Grupas pirmssākumi meklējami Anglijas pilsētā Notingemā, kur Sems (Sam Heaton, balss un ģitāra) izmantoja Džekam (Jack Bennet, ģitāra) piederošo studiju mēģinājumiem un improvizācijai ar ambientām skaņām, kas piesaistīja Džeka uzmanību. Tika piesaistīts tuvs draugs, bundzinieks un vēl viens Džeks (Jack Clark, bungas un klavieres), un dzima Eyre Llew (eire lū). Sākotnēji notikusi bieži eksperimenti un mainīšanās ar instrumentiem, pirms nostabilizējies pašreizējais sadalījums un atrasts parezais skanējums, katram grupas dalībniekam izmēģinot teju katru pozīciju. Galu galā, lai ieviestu melodiskāku šķautni, bundzinieks iemācījies arī klavierspēli, un abus instrumentus spēlē gan koncertos, gan ierakstos.
"Eyre Llew" ir perfekcionisti. Pirmās divas dziesmas dienassgaismu tā arī nav ieraudzījušas: “Mēs gribējām atrasts īsto skaņu, tāpēc arī sākumā tik bieži mainījāmies ar instrumentiem, visam bija jāskan pareizi. To uztvērām ļoti nopietni.”
Pirms debijas albuma “Atelo”, kas tika izdots 19. oktobrī, grupa laida klajā deviņus singlus, katru mēnesi pa vienam. Tas palīdzēja gan popularizēt grupu un uzturēt fanu interesi, gan noslīpēt spēlētprasmi un praktizēties dziesmu rakstīšanā, pirms tiek izdots pilna garuma albums. Vairākiem singliem radīti videoklipi, pēdējiem diviem piesaistot arī profesionālu filmēšanas komandu. Albuma dziesmas “Havoc” video filmēts Norvēģijā un “Atelo” - Kanāriju salās, pieturoties pie viena sižeta, kam sekos arī nākotnē gaidāmie.
Lielbritānijā "Eyre Llew" lēnām, bet droši kāpj pa atpazīstamības trepēm, piesaistot gan klausītāju, gan industrijas darboņu uzmanību. Par viņiem runā populāru radio staciju dīdžeji (Kerrang, Radio 1) un lielākie mūzikas portāli. “Sapratām, ka tieši bieža došanās tūrēs ne tikai Lielbritānijā, bet arī Eiropā un mūsu gadījumā arī Āzijā, ir lielisks veids, kā piesaistīt uzmanību, jo ne katrs to dara. Arī biežā singlu izdošana parāda to, ka esam aktīvi un visu varam izdarīt paši.”
Visbiežāk "Eyre Llew" tiek salīdzināta ar tādām grupām kā "Sigur Rós", "Explosions in the Sky" un "Bon Iver". Grupas dalībniekiem patīk klausīties skumju mūziku, taču “Atelo” skanējumā tas nebija mērķis. “Kad sākām rakstīt albumu, īsti nezinājām, kā izklausīsies gala rezultāts. Nevēlējāmies, lai mūzika būtu pārāk pozītīva, bet ne arī nomācoša. Kaut kas pa vidu – kopējais tonis ir skumjš un melanholisks, taču ir arī cerības stariņš. Life sometimes sucks, and that's ok – tā ir sajūta, ko vēlamies radīt.”
Tuvākie grupas koncerti gaidāmi bārā "Čē" 21. novembrī, "DAD Cafe" 23. novembrī un Cēsīs, mākslas telpā "Mala", 24. novembrī. Sīkāka informācija un jaunumi grupas Facebook lapā.
