Beans On Toast par iemīlēšanos Latvijā

2009. gadā izdevis dubultalbumu Standing On A Chair, ko producējis Bens Lovets no Mumford & Sons, dziesminieks vairākkārt uzstājies Glastonbury festivālā, iesildījis Frenka Tērnera Wembley arēnas lielkoncertu un uzkrājis nopietnu muzikālo CV. Tomēr jau šajā nedēļas nogalē viņš atgriezīsies, lai uzņemtu videoklipu dziesmai par Latviju, ko sarakstījis šeit viesojoties vasarā.

Šī Beans On Toast būs jau otrā reize Latvijā – jūlijā viesojies festivāla Fonofest ietvaros. Kādi ir iespaidi un atmiņas?

Atklāti sakot, savā īsajā ciemošanās laikā es iemīlējos Latvijā! Tā man bija jauna pieredze - ir patīkami atrasties kaut kur, kur jūties pavisam citādāk, kā ierasts.

Atceros, mani sagaidīja lidostā. Festivāla organizatori pēdējā brīdī bija sarīkojuši akciju, twitter apsolot bezmaksas biļetes tam, kurš mani savāks un aizvedīs uz festivālu. Sagaidīja deviņpadsmitgadīgie. Tie bija lieliski džeki – viņi bija sagatavojuši viskija pudeles un teica: "mēs par tevi parūpēsimies! Mēs nekad neesam dzirdējuši Tavu mūziku, bet mēs tevi aizvedīsim uz festivālu un izstāstīsim visu par Latviju!"

Un jā, mēs dzērām viskiju, braucām uz koncertu un runājām. Tas viss kopā bija lieliski. Anglijā cilvēki festivālos visu uztver kā pašsaprotamu, taču pie jums visiem ir ļoti forša attieksme.

Latvijas publikai Beans On Toast varētu būt labi zināms dēļ ilgstošās sadarbības ar Frenku Tērneru, kopā uzstājoties, dodoties tūrē un pavisam nesen arī iesildot viņa Vemblija arēnas lielkoncertu.

Jā, mēs ar Frenku esam labi draugi un spēlējam kopā jau kopš laikiem, kad pagāja Million Dead ēra. Viņš man nekad neatsaka un vienmēr izpalīdz. Tā kā par sevi ir ļoti labi parūpējies, viņš vienmēr izpalīdz draugiem, un tieši tā arī es nokļuvu Latvijā - Frenks aizlika vārdu.

Vai Frenks Tev kaut ko pastāstīja par Latviju?

Pateica tik daudz, cik vajadzēja zināt: "Tici man, tev tur patiks!"

Visi, kuri redzēja tavu uzstāšanos vasarā, noteikti atcerēsies, ka tev ir pamata zināšanas latviešu valodā.

Jā! Sūkā p***i m***a!

Kurš ar to nāca klajā?

Džeki, kuri mani veda no lidostas. Kad atrodies valstī, kurā ne visi runā angliski, vienmēr gribas iemācīties kaut ko vietējā valodā, tāpēc vajadzēja zināt kaut ko latviski. Man pastāstīja, ka ir jāsaka sūkā p***i m**ka, kas galu galā pārtapa dziesmā, kura būs jaunajā albumā un ir viens no iemesliem, kāpēc atgriežos.

Dziesma būtībā būs par manu ceļojumu uz Fonofest, tāpēc gribu atgriezties un šeit uzņemt videoklipu, filmējot pieredzi Latvijā. Noteikti iegādāšos vēl vienu I Love Riga t-kreklu.

Kad mēs varam gaidīt gatavu video?

Dziesmu dzīvajā izpildīšu jau šonedēļ. Ja ar filmēšanu viss notiks kā plānots, tad, iespējams, to kopā ar videoklipu prezentēšu jau decembrī. Pēc tam ceru atgriezties un spēlēt vēl vairāk koncertus Latvijā.

Runājot par videoklipiem, vai istaba fonā man varētu būt pazīstama no kāda cita Tava video klipa (intervija notika ar video čata palīdzību)?

Jā, šeit uz filmēju Blowjob For The Blues video - tā ir mana guļamistaba. Šoreiz te ir tikai viena meitene.

Jā, tāpēc arī istaba vairs neliekas tik interesanta. Kā sākās tava muzikālā karjera – kā nonāci līdz domai, ka vēlies muzicēt?  

