Pastāstiet nedaudz par sevi, kas Jūs tādi esat un no kurienes nākat?
Jurģis: Vairāk vai mazāk visi esam no Jelgavas. Es spēlēju ģitāru, patīk DIY un daudz lasīt.
Elvijs: Esmu dzimis Cēsīs, bet dzīvoju Jelgavā. Spēlēju ģitāru un fanoju par F1.
Pauls: Nāku no Skrīveriem, bet mums ļoti patika dziesma Satiksimies Jelgavā, tāpēc savācāmies visi Jelgavā. Spēlēju basu, ļoti patīk vēsture.
Kā izveidojās „Audrey Fall”?
Pauls: 2008. gada Zvērā sapazinu Elviju. Pēc dažiem gadiem uzzināju, ka Elvijs spēlē ģitāru un pateicu, ka ja parādās kāds sastāvs, tad lai padod ziņu.
Elvijs: Ļoti neinteresantā veidā - Ar Jurģi izlēmām izveidot post-hardcore grupu, piesaistījām Pēteri (bundzinieku) no manas iepriekšejās grupas un viņš līdzi paņēma sev bassistu - Paulu. Vēlāk Pēteris ar Aigaru abpusēji vienojoties, bez mūsu iejaukšanās apmainījās ar vietām. Tā arī mūsu sastāvs vairāk vai mazāk nostabilizējās.
Jurģis: Tie bija grupas pirmsākumi, bet tas Audrey Fall, par ko mēs sevi uzskatām tagad, izkristalizējās pirms diviem gadiem.
Kā nonācāt pie šāda grupas nosaukuma? Kāda ir tā nozīme?
Elvijs: Īpaši neiespringām par nosaukumu vai tā nozīmi, izvēlējāmies ko viegli rakstāmu un izrunājamu. Uzskatām, ka grupai ir jārunā nosaukuma vietā nevis otrādi.
Jurģis: Jā, galvenais, lai nosaukums ir labskanīgs.
Latvija jau kādu labu laiku ir zem tāda kā Post-roka viļņa, kas Jūs iedvesmoja un veidoja jūsu mūziku tieši tādu, kāda tā ir?
Elvijs: Jau no paša sākuma, kad spēlējām post-hardcore, visas dziesmas radījām instrumentāli un tikai tad piesaistījām vokālu jau gatavām dziesmām. Dažādu iemeslu dēļ ar vokālistiem mums neveicās, tādēļ nolēmām vienkārši spēlēt instrumentālu mūziku, nedomājot par nekādu konkrētu stilu.
Jurģis: Laika gaitā mēs sapratām, ka vokāls savā ziņā ierobežo to, kā mēs varētu izpausties mūzikā. Bija izvēle - vai nu turpināt darboties post-hardcore lauciņā, vai mest visus rāmjus malā un vienkārši eksperimentēt. Pāriešana uz pilnībā instrumentālu mūziku visu atviegloja, varējām atļauties rakstīt arī daudz vieglākas dziesmas, kur vokāls galīgi neiederētos. Tas, ka post-roks Latvijā kļuvis tik aktuāls, laikam ir dabisks process – smaga mūzika Latvijā vienmēr ir bijusi vairāk vai mazāk underground līmenī un izaugsmes iespējas ir ierobežotas. Ar vokālu tā siena, kas jāpārkāpj, lai sasniegtu klausītājus, ir daudz augstāka.
Šogad izdevāt savu pirmo albumu. Pastāstiet, kā notika darbs pie šī ieraksta.
Elvijs: Pats vārds - darbs, laikam vislabāk raksturo visu ieraksta procesu. Iesākām taisīt albumu ar domu, ka mums būs vokālists, kad bijām dažas dziesmas jau pabeiguši, tas viss plāns atkrita un sākām visu no jauna. Gandrīz vienu gadu vēlāk dziesmas bija pabeigtas, taču atlika pats ierakstīšanas process. Negribējām skriet uz studiju un sasteigt to visu, tādēļ nolēmām rakstīt visu pašu spēkiem.
