Iepazīsimies. Kā jūs sauc, un kāda ir jūsu iepriekšējā pieredze mūzikas jomā?
Pēteris: Mani sauc Pēteris Brosovs. Esmu no Siguldas un ar to ļoti lepojos. Par sevi es varētu teikt to vienu dīvaino vārdu, ko daudzi lieto – multimākslinieks. Sanāk darīt pilnīgi visu un tajā pašā laikā pilnīgi neko. Ar brīvu uztveri mēģinu baudīt šo dzīvi. Ja runā par mūziku, tad vienmēr manī iekšā ir bijusi ritma sajūta. Spēlēju afrikāņu instrumentus, tas aizgāja tik tālu, ka izveidojās grupa Afropulss. Ar to uzstājāmies dažādos koncertos un pie dabas. Tā grupa vēl pastāv, bet es viņā vairs neņemu dalību. Tas ir tas, kas mani ir bīdījis uz priekšu. Esmu arī braukājis pa ārzemēm, spēlējis uz ielām. Tas mani ir fascinējis daudz vairāk, jo var sastapties ar to dzīvīgumu, emocijām.
Mārtiņš: Mārtiņš Strautiņš. Tu jau mani vienreiz intervēji, Reini!
Šoreiz gan tēma ir cita!
Mārtiņš: Esmu pabeidzis Mūzikas Menedžmenta kursu Latvijas Kultūras koledžā. Spēlēju grupā „Hipstokrātija” (vairāk par Mārtiņa muzikālajām gaitām šeit – R.G.), agrāk „Vafele Konkrētā”, un vēl šobrīd tā mūsu grupu, kā bija nosaukums?
Neadekvāta Perversitāte.
Mārtiņš: Jā! Neadekvāta Perversitāte!
Kad un kā nolēmāt, ka ir jārīko festivāls?
Mārtiņš: Mans kolēģis Ģirts Kumeliņš, kurš šobrīd atrodas ārzemēs ERASMUS programmas ietvaros, mācījās turpat, kur es. Pabeidzām koledžu, sapratām, ka kaut kas ir jādara. Nē, pirmajā festivāla gadā mēs pat vēl nebijām absolvējuši. Mūs vienoja mūzika, kopā apmeklējām festivālus. Bija moments, kad Ģirtiņš savā piemājas dārzā Turaidā pļāva zāli un saprata – „hmm, varētu rīkot festivālu”.
Pēteris: Mēs ar Ģirtu vasaras sākuma bijām runājuši, ka vajag kaut ko darīt. Viņš teica, ka mēģināšot uztaisīt lielu pasākumu. Tā arī bija, viņam radās tā ideja, brauca pie manis, pat nezinu kāpēc tieši pie manis. Mēs sākām runāt, pievienojās Mārtiņš, un tā arī izveidojās tas kodols. Kāds ir festivāla nosaukums? Pagalms! Un tas arī ir džeka privātmājas pagalms. Ja cilvēki pagalmos taisa ballītes, kāpēc lai nevarētu uztaisīt festivālu? Saucām grupas, uztaisījām lielu ballīti. Bija pilnīgi citas sajūtas, nekā tad, kad aizbrauc uz lielākiem pasākumiem. Liekas, ka mūziku spēlē tieši Tev. Jūtama brīvība un vienotība.
Šogad festivāls notiks jau trešo reizi. Kādi ir iespaidi un iegūtā pieredze pēc pirmajiem diviem gadiem?
Mārtiņš. Pirmais gads, kā jau var noprast, bija liela draugu ballīte, kurā cilvēku skaits nepārsniedza 100. Organizējām to visu arī ne vairāk kā trīs nedēļas. Otrais festivāls tapa jau ilgākā laika posmā, domājām vairāk par niansēm. Festivālā bija, ja nemaldos, ap 200 cilvēku.
Pēteris: Lielu daļu no cilvēku skaita sastādīja grupas un personāls.
Mārtiņš: Teltis bija ap piecdesmit, par ko mēs paši bijām šokā. Pirmajā gadā bija labi ja piecas, jo daudzi vakarā brauca prom. Kāpiens bija diezgan liels. Domāju, ka šogad būs vēl lielāks, ap 200 teltīm. Ceram aptuveni uz 400 apmeklētājiem. Pagaidām izskatās, ka tā arī būs, jo cilvēku interese ir liela.
Šogad esat aktīvāk pievērsušies gan festivāla reklāmai, gan darbībai sociālajos tīklos. Vai vēlaties, lai šoreiz „Pagalms” būtu kas vairāk par draugu „ballīti”?
Pēteris: Mēs runājām, ka vajag kaut ko kvalitatīvāku, pacelt to latiņu nedaudz augstāk. Tas viss notika automātiski. Sākot strādāt pie festivāla viens otru motivējam jebkurā brīdi. Kad sazvanāmies, satiekamies rodas jaunas idejas, un man ir tā, ka es nevaru apstāties. Ir āķis lūpā, un es vienkārši zinu, ka tas festivāls būs un viņš būs labs.
Jau minējāt, ka vairāki festivāla organizētāji ir no Kultūras koledžas. Kas veido jūsu komandu?
Pēteris: Pašlaik esam pieci cilvēki.
Mārtiņš: No šī gada organizētāju sastāva, četri esam no Kultūras koledžas: Toms Bumbulis, Ģirts Kumeliņš, Mārtiņš Strautiņš, Pēteris Brosovs. Visi esam absolvējuši.
Pēteris: Es vēl neesmu...
Mārtiņš: ...ā, jā, tu vēl neesi, piedod. Vēl ir Andris Jeziks, kurš ir atbildīgs par skatuvi. Visu dzīvi ir ar to nodarbojies, strādājot firmās, kas nodarbojas ar skatuvju būvi un apskaņošanu. Tāpēc zinām, ka ar šo viss būs kārtībā.
