Šī gada sākumā grupai iznāca albums Rituals, kurš varētu būt viens no visvairāk kritizētajiem un vienlaikus arī visvairāk kritiķu lolotajiem albumiem apvienības vēsturē.
Ģirts: Apsveicu ar jauno albumu Rituals! Es biju patīkami pārsteigts, kad atvēru savu collector’s edition albumu, kurā bija īpaša piespraude, uzšuve un pāris uzlīmes. Paldies!
Sakis Tolis: Jā, mēs cenšamies apmierināt mūsu fanus visā pasaulē. Tas mums ir svarīgi, jo paši arī esam fani!
Ģ: Runājot par pēdējo albumu Rituals, ir pagājuši nu jau pāris mēneši kopš tā izlaišanas, kādas ir cilvēku atsauksmes?
S: Ir gan labas, gan sliktas atsauksmes. Bet kopumā, manuprāt, labās ir vairāk nekā sliktās. Rituals ir visvairāk pārdotais albums pēdējos 10 gados. Īsi pēc albuma izlaišanas cilvēki mēdz spriest par to, kas viņiem labāk patīk un kas – nē. Skaidrāks redzējums uz to būs tikai pēc vairākiem gadiem. Pagaidām cilvēki izsaka ļoti labus vārdus par Rituals, un tas priecē!
Ģ: Rotting Christ pirmais koncerts šogad bija pasākumā 70 000 Tons of Metal, kurš norisinājās uz kruīza kuģa. Kādas bija sajūtas spēlēt jaunās dziesmas dzīvajā? Kā bija veikt rituālus uz kuģa?
S: Patiesībā mēs nospēlējām varbūt tikai vienu dziesmu. Nebija atbilstošā atmosfēra, lai koncertā būtu vēl kāda dziesma no mūsu jaunā albuma. Uz kuģa nebija piemērotās sajūtas tik specifiskam albumam. Viena dziesma, lai iesildītu fanus jaunajam materiālam.
Ģ: Devāt mazu ieskatu jaunajā albumā.
S: Tā nebija īstā vieta, lai izpildītu vairāk dziesmu. Protams, tā bija perfekta vieta, kur atrasties, tas bija izcils un jautrs pasākums, bet jautrība un Rituals ir divi nesavienojami vārdi.
Ģ: Tu reiz teici, ka iepriekšējais albums Kata Ton Daimona Eaytoy nesaturēja īpašu vēstījumu, tu vēlējies, lai albums kalpo kā izlaušanās no ikdienas dzīves. Par ko ir jaunais albums Rituals?
S: Rituāli ir rituāli. Tā ir svarīga katras personas sastāvdaļa, man rituāls ir katra diena, rituāli ir manā prātā. Šī albuma koncepts ir 10 dažādi rituāli no visas pasaules.
Ģ: Vai ir kāda saistība ar iepriekšējo albumu, jo uz Rituals albuma vāka ir tieši tādi pati persona, kas videoklipā dziesmai 666 no KTDE.
S: Jā! Rituals ir līdzīga atmosfēra un stils, kā no iepriekšējā albuma. Varētu pat teikt, ka abi albumi ir saistīti un tuvi viens otram!
Ģ: Katrreiz, kad klausos kādu jaunu albumu, es cenšos atrast to dziesmu, kuru būtu grūti nospēlēt dzīvajā. Kad dzirdēju Apage Satana, kura, iespējams, nav tā pati sarežģītākā un tehniskākā dziesma no albuma, uzreiz nodomāju, ka šo rituālu atmosfēru būtu grūti pārnest uz skatuves.
S: To ir ļoti grūti nospēlēt dzīvajā. Mēs cenšamies radīt nepieciešamo atmosfēru ar mūsu pēdējo setlisti, kas ir sarežģīti, jo apstākļi bieži vien nav tie paši labākie. Skatuvēm, koncertvietām, brīvdabas festivāliem iztrūkst nepieciešamo sastāvdaļu, lai radītu atmosfēru. Piemēram, tāpat kā jau minētajā kruīzā. Ir grūti radīt nepieciešamo noskaņu, bet mēs esam veikuši nelielus, atmosfēriskus apdeitus.
Ģ: Līdzīgi kā ar Apage Satana, ja?
S: Jā, tā ir viltīga dziesma, bet ir jāriskē!
Ģ: Runājot par pašu albumu Rituals, medijos var lasīt daudz labu atsauksmju par jauno albumu, un daži pat vēsta, ka šis ir Rotting Christ visu laiku labākais veikums.