Jurģis: Laika gaitā bijām sapirkuši tehniku, lai varētu visu ierakstīt paši, bet nekādas pieredzes mums tajā jomā īsti nebija. Mācījāmies to visu procesa gaitā. Bijām jau ierakstījuši visu albumu, bet pēc pusgada sapratām, ka materiāls nav kvalitatīvs un sākām visu no jauna. Viss ierakstīšanas process bija eksperimentēšana, mācīšanās, kļūdas, kļūdu labošana, un tā visu laiku. Pagāja kādi divi mēneši līdz viss albums tika ierakstīts vēlreiz, šoreiz nesalīdzināmi labākā līmenī. Tad sapratām, ka miksēšanu un masterēšanu jāuztic kādam citam. Atradām cilvēku, kas to izdarīja, un tad jau albums bija gatavs. Darbs pie albuma ilga vairāk kā gadu un bija ārkārtīgi stresains, bet no tā visa guvām labu pieredzi. Pie reizes arī jāsaka paldies Jelgavas BJMK par iespēju izmantot telpas mūsu improvizētajai studijai vairāku mēnešu garumā.
Albums saņēmis ļoti daudz pozitīvu atsauksmju arī no ārzemju mēdijiem. Kā redzat grupas nākotni? Vai šogad varam no jums sagaidīt kādu pārsteigumu?
Jurģis: Par atsaucību no klausītājiem pavisam noteikti bijām pārsteigti. Kad rakstījām albumu, nekādu nākotnes plānu mums īsti nebija. Būtībā domājām – ierakstīsim albumu, un tad jau redzēs, kas notiks. Tāpēc pēc albuma izdošanas neko daudz neesam darījuši. Es pēc albuma rakstīšanas gribēju atpūsties no grupas lietām, paņemt pauzi. Pašlaik uz neko konkrētu nefokusējamies, domāju, ka varbūt pamazām sāksim strādāt pie jauna materiāla.
Tuvojas kārtējā festivālu vasara. Vai redzēsim jūs uz kādas lielākas vai mazākas skatuves?
Jurģis: Nē, izskatās, ka šovasar nekur nespēlēsim. Mums nav bijuši mēģinājuši ilgu laiku, Elvijam ir traumēta roka, gaidām, kad sadzīs. Tad redzēsim, kas notiks tālāk.
Ja jums būtu jāizvēlas kāda dziesma, ko kaverēt, kura tā būtu un kāpēc?
Elvijs: Kaut kas no At the Drive-In vai Alexisonfire, piemēram, Pulmonary Archery. Vai arī ko pilnīgi stilistiski pretēju un citādāku.
Jurģis: Jā, patika pret Alexisonfire bija tas, kas mūs sākumā vienoja, tāpēc kāda no viņu dziesmām. Bet kaut ko no mums līdzīga post-roka liktos dīvaini kaverot.
Pauls: Alexisonfire - Happiness by the Kilowatt.
Kas ir jūsu varonis? Brīva interpretācija – sākot no Latvijas lepnuma – līdz Supermenam?
Jurģis: Jānis Jarāns. Bet, ja nopietni, nenāk prātā tāds viens cilvēks, ko sauktu par savu varoni.
Elvijs: Kimi Raikkonen.
Pauls: Jurģis Pūce.
Paldies par sarunu. Varbūt ir kaut kas, ko vēlaties pateikt Alternative.lv lasītājiem?
Jurģis: Paldies par atbalstu līdz šim!
Elvijs: Nešķirojiet mūziku pēc žanriem.
Pauls: Paldies par līdzšinējo atbalstu un labajiem vārdiem.
Audrey Fall sociālajos tīklos:
https://www.facebook.com/audreyfall
https://twitter.com/audreyfall
http://audreyfall.bandcamp.com/
Ja esi no jaunas vai arī ne tik jaunas grupas un gribi ar mums nedaudz parunāties - raksti
uz alt [at] alternative.lv ar norādi "Spotlight".
