Burned in Blizzard pirmsākumi meklējami 2010. gada rudenī, kad abiem ģitāristiem, kuriem ideja par kopīgu grupu bija radusies jau vidusskolas gados, pievienojās bundzinieks Roberts. 2011. gada sākumā, basģitārista lomu pildot Kārlim, tika ierakstīts pirmais demo – SinPathetic, kas pievērsa neviena vien metāla pazinēja uzmanību. Drīz pēc tam grupa tika pie basģitārista Rolanda un Burned in Blizzard(tad vēl zem nosaukuma Blizzard) sāka savu gājienu pretī smagā metāla valstības iekarošanai.
2011. gads tiek pavadīts smagi strādājot. Koncerti, konkursi, bet galvenais uzdevums, līdz gada beigām pabeigts pilna garuma albums. Mērķis tiek sasniegts un 2011. gada 31. decembrī klajā nāk 11 dziesmu garais ieraksts Whiteout. 2012. gada februārī notiekošajā „Metālmūzikas Gada Balvā” Burned In Blizzard saņem labākās jaunās grupas titulu, kas šo apvienību daudzu smagās mūzikas entuziastu acīs nostiprināja kā vienu no daudzsološākajām pašmāju metāla grupām.
Šī gada pavasarī tika izveidots klips dziesmai Power and Honour, kas filmēts Stokholmā, Universitātes „Turība” studijā, kā arī koncertā Studentu klubā.
Lai uzzinātu, kas par zvēriem viņi īsti ir, uz sarunu mājīgajās bāra „Taka” telpās aicinājām visu Burned In Blizzard sastāvu.
Kur ierakstījāt pirmo albumu un vai ir lietas, ko būtu darījuši savādāk?
Albumu rakstījām KS Records studijā pie Kārļa Šteinmaņa, kurš pats būtu jāintervē kā svarīgākais cilvēks Latvijas metālā, viņš ir devis milzīgu ieguldījumu metālmūzikas attīstībā.
Ja nebūtu Kārlis, pirmais albums būtu nebaudāms, viņu vajadzētu aizliegt tirgot. Kad esi noguris, jau astoto stundu sēžot studijā, mēģinot ierakstīt vienu un to pašu lietu, Kārlis vēl joprojām saka: „Tev pašam patīk?” Viņš māk uzdot pareizos jautājumus, lai neviens neapvainoties, bet vienalga saprastu, ka vajag tomēr labāk. Bez Kārļa daudz lietas būtu krietni citādākas, un, visticamāk, arī sliktākas.
Esam sapratuši kļūdas pirmā albuma rakstīšanas un izdošanas procesā un zinām, ka ir jādara mazliet citādāk, kā to darījām pirms tam. Tas nenozīmē, ka pirmais bija slikts, bet mēs tagad redzam kļūdas, pat ne kļūdas, drīzāk vietas, ko var uzlabot. Mērķi nākamajam albumam, ko plānots izdot nākamgad, noteikti ir augstāki.
Kādiem posmiem iziet cauri dziesmas, pirms tās nonāk līdz klausītājiem, vai ir kāda pārbaudīta metode, pie kā pieturaties?
Tagad ir pavisam brutāli, jo mums ir ļoti liela kritika pašiem pret sevi. Dziesma iziet cauri desmit stadijām, pirms mēs to kaut kur spēlējam. Nesen tā bija ar vienu no jaunajām dziesmām. It kā pabeidzām, bet vienā mēģī atnāk Kārlis un saka: „Davai, pārtaisam.” Sākām ķidāt pa jaunu un tagad, protams, ir daudz labāk.
Var radīt labākas lietas, ja uzreiz neapmierinās ar pirmo versiju. Ļoti svarīga ir diskusija savā starpā, kas ir ja ne panākumu, tad attīstības atslēga noteikti. Strīdamies mēs tiešām daudz, bet mēs zinām, kā grupa paliksim kopā. Sakasamies, sanaidojamies, apvainojamies, izdzēšam viens otru no draugiem, bet tas ir uz lielākais vienu vakaru, nekas nav tāds, ko nevar izrunāt un nonākt pie kompromisa. Šī spēja uzklausīt vienam otra idejas grupā ir ārkārtīgi svarīga.
Ņemot vērā jūsu koncertu pieredzi, kā vērtējat atbalstu no Latvijas publikas puses, vai ir kaut kas, kas pietrūkst?
Nezinu, vai tas ir Latviešu dabā vai nav, bet katrā gadījumā ir tas, ka daudzi atbalsta tikai savējos, un ja neesi savējais, tad ir tieši otrādi. Ja grupā spēlē kāds pazīstams, tad visi fano, bet uz citām grupām pat neskatās. Un tas ir standarts visiem Latvijā. Tāpēc mēs cenšamies paradīt, ka mēs esam tie paši cilvēki un ar sirsnīgu attieksmi ejot pretī klausītājiem koncertu laikā. Jūs esat atnākuši skatīties mūs un mēs paradīsim, ka cienot jūs, esam sagatavojušies cik labi varējām un nospēlēsim koncertu pēc iespējas labāk.
Ko jūs varētu ieteikt jaunajām grupām, kas tikko sākušas darboties? Ar kādu attieksmi vajadzētu šai lietai pievērsties?
Pirmais obligāti ir kvalitāte. Nevajag arī baidīties spēlēt, bet nedrīkst savākties uz pāris stundu mēģinājumu un uzreiz iet spēlēt koncertu. Protams, ir mūzikas stili, kur tas darbojas, savākties 10 minūtes pirms koncerta un aiziet, tā ir pavisam cita ideja un tajā arī ir savs skaistums.
Vajag sagatavoties. Nebaidīties sēdēt mēģinājumā pie vienas dziesmas visu laiku un strādāt arī individuāli, iet pie privātskolotājiem. Pasniedzēji nav lēts prieks, bet tas ir milzīgs „boosts” muzikālajām dotībām.
Meklē Burned In Blizzard facebook
Tuvākie koncerti:
3. novembris. NABAKLAB. “Sound Division Rock Battle 2012” fināls. (Sacramental, Varavīksnes Stallis)
23. novembris. Melnā Piektdiena. Death’n’Roll Members. (Sanctimony, Sacramental)
Grupas sastāvs:
Kārlis Kalvišs – vokāls, ģitāra
Matīss Klaviniuss – ģitāra, bekvokāls
Rolands Ignatjevs – bass, bekvokāls
Roberts Cešeiko – bungas