S: Tas dara mani lepnu! Es esmu vienīgais, kurš raksta mūziku grupā, ja kāds to man pēc visiem šiem gadiem vēl saka un ja vēl kādu uzrunāju ar savu mūziku, tas ir liels sasniegums.
Ģ: Nevaru nepiekrist, un lielākoties tas ir iespaidīgā producēšanas darba dēļ. Sajūta ir tiešām, it kā tu atrastos pašā rituālu procesā. Cik sarežģīti bija panākt šādu rezultātu?
S: Es vienmēr izolējos, kad sāku rakstīt albumu. No paša sākuma runāju ar sevi, cenšos atrast sevī dziļākās un neatklātās vietas, tā to varētu nosaukt. Tas man prasīja apmēram vienu gadu, kad dzīvoju savā pasaulē, lai tik radītu ideju. Svarīgākais šoreiz bija atrast ideju. Mans mērķis ir turpināt radīt, un, tici man, es veselu gadu, veicot rituālus ar sevi, radīju Rituals.
Ģ: Albumā ir daudz viesmākslinieku.
S: Tie nav viesmākslinieki, bet gan draugi. Mēs esam labi draugi ar Niku no Paradise Lost, Vorph no Samael, Magus no Necromantia un citiem. Katrreiz, kad sarakstu dziesmu, es domāju, kurš no maniem draugiem varētu vēl pacelt šo dziesmu. Parasti viņiem vienkārši piezvanu un pajautāju, vai viņi nevēlas piedalīties, un lielākoties viņi atbild apstiprinoši. Rezultātu var dzirdēt albumā.
Ģ: Pēc tam, spēlējot dzīvajā, nav grūti bez šiem draugiem, kuri ir svarīgas dziesmu sastāvdaļas.
S: Jā, mēs nespēlējam visas dziesmas, bet mēs cenšamies tās pielāgot, piemēram, dziesmā ar Niku izmantojam jau ierakstītu viņa balsi kā intro dziesmai, kas labi sader kopā.
Ģ: Kā jau es pirms tam teicu, ir daudz pozitīvas atsauksmes par Rituals, un cilvēki, protams, dalās divās grupās, kur vieni uzskata, ka ar pēdējo veikumu Rotting Christ ir attālinājies no savām saknēm. Ko tu saki par to?
S: Mēs neradām vairs to pašu mūziku, ko pirms 25 gadiem, bet atmosfēra paliek tā pati. Man šis albums ir vairāk atmosfērisks un melnāks nekā paši pirmie veikumi. Iespējams, tas skan nedaudz dīvaini, ko saku, bet sajūtas dažreiz ir pat tumšākas, salīdzinot ar to, ko mēs darījām pirms tam. Protams, mums nav tik daudz rifu, bet šajā albumā visu savu uzmanību pievērsu tieši tekstiem un konceptam. Lietām, kurām pirms tam neveltīju tik daudz uzmanību, tāpēc, manuprāt, neskatoties uz to, ka albums muzikāli nav tas pats, ko mēs darījām kādreiz, albumā vēl joprojām ir tā noskaņa, un Rotting Christ ir radījuši melnu, atmosfērisku albumu. Turklāt šis albums ir viens no visvairāk pirktajiem mūsu klāstā, un dažreiz cipari runā paši par sevi.
Ģ: Tagad albums ir ārā, un Rotting Christ ir jāveic rituāli dzīvajā. Divas no jūsu pieturvietām būs arī Dienvidāfrikā, kur absurdu reliģisku apsvērumu dēļ jums ir jāmaina grupas nosaukums. Protams, internets atkal ir parūpējies par idejām, piemēram, Rotting Crepe, Jesus Is My Pal, Fuckhammer utt.
S: Tas ir tikai attiecīgajām varas iestādēm, nevis pašam koncertam, kur mēs izmantosim Rotting Christ nosaukumu. Viņiem bija kaut kādas problēmas, tāpēc mēs nomainījām. Varbūt spēlēsim Apvienotajos Arābu Emirātos, nesen atnāca piedāvājums tur uzstāties, iespējams, tur būs jāmaina nosaukums. Mums nospļauties par to, mēs spēlēsim visur, kur varēsim. Sarežģītās un dīvainās vietās, jo mēs esam kaujas lauka frontes līnijā, un mēs neatkāpsimies, jo mūsu moto ir NON SERVIAM (es nekalpošu - red.piez.).
Ģ: Vai tiem koncertiem tiks veidota speciāla setliste?