Es jau skolas laikā spēlēju grupā. Patiesībā es biju grupā vēl pirms spēlēju instrumentu - skolā uz sienām rakstīju tās nosaukumu un visiem teicu, ka esmu grupā. Man patika tā doma. Arī doma par instrumenta spēlēšanu, tāpēc ar draugiem aizsākām grunge apvienību.

Tādā veidā spēlēju savas dziesmas, līdz sanāca ļoti veiksmīga akustiskā uzstāšanās uz Glastonbury atvērtās skatuves, kad sapratu - fuck it, tā es gribu turpināt. Šādā formātā viss ir daudz vienkāršāk - nav mēģinājumu, nav soundčeku... jā, un man paliek viss organizētāju piedāvātais raideris! (smejas)

Kā Tu vislabāk raksturotu Beans On Toast uzstāšanos?

Drunk. Muzikāla auto avārija. Koncerti vienmēr ir jautri un man vienmēr ir daudz jautrāk nekā tiem, kuri skatās, bet galu galā kaut kāda saikne rodas un tas nostrādā.

Tu dziedi par seksu, narkotikām un politiku. Pēc kā Tu izvēlies tematus?

Tas ir tas, ko es zinu. Es dziedu par atklātām un patiesām lietām, par to, kas notiek.

Uz skatuves tu uzstāšanos apvienot ar humoru.

Jā. Un tas uztrauc uzstājoties ārpus Anglijas - ja cilvēki nesapratīs mani vai manu humoru, tad es viņiem būšu vienkārši kaut ko muldošs idiots uz skatuves. Bet es daru to, kas ienāk galvā. (Red.: vasarā viņš no skatuves publiski izdomāja piezvanīt gan draudzenei, gan mātei, jo bija palicis pāri nedaudz uzstāšanās laiks.)

Tā kā esi spēlējis ļoti dažādu auditoriju priekšā – sākot ar maziem klubiem, beidzot ar Glastonbury festivālu un Wembley stadionu – varbūt vari pastāstīt, kāda ir atšķirība starp lielām un mazām skatuvēm.

Katrs pasākums ir pilnīgi citādāks. Visu vasaru pavadīju festivālos un Anglijā tie ir krasi atšķirīgi - ir lielie, mazie, mākslinieciski... Uzstāšanās Latvijā man bija īpaša, jo tā bija pirmā ārzemju pieredze, tāpēc nezināju, ko gaidīt - nevienu nepazinu, es vienkārši ielēcu pa vidu un izbaudīju. Un jutos tieši tā kā vajag.

Katru uzstāšanos pieņemu tādu, kāda tā ir – nešķiroju festivālus no klubiem. Jo lielāka auditorija, protams, jo lielāka iespēja pārdot vairāk diskus, bet vakar, piemēram, spēlēju mākslas galerijā 25 cilvēkiem un to ļoti izbaudīju.

Runājot par disku pārdošanu, dzirdēju, ka pēc koncerta Wembley arēnā, sniedzi vēl vienu koncertu pie arēnas ieejas. 

Jā, viņi gribēja no manis naudu par disku pārdošanu arēnā, paņemot gandrīz visu un atstājot man smieklīgu gala summu (Jay detalizēti paskaidroja, ka diska pašizmaksa ir 5, pārdošanas cena 10, no kā arēna sev ietur 4).

Zināju, ka koncertā būs daudz cilvēku, tāpēc biju diskus sagatavojis vairumā un uz viņu noteikumiem parakstīties negrasījos. Izgāju ārpusē, spēlēju koncertu un visu izpārdevu.

Lielos koncertos organizētāji tā mēdz darīt, jo reti kad tur tirgojas tik mazi mūziķi kā es, kuram tie idioti negribēja sniegt nekādu izņēmumu.

Kādi ir tavi plāni šodienai un rītdienai?

Šodienas plānu esmu izpildījis. Esmu sev sagādājis jaunu rotaļlietu – somu diskiem un t-krekliem, ko izmantošu nedēļu garā turnejā, kurā došos ar vilcienu. Rīt vadīšu mana izdevēja Xtra Mile rīkotu pasākumu, runājot starp kaut kādām grupām. Riebjas to darīt, bet tā kā man ir dziļa cieņa pret izdevēju, piekritu.

Vai vēlies ko piebilst intervijai?

Jā! Sestdien, kad filmēšu videoklipu, būtu forši, ja būtu kāds, kurš vēlas man pievienoties pie Brīvības Pieminekļa Rīgas centrā!

(par konkrētāku laiku ziņosim un aicināsim sestdien)