Pastāstiet nedaudz par sevi, kas Jūs tādi esat un no kurienes nākat?
Arturs: Esam melodiska pankroka grupa Nepatiesi Bet Fakts, pašlaik četri un saknēs nākam no Valmieras. Jāatzīst gan, ka daļa no biedriem šobrīd dzīvo un strādā Rīgā, tomēr uzspēlēt braucam tieši uz Valmieru.
Kā izveidojās „Nepatiesi Bet fakts” ?
Arturs: Kā jau visas grupas, pieļauju. Ja ir gribēšana, tad jau vienmēr īstie cilvēki savācas kopā. Valmierā tā ierasts - gandrīz katrs, kam ir interese par pagrīdes mūziku un gribēšana spēlēt kādu instrumentu, močīja vai močī vismaz vienā, divās grupās.
Osim (Ambrosia ģitārists, tagad spēlē duetā NUVO) patīk uzspēlēt bungas. Viņam vienam spēlēt kļuva garlaicīgi un viņš pierunāja mani pievienoties. Vispār tajā laikā vairs īsti nevēlējos spēlēt apvienībās, bet laikam viņam ir gana labas pārliecināšanas spējas. Lai skanējums kļūtu plašāks Osis sarunāja grupas Kas_ta? ģitāristu Raimi arī atnākt. Mums saskanēja un nolēmām turpināt. Uzrunājām basistu Jurģi un savukārt Jurģis vēlāk zināja stāstīt par tādu Ēriku, kas varētu dziedāt.
Jurģis: No pirmā sastāva esam palikuši tikai es ar Arturu. Daļa biedru krīzes mākti izbrauca no valsts. Raimis tagad dzīvo UK un spēlē basu Londonā dzīvojošo Valmieriešu/Smilteniešu grupā Vulcanize. Savukārt Ēriks mitinās Vankūverā.
Kā nonācāt pie šāda grupas nosaukuma?
A: Diezgan ātri un vasarā. Ideja pieder grupas ģitārista Raimonda jaunākajam brālim Normundam (Paldies Tev, Normi). Bija tāds raidījums, ko translēja pa vienu no tiem Krievijas kanāliem - tulkojumā „Neizskaidrojami, bet fakts”. Kādu dienu Raimis ar brāļiem kaut ko diskutēja saistībā par redzēto raidījumā. Normunds bija pārklausījies un neizskaidrojami, bet fakts vietā sadzirdēja ko citu: „Ko? Kas? Nepatiesi, bet fakts?” Nolēmām grupu saukt „Nepatiesi Bet Fakts”, likās pietiekami labs esam un atbilstošs pankrokam.
Pirms kāda laika izdotajā Latvijas Punk/HC izlasē ir iekļauta jūsu dziesma „Kauns”, kuru caurstrāvo spēcīga politiska nostāja. Vai uzskatiet sevi par politisku grupu?
J: Negribētu, noteikti, sevi kaut kādā mērā iegrožot un ielikt rāmī sakot, ka mēs esam absolūti tāda un šitāda grupa. Galvenais ir tas, lai dziesmas idejas pamatā ir laba, kvalitatīva ziņa, kas raisītu emocijas un funktieri. Mēs tikpat labi varam dziedāt arī par mīlestību un tās tumšajām pusēm, piemēram, dziesmā “Lapsa Māca”
Pirms šīs blices, esat daudz darbojušies vairāk vai mazāk, bet zināmās pašmāju apvienībās, tā kā par pieredzes trūkumu nevarētu sūdzēties. Kādas ir sajūtas šodien spēlējot koncertus, salīdzinot ar to, kā tas bija „jaunībā”?
J: Sajūtas spēlējot... Pieredze, viennozīmīgi, ļauj koncertos brīvāk justies un spēlēt un piedomāt par to, kādu enerģiju mēs vēlamies nodot klausītājiem, jo mūzika ir kaut kas vairāk par veiksmīgu nošu salikumu tikpat veiksmīgā ritmizācijā utt.. Patiesā mūzika ir tā enerģija, kuru mēs spējam vai nespējam atraisīt sevī uzstāšanās laikā, un tas ir svarīgi. Jaunībā, protams, bija lielāks stress, koncentrēšanās uz pareizajām notīm un instrumentu, kas attiecīgi bloķēja šo patieso mūzikas izlaušanās procesu. Nesaku, ka nav svarīgi rādīt kvalitatīvu sniegumu, bet mēs nesaku arī, ka pareizās un īstajā vietā nospēlētās notis glābs pasākumu.
