla skatuves cienīgs ģitārsolo. Līdzīgi ir arī dziesmās 1985, kurā tiek izteikta nožēla par to, kā popkultūra sabojā mūzikālo daiļradi un vērtību skalu šai sakarā, un Fireflies. Dziesma Vendetta runā par to, ka neviens nekad nav par vecu, lai iemīlētos. Un, runājot par mīlestību, dziesma How Your Halo Fell runā par salauztām sirdīm, kuras patiesi var atjaunot un komfortēt vienīgi Kristus, tajā pāreja uz pēdējo piedziedājumu, līdzīgi kā dziesmā Quicksilver, kas ir metafora par lietām, kuras mēs mēdzam likt savās dzīvēs Kristus vietā, un tas ir slikti, ka mēs tā daram, Rīze dzied visnotaļ aizsmakušā balsī, kas manuprāt piedod īpašu eleganci, vēl jo vairāk ar to, ka pēc tam, piedziedājumā, tiek atkal dziedāts spēcīgā un ļoti, ļoti augstā, tikai Rīzem Rūperam piemītošā vokālā. Dziesmā Day Of Pigs tiek nedaudz (bet pavisam nedaudz) ieskrīmots. Iepriekšpēdējā dziesma ir koverversija Šanijas Tvainas (Shania Twain) dziesmai You’re Still The One. Mani diezgan uzjautrina teksts, kas tiek pateikts dziesmas sākumā, un jā, vegāni un veģetārieši, nepārprotiet to, tas nav uzbrauciens jums! Disks, turpinot FIF tradīciju, tiek beigts ar slavēšanas diesmu, kas šoreiz saucas In Exelsis Deo. Uz šīs nots arī beigšu savu aprakstu, vēl tikai vēlos piebilst (es parasti to daru savos aprakstos), ka man no šī diska vislabāk patīk dziesma Say Sayonara. Tuvāk nekomentēšu.

Priekš debijas albūma šis ir vienkārši fantastisks, un es nespēju sagaidīt, ko Roper vēl darīs nākotnē un visiem iesaku iegādāties šo disku un klausīties dien dienā pie pusdienām, pie brokastīm, autobusā, skolā, mašīnā, savā istabā un visur citur, kur vien tas ir iespējams.

Izdošanas datums: 19.10.2004.

Izdevējs: Five Minute Walk