Shakhtyor ir instrumentāls doom / sludge trio no Hamburgas. Strauji popularitāti gūstošs žanra cienītāju lokā, ko pamanījuši un novērtējuši arī „Metal Blade” leibla darboņi.
Notikumus komentē un uz jautājumiem atbild grupas ģitārists Kristians.
Kā raksturot “Shakhtyor” kādam, kas nekad iepriekš šo grupu nav klausījies?
Tas ir smags kā no visdziļākajām raktuvēm iegūta urāna rūda. Un tad tu pazūdi cikliskā mūžībā un ceri, ka šis ceļojums nekad nebeigsies.
Grupai ir diezgan savdabīgs nosaukums. Kā tas radās un kuram pieder ideja?
Mēs meklējām tādu nosaukumu, kas nelīdzinās citiem tipiskiem doom metal žanra nosaukumiem, vēlējāmies izvairīties no klišejām. Tajā pat laikā negribējām arī ierobežot savu muzikālo izpausmi, izvēloties kaut ko noteiktu. Nosaukumam jāizstaro smagums un mistērija, kas tāds, ar ko lielākajai daļai klausītāju nav tūlītēju asociāciju.
No kurienes radusies krieviskā tēma? Vai tai ir kāds iemesls, vai arī vienkārši tas likās interesanti?
Vācijā daudziem cilvēkiem viss, kas saistīts ar Krieviju, šķiet fascinējošs. Krievija ir milzīga valsts, brīžiem mistiska, daudzi maz ko zina par to. Ja kāds piemin vārdu “Sibīrija”, tad noteikti ar biedējošu pieskaņu. Krievijas tālie austrumi ir skarbi, nežēlīgi un biedējoši. Kādu laiku pavadīju Krievijā, studējot universitātē. Iepazinos ar daudziem cilvēkiem, dažas reizes apceļoju valsti, man iepatikās gan daba, gan kultūra. Viss ar Krieviju saistītais grupā ir mana ideja, tam nav cita iemesla. Tas ir tikai tāds aspekts ko šad tad izmantojam. Nekādas politikas!
Kāda mūzika jums sniedz iedvesmu?
Grūti atbildēt, jo visi klausāmies ļoti dažādu mūziku. Bundziniekam Nilsam patīk Neurosis, Melvins, arī hardcore. Basists Kristians daudz klausās sludge, mūsdienīgu doom. Es ilgu laiku biju pievērsies thrash, death, black metālam, bet man patīk arī klasiskā un pasaules mūzika, džezs. Mēs visi ļoti fanojam par “Ufomammut”, “Yob”, “Toner Low”, “Omega Massif” un līdzīgām grupām.
Paši sevi apzīmējat kā sludge. Šis žanrs šobrīd ir visai populārs, tādēļ jājautā – kas “Shakhtyor” padara atšķirīgu no citām žanra grupām?
Sludge ir viena no trijām birkām, ko esam izvēlējušies sevis raksturošanai, jo jūtam, ka ar vienu nav īsti iespējams raksturot mūsu skanējumu. Pārējās divas būtu doom un post metal. Mums ļoti svarīga ir spriedzes attīstīšana un uzturēšana mūsu dziesmās. Brutāls skanējums nav galvenais mērķis, dodam priekšroku vienkāršai kombinācijai – smagi rifi, pie kuriem pakratīt pačku un atmosfēriskas daļas, kurās pazust. Mūsu dziesmas ir diezgan garas, bet mums liekas, ka tā tam jābūt – rifi ne tikai ir jāsaliek viens pēc otra, bet katram no tiem ir jāatstāj iespaids uz klausītājiem. Būtisks faktors ir tas, ka mēs esam un vienmēr būsim instrumentāla grupa. Visticamāk. (smejas)
Kādā albuma apskatā lasīju, ka “Shakhtyor” kompozīcijas ir kvalitatīvi un meistarīgi veidotas. Kurš ir galvenais skaņu meistars grupā?
Mēs visi trīs. 90% no dziesmām sarakstām kopīgi mūsu mēģinājumu telpā un vēlāk mājās jau gatavam aranžējumam es pievienoju dažas detaļas un sintezatora partijas.
Vai jums jau ir kādas idejas nākamajam albumam?
Pēc tam, kad mūsu otrais albums “Tunguska” sanāca daudz skarbāks un tumšāks, salīdzinot ar pirmo, nolēmām, ka jaunajā materiālā vairāk jākoncentrējas uz atmosfēru. Šobrīd esam pašā rakstīšanas procesa sākumā, ir arī šādi tādi pārpalikumi no iepriekšējām ierakstu sesijām. Pats strādāju pie pāris sintezatora idejām. Jāsaka, ka diez vai atradīsim laiku ierakstam, jo vispirms jānospēlē visi šogad ieplānotie koncerti.
Kas jauns jūsu mājvietas Hamburgas skatuves notikumos?
Pēdējos gadus viss tikai attīstās. Kad sākām spēlēt, sludge / doom pārstāvēja tikai dažas grupas. Šobrīd līdzīgā stilā muzicē “The Moth”, “Ophis”, “Rodha”, “BST”, “Chomolungma”, “Mantar” – tās ir tikai dažas no pārējā pulka, tā kā viss notiek. Lielu lomu šajā attīstībā spēlē mūsu draugs Kristians Smukals, kurš ik gadu Hamburgā (un nu jau arī Berlīnē) organizē “Droneburg” festivālu un par viņa neatlaidīgo darbu esam ļoti pateicīgi. Jāsaka, ka koncertu apmeklējums gan varētu būt kuplāks. Hamburga ir otrā lielākā Vācijas pilsēta un dažreiz ir kauns par to, cik maz cilvēku apmeklē brīžam lieliskus koncertus.
Vai šobrīd metālā ir novērojama kāda tendence, ko īsti neciešat?
Ir, un ne tikai viena... (smejas)
Vai ir kāda valsts, kurā “Shakhtyor” gribētu koncertēt, bet līdz šim nav bijusi tāda iespēja?
Atklāti sakot, “Antithesis V” Rīgā ir mūsu pirmais ārzemju koncerts. Tā kā mēs labprāt uzspēlētu arī citās pasaules vietās, tikai varbūt ne tajās dīvainajās...
Vai gaidāt iespēju uzstāties Latvijā?
No-teik-ti! Runāju ar Olli, basistu no “Ophis”, kuri pirms diviem gadiem uzstājās “Antithesis” un viņš atzinīgi izteicās par festivālu, tā kā nevaram vien sagaidīt.
Visbeidzot – ko jūs novēlētu tiem klausītājiem, kas ieradīsies uz festivālu?
Gaidām iespēju jūs visus redzēt un ceram jums pasniegt savu vislabāko koncertu līdz šim. Sagatavojieties kārtīgai matu mētāšanai un arī kārtīgai ballītei pēc koncerta!
