"Tas vienlaikus ir tik skaists un izturīgs, tajā pašā laikā arī tik vārīgs un viegli sašķaidāms lauskās." Tā par porcelānu izsakās grupas solists un ģitārists Džims Vords (Jim Ward).
Kā atzīst arī pārējie grupas dalībnieki, jaunais albums noteikti ir daudz pārdomātāks un nobriedis par iepriekšējo, materiāls kuram tika sarakstīt teju rekordātri pēc tam, kad pašā panākumu virsontē pārstāja eksistēt grupa At The Drive-In. Trīs no bijušajiem ATDI dalībniekiem jau pēc trim mēnešiem bija izveidojuši jaunu grupu Sparta.
Materiāls šim albumam (Porcelain) tika rakstīts kopējiem četrotnes spēkiem. Džims sakās pilnveidojis sevi gan kā liriku autoru, gan vokālistu, jo ieraksta tapšanas procesā pat apmeklēja vokālo skolotāju.
Pašam personīgi ir grūti pateikt, vai šis disks būtu "labāks" par iepriekšējo. Arī Wiretap Scars bija jauks. Mazliet neparastas melodijas, savs ritmiskums, atmosfēra. Jā, varbūt tas bija kā ATDI turpinājums, taču labā nozīmē. Ieraksts, ko viņi būtu radījuši kā grupa, kas mainās no ieraksta uz ierakstu.
Gluži tāpat kā nevar sajaukt Sedrika balsi ne ar vienu citu, nevar arī sajaukt Džima balsi ar kādu citu. Īpatnējs tembrs un tieksme dziedāt lielākoties otrajā oktāvā. Vispār, tas kas piesaista visas grupas skanējumā ir tas, kā uztveres diapazonu aizpilda īpatnējais "spartiskais" frekvenču lietojums - augšas tiek spalgajām ģitārām, vidi ir perkusijām un balsij, bet apakšas - basam un lielākā diametra bungu sastāvdaļām. Arī savdabīgais melodiskums pievērš klausītāja uzmanību. Brīžiem liekas, ka melodijas veido tādu kā izkoptā intonācijā pasniegtu stāstījumu (kaut vai dziesmas Hiss The Villain vieta "These situations come and go I`ll do my best [..]"). Protams, visu dziesmu lirikā ir vēstījumi pirmajā personā. Un nav nekāds brīnums - Džima paša pārdzīvojumi un piedzīvojumi (īpaši dziesmās Guns Of Memorial Park, Death In The family un Travel By Bloodline) ir pietiekami spilgti un tādi, ar kuriem bieži vien identificējas klausītājs pie sava stereo vai publikā. Un tas arī esot vislabākais, kas ar grupu var notikt - kāds pienāk klāt un pasaka, ka viena vai cita dziesmu esot viņu patiesi uzrunājusi un likusi aizdomāties, ka ne viņš vienīgais ir gājis cauri dažādiem posmiem savā dzīvē. Gaišākiem un tumšākiem.
Gan albuma dzīvīgais skanējums (materiāls tiešām arī ir ierakstīts "dzīvajā" un gandrīz visas bungu partijas ir vienreizīgas tajā nozīmē, ka nekādu paste, looping vai ProTools, tiesa, gan dziesmā Tensioning, gan interesantajā bungu sologabalā P.O.M.E. ir šis tas no efektiem.), gan dziesmu salikums ļauj patiešām klausīties un iejusties plūstošajās skaņās no sākuma līdz beigām. Dinamika ir tik lieliska, ka nav ierakstā vietas, kura klausītājam liktu atvērt acis. Ceļojums, kuru nevar veikt sarunājoties ar draugiem, klausoties veikalā pie letes vai skrienot rīta krosu.
Ja būtu jāizceļ kāda favorītdziesma, tad pirmo noteikti nosauktu Lines In Sand. Aizķer arī Syncope ar turpinājumu Tensioning. Un vēl citas, un vēl...
Burvīgi sakārtots un ierakstīts alt-rock albums, kurš nav At The Drive-In, kur nu vēl The Mars Volta.
Izdošanas datums: 13.07.2004.
Izdevējs: Geffen Records
Tracklist
- Guns of memorial park
- Hiss the villain
- While oceana sleeps
- La cerca
- Breaking the broken
- Lines in sand
- End moraine
- Death in the family
- Syncope
- Tensioning
- Travel by bloodline
- P.O.M.E.
- From now to never
- Splinters
