Grupa “Dislocation” dibināta pirms desmit gadiem. 2009. gadā tika ierakstīts un izdots pirmais demo “ХХIХ” un 2011. gada sākumā dienasgaismu ieraudzīja albums “Sagul”. Šoruden grupa izdevusi savu jaunāko veikumu –pilnmetrāžas albumu “Emancipation”, kas ierakstīts “Om Sound Studios” Rīgā un tā tapšanā piedalījušies arī viesmūziķi no Norvēģijas.
Muzikāli “Dislocation” turpina ceļu agrāk izraudzītajā progressive death metal virzienā, saglabājot sev raksturīgo skanējumu, kurā dzirdami austrumnieciski motīvi un dažādu žanru muzikālā saplūsme.
Patlaban grupas vienīgais pastāvīgais dalībnieks un ideju ģenerators ir Renāts Ragimhanovs, ar kuru gan klātienes, gan neklātienes formā sarunājāmies par to, kā viņam klājas jaunajā mītnes vietā Norvēģijā, albumā paustajām idejām un, protams, mūziku.
Pagājis ilgs laiks, kopš tikāmies un tava grupa tika redzēta spēlējam Rīgā.
Jā, pirms aptuveni četriem gadiem es nolēmu doties uz Oslo, nomainīt dekorācijas un turpināt dzīvot un muzicēt Norvēģijā. Latvijā jutu pagrimumu un nemanīju, ka mans ieguldītais darbs atbalsojas. Man bija būtiski doties prom, kaut vai tāpēc, lai iztestētu savas spējas un paskatītos ko varu.
Tu šobrīd dzīvo Norvēģijā, citādā vidē un sabiedrībā. Vai cilvēki un klausītāji mūziku (tavu un citu radīto) uztver atšķirīgi nekā šeit, Latvijā?
Norvēģijā dzīvo dažādu tautību pārstāvji, tāpēc cilvēki vairāk akceptē citu tautu nacionālo/etnisko mūziku. Latvijas klubos neskan Ganas vai Nigērijas "bīti", savukārt Norvēģijā tas nav nekas neparasts, un arī paši norvēģi nereti mēdz laisties dančos tos dzirdot. Tas izskaidrojams ar to, ka jaunās paaudzes pārstāvji ar dažādu valstu bekgroundu ir kopā uzauguši. Tā kā šādi apstākļi cilvēkiem tiek radīti jau no bērna kājas, tas secīgi rada citu uztveri. Jādomā, ka arī “Dislocation” mūziku cilvēki varētu uztvert vieglāk, zinot to, ka mēs apvienojam dažādus mūzikas stilus, bet tas nav viennozīmīgi, jo mums tomēr ir jūtama skaidra metālmūzikas definīcija, kura daudziem vēl joprojām liekas traucējoša un neērta. Jāatzīst, ka cilvēka daba pamatos paliek nemainīga neatkarīgi no platuma grādiem un reti kurš ir spējīgs iziet ārpus komforta zonas un trenēt savas ausis, lai spētu uztvert kā metālmūziku, tā arī cita veida izpausmes, kuras nav mainstream.
Kādas ir pārsteidzošākās atsauksmes, ko esi dzirdējis par “Dislocation” mūziku no klausītājiem Latvijā un tiem, kuri dzīvo citās valstīs?
Esmu manījis, ka cilvēki dalās divās nometnēs - ir vieni, kuriem “Dislocation” mūzika liekas inovatīva, orģināla un otri - cilvēki, kuri uzskata, ka nesaprotam ko paši gribam un mūsu mūziku uztver kā marasmu, tāpēc arī atsauksmes ir krasi dažādas. Pārsteidzošākās no atsauksmēm varētu būt tādas, ka cilvēki labprāt gribētu dzirdēt “Dislocation” savās bērēs un ka mūsu mūzika ir vienīgā, kura var likt cilvēkam raudāt. Interesanti... Atklāti sakot, man nerūp ko cilvēki masveidā saka par “Dislocation”, kā likums, ieklausos savos elkos un autoritātēs.
Kuri cilvēki ir tavas autoritātes?
Tie būtu David Draiman (“Disturbed”), Deniss Borisovs (krievu blogeris “Youtube”) un Mikael Aakerfeldt (“Opeth” līderis).