S: Nē, nē, mēs spēlēsim visu to pašu, ko parasti, un neņemsi vērā, ko citi saka par to!
Ģ: Kā to var redzēt Rotting Christ tūres sarakstā, pieturvietām ir tendence virzīties vairāk uz labo kartes pusi, Austrumeiropa, Āzija, Austrālija, Krievija. Nesen lasīju, ka mūsdienu digitālajā laikmetā, kur tūres ir lielākais un gandrīz pat vienīgais ieņēmumu avots, nākotne metālgrupām ir doties uz vietām, kur metāls tikai lēnām sāk mosties.
S: Protams, vienmēr ir interesanti spēlēt jaunās un dīvainās vietās. Tagad ir vairāk problēmu ar to, piemēram, Krievijā reliģiska ārprāta dēļ netiek ielaistas grupas, tai skaitā arī Rotting Christ bija paredzēti vairāki koncerti. Bet zini, mūsu mērķis ir doties ne tikai uz visiem zināmām valstīm, bet gan spēlēt pēc iespējas vairāk valstīs, kur ir metalheadi, jo, manuprāt, smagā mūzika vieno, nevis izšķir. Tas ir dīvaini, ka visā pasaulē metalheadiem ir vienāds ģērbšanās stils, vienādas sajūtas, viņi pat izskatās līdzīgi, tāpēc tas ir kaut kas īpašs šai planētai un civilizācijai. Visā pasaulē ir cilvēki ar vienādu frekvenci, ko tikai metāls ir spējīgs panākt.
Ģ: Droši vien jaunajās teritorijās metālfani ir izsalkuši pēc jaunas mūzikas, ne?
S: Jā, bet ne tik daudz, piemēram, mēs spēlējām Indijā, un uz koncertu neatnāca tik daudz cilvēku. Bet šī kustība kādam ir jāsāk.
Ģ: Jūs nesen spēlējāt Austrālijā pirmo reizi.
S: Pagājušogad mēs spēlējām Šrilankā, Panamā, Gvatemalā, Sansalvadorā. Vietās, kur neviens nav spēlējis. Mēs spēlējam, lai pavadītu labu laiku, nedomājam, ka sarausim lielo naudu, jo cilvēkiem tur ir sliktāki dzīvošanas apstākļi. Spēlējam tikai tādēļ, lai nosegtu lidmašīnas biļetes un lai paši kaut ko apēstu, tas arī viss!
Ģ: Šogad vēl piestāsiet Dienvidamerikā.
S: Man patīk Dienvidamerika. Underground gars vēl joprojām tur ir dzīvs!
Ģ: Šī apjomīgā tūre iet līdz gada beigām, ko plānojat darīt pēc tam?
S: Ja būsim vēl dzīvi, tad nospēlēsim vēl pāris koncertus, jo spēlēt dzīvajā ir lieta, kas mums iet pie sirds visvairāk. Mēs rakstām mūziku, lai spēlētu mūziku, lai satiktu fanus, jo paši esam fani, kuri iet uz koncertiem un kuri pērk albumus. Mēs esam aktīvi underground skatuves dalībnieki visā pasaulē, tāpēc tas ir cēlākais, ko varam darīt – spēlēt dzīvajā, satikt metalheadus, it sevišķi pēc koncertiem!
Ģ: Man tā sāk likties, ka tev pie mums, Latvijā, ir iepaticies. Es saskaitīju trīs reizes, kad Rotting Christ ir viesojies Latvijā, vēl pieskaitām šī gada vizīti brīvdabas festivālā Zobens un Lemess, kā arī vēl iepriekš pāris koncerti pārējās Baltijas valstīs. Ko mums sagaidīt no šīgada koncerta?
S: Esat gatavi sasodīti atmosfēriskam šovam, mēs darīsim visu, kas būs mūsu spēkos koncertā, lai tik dabūtu jūs kopīgā ceļojumā ar mūsu pēdējo albumu. Protams, būs arī dziesmas no pārējās mūsu diskogrāfijas. Centīsimies piepildīt šo nakti ar rituālu noskaņu! Vai dienu, jo atceros, ka, spēlējot Latvijā, jūlijā ir gandrīz neiespējami dabūt nakti, vēl līdz pat vēlai stundai ir gaišs. Neatkarīgi no tā mums būs sasodīti lieliska nakts vai diena!
Rotting Christ
www.facebook.com/Rotting-Christ-290468585669/
www.facebook.com/seasonofmistofficial
Zobens un Lemess