A: Ja runa ir par kopējo atmosfēru koncertos, tad man liekas, ka nekas daudz fundamentāli nav mainījies. Joprojām ir jautri. Joprojām nebeidz patīkami pārsteigt. Protams, ir mainījušās vietas, skanējums, cilvēki ir mainījušies, redzu jaunas sejas, daļa vairs nenāk, kāds protestē, kāds vienmēr ir bijis tikai stilotājs, kādam tur ģimenes dzīve utt., bet man joprojām koncerts ir notikums.
Kā redzat grupas nākotni? Vai šogad varam no jums sagaidīt kādu ierakstu?
J: Mēs nesakām nē, bet arī konkrētu datumu nesolām. Uz doto brīdi, esam nedaudz pašķīduši pa pilsētām un iegrimuši darbos, kā rezultātā savākties nedēļas nogalē uz mēģinājumu ir diezgan liels izaicinājums. Bet ideja par ierakstu ir un ir arī pirmās iestrādes.
Ja jums būtu jāizvēlas kāda dziesma ko kaverēt, kura tā būtu un kāpēc?
A: Jāatzīst, ka ik pa laikam koncertos uzspēlējam kādu kaveru. Parasti katru reizi kādu citu, bet ir arī dziesmas, kuras uzspēlējam atkārtoti. Atkarīgs no noskaņojuma. Nesen spēlējām koveru Židrūna džempera dziesmai, jo Ž vokālists Klāvs bija atnācis uz koncertu. Viņam, protams, nācās dziedāt, hehe.
J: Publikai patīk, tāpēc vairākos koncertos esam uzspēlējuši grupas “Non Skid” dziesmu “Nāc Ar Mums” Kāpēc šo? Tāpēc, ka šī ir īsa, kodolīga un bez liekvārdības, savā visdziļākajā būtība patiesa un Valmierīga.
A: Man gribētos uztaisīt kaveru Citas Attieksmes dziesmai “Atceries”, arī īsa un trāpīga.
Runājot par dziesmām. Ja Es gribu savā atskaņotājā ieslēgt kādu jūsu gabalu. Kur man viņu dabūt?
A: Uzraksti man e-pastu.
J: Jāsavācas, jānoorganizējas un jārīko konči. Tas ir foršāk nekā klausīties atskaņotājā, arī baudījuma augļi sulīgāki.
Pagājušo gadu noslēdzāt ar lielisku koncertu Ādmiņu ielā. Kad atkal varēsim dzirdēt „Nepatiesi Bet Fakts” dzīvajā?
J: Paldies! Tas tāds diezgan abstrakts jautājums.. Principā, ja mūs aicina spēlēt – mēs cenšamies neatteikt. Kad mūs aicinās nākošo reizi un spēlēsim, tad info būs pieejams tepat iekš Alternative.lv. Uz šodienu tik daudz visādu sociālo pinekļu, ka nevar nesapīties visādos jaunumos.
Kas ir jūsu varonis? Brīva interpretācija – sākot no Latvijas lepnuma – līdz Supermenam?
A: Mamma!
J: Jebkurš cilvēks, kurš spēj būt pats, kurš dara to kas viņam patīk un savā būtībā dara prieku un labu citiem bez slēptiem, alkatīgiem mērķiem. Tas, kurš tāds ir vai cenšas tāds būt, tas arī ir mūsu varonis.
Paldies par sarunu. Varbūt ir kaut kas ko vēlaties pateikt Alternative.lv lasītājiem?
A: Lai sanāk!
Foto un video: Aivars Ivbulis
Ja esi no jaunas vai arī ne tik jaunas grupas un gribi ar mums nedaudz parunāties - raksti uz alt [at] alternative.lv ar norādi "Spotlight".