Acīmredzot svešzemē, savas vietas meklējumu laikā, tava radošā dzirksts neapdzisa?
Saviem draugiem vienmēr saku - esmu pateicīgs, ka manas kreatīvās izpausmes nav mazinājušās un man vienmēr ir ko teikt gan muzikāli, gan tekstos. Pārcelšanās laikam reizēm bija ekstrēmās izdzīvošanas aprises, bet tā bagāža, ko esmu ieguvis izejot cauri visam tam murgam, lai Norvēģijā nostātos uz kājām, mani ir viennozīmīgi bagātinājusi.
“Emancipation” šobrīd jau ir devies pie saviem klausītājiem. Kas ir kopīgs un kas - atšķirīgs jaunajam albumam un „Dislocation” iepriekšējiem veikumiem?
Muzikāli un stilistiski turpinām iesākto taciņu, taču jāatzīst, ka laika gaitā, gūstot vairākas dziļas atklāsmes, kuras centos ietvert albuma tekstos, arī mūzika ir palikusi dziļāka un personiskāka. Nevar noliegt, ka arī izpildījuma un pasniegšanas ziņā esam vairāk nobrieduši. Mēs
spēlējam diversu progresīvo metālu, nebaidoties apvienot daudz dažādus stilus. To esam darījuši, darām un darīsim.
Kur tapa albuma ieraksts?
Albums tika ierakstīts Latvijā un tas notika tā, ka es braukāju šurp un turp no Oslo uz Rīgu, arī daži no viesmūziķiem ir no Norvēģijas. Es gribēju sadarboties ar Kasparu Putniņu, kurš ierakstīja mūsu divus iepriekšējos albumus un zināju, ka viņam ir zināšanas un prasmes, lai to veiktu. Turklāt zināju, ka viņš Torņakalnā ir atvēris savu studiju “Om Sound Studios”. Uzrakstīju mesidžu, ka vēlos sadarboties. Domāju, ka albuma skaņas kvalitātes ziņā viņš izdarīja labāko ko spēja un albums skan tā, kā es to biju iztēlojies, Kaspars ir arī ļoti spējīgs producents un šajā ziņā viņš man ļoti daudz palīdzēja.
Kas ir jaunā albuma vizuālā koncepta pamatā? Pastāsti par ideju un realizāciju.
Jaunā albuma vizuālais koncepts sevī ietver emancipāciju - domas metamorfozi, kad cilvēks atmet fundamentālus domāšanas veidus, lai atvērtos jaunam. Proti, tautu domāšanas struktūrā ir iesakņojušās tradīcijas, kultūra, sabiedriskās iekārtas un reliģija. Ir grūti tikt no šīm važām ārā, jo nereti šis kopums ierobežo cilvēka esamību, jo, kā zināms, visam par pamatu kalpo tieši prāta stāvoklis (mindset). Albuma vāka idejas pamatā ir aina ar personas eksekūciju uz sārta, bet tā vietā, lai tautieši līksmotu par notiekošo, atbalstot iekārtu, viņi cenšas liesmas dzēst ar spaiņos esošo ūdeni tādā veidā iezīmējot opozīciju un jaunu sākumu. Ainu es uzzīmēju pats, savukārt grafisko apstrādi veica Katrīna Moorlat, www.moorlat.com
Kad un kādā veidā klausītājiem būs pieejams “Dislocation” jaunais albums?
No 9. novembra tas iegādājams Vecrīgā, veikalā Randoms, digitāli bandcamp.com, rakstot grupai vai arī uz e-pastu p3licanmosh@gmail.com.
Noslēgumā mans tradicionālais jautājums: kāda ir galvenā atziņa, ko esi guvis par mūziku un savu dzīvi kā divām lietām, kas viena bez otras nav iedomājamas?
Domāju, ka pats uz savas ādas esmu izjutis, ka dzīvē ir jādara lietas, kuras tevi saista, neskatoties uz saņemtajiem feedback vai ienākumiem, kurus tas darbības veids veido. Es nodarbojos ar mūziku, lai būtu mierā ar sevi.
Septembrī Renāts viesojās arī radio „NABA” raidījumā „Vārnu Laiks”. Raidījuma ieraksts atrodams šajā arhīvā.