Pēteris: Protams, ir arī brīvprātīgie, kas paši piesakās mums palīdzēt, un bez viņiem nu neko nevarētu izdarīt. Tā kā tā reālā komanda ir daudz lielāka.
Konkrētāk par pašu festivāla norisi un šo gadu. Kur tieši atrodas festivāla teritorija?
Pēteris: Festivāls notiek Turaidā. Uzbraucot kalnā līdz Turaidai, jāturpina braukt pa ceļu uz priekšu. Mums ir video, kas precīzi parāda nokļūšanu „Pagalmā”.
Mārtiņš: Par vietu ir jāsaka paldies Ģirtiņam, kuram pieder šis īpašums.
Pēteris: Viņam, manuprāt, ir baigi traki. Tas ir viņa pagalms. Jau pirmajā gadā bija nelielas bailes par to, kā būs.
Mārtiņš: Šogad tiešām būs jāiespringst, lai nokontrolētu situāciju. Varu arī atklāt, ka šis būs pēdējais gads, kad festivāls notiek šajā vietā!
Kā notiks šī kontrole? Vai esat parūpējušies par apsardzi un alkohola ienešanas noteikumiem?
Pēteris: Būs apsardze, viss ir sarunāts arī ar policiju. Viss būs likuma normās.
Mārtiņš: Par alkoholu. Šogad ir ieplānots tā, ka ar stikla taru mēs neielaidīsim. Tāda ir mūsu koncepcija. Ar bundžām un plastmasas taru ielaižam.
Vai telšu pilsētiņa būs norobežota no pārējās teritorijas?
Pēteris: Pagaidām ideja ir tāda, ka būs nodalīta. Ir lietas, kas jāizdomā līdz galam, ar daudz ko vēl tiks improvizēts. Tā bieži notiek, ir izplānots, bet saproti, ka var savādāk.
Mārtiņš: Mums teritorija ir izplānota. Ir vieta telšu pilsētiņai, bet vēl nezinām, vai viņu strikti nodalīsim. Lai tiktu uz telšu pilsētiņu, jebkurā gadījumā būs jāiet cauri visai teritorijai.
Kās sagaida apmeklētājus festivālā? Ir izveidojies diezgan plašs grupu saraksts.
Mārtiņš. Uz galvenās festivāla skatuves būs vairāk nekā 20 pašmāju mākslinieku, būs arī grupas no Somijas un no Igaunijas. Otra skatuve tiks izmantota dažādām aktivitātēm. Spēlēs pāris dīdžeji. Būs „šovi”, ja tos tā var nosaukt.
Pēteris: Varu atklāt, ka būs smilšu mākslinieks Elmārs Gaigalnieks. Ir doma arī par dzejas „slamu” un improvizācijas teātri. Varbūt pat būs arī lekcijas. Mēs vēlamies, lai cilvēki atbraucot uz pasākumu varētu arī izglītoties, iegūt kaut ko vairāk no tā pasākuma, tajā pašā laikā arī labi atpūsties.
Festivāla mūziķi tiek izvēlēti konkursa kārtībā, dodot iespēju grupām pieteikties pašām. Kāpēc šāds lēmums?
Mārtiņš: Organizētāji sēdēja, domājā un nonācām pie neikdienišķāka programmas veidošanas paņēmiena. Nolēmām dot iespēju jaunajiem māksliniekiem pieteikties. Mēs izvēlamies mūziķus, kuriem, mūsuprāt, ir liels potenciāls šajā „underground” un alternatīvās mūzikas kustībā izcelties, tāpēc mēs viņus mēģinām dažādos veidos atbalstīt.
Pēteris: Esam kā platforma. Un nevis piedāvājam vai uzbāžamies, bet ļaujam pie mums spēlēt grupām, kas to pašas patiešām vēlas.
Mārtiņš: Šogad bija vairāk nekā 50 pieteikumu no dažādu žanru grupām. Katram organizatoram nācās taisīt savus sarakstus ar grupām un balsot, lai izvēlētos tos māksliniekus, kuri uzstāsies festivālā.
Kas ir tās grupas, ko noteikti būtu vērts šogad redzēt?
Mārtiņš: Daudzām grupām šogad ir arī starptautiskā pieredze, ar to mēs ļoti lepojamies. Ir grupas, kas ir paceļojušas pa ārzemēm, piemēram Stonestreet un Karmafree. Arī Feinis un Veinis, kuri uzstājušies pat Jaunzēlandē. Uzsvērt vēlos arī Somijas grupu Steak And The Raven, kuri Latvijā atgriezīsies otro reizi, un ir tiešām kvalitatīva apvienība.
Pēteris: Noteikti gribētu dzirdēt Oranžās Vāveres. Tas ir sastāvs, kas radies tieši šeit un spēlēs speciāli „Pagalmam”! The Quinters, The Coco’nuts, tas stils, kurā šīs grupas spēlē, man pašam ļoti patīk. Arī Suns Skrien 1. Ir daudz tādas grupas. Brīvā dabā mūzika ir pilnīgi kaut kas cits, vienalga kāda žanra.
Mārtiņš: Šogad tiešām uzsvaru centāmies likt uz kvalitāti un daudzveidību nevis atbilstību kaut kādam žanram. Apvienojam gan akustiskos, gan džezu, gan alternatīvo roku un tamlīdzīgi. Tiks pārstāvēta arī kāda „smagāka” apvienība.
Gala vārds. Kāpēc ir vērts apmeklēt šo festivālu?
Mārtiņš: Šī būs pēdējā reize, kad festivāls notiks šajā vietā. Tā būs lieliska iespēja vēl reizi noķert to īsto atmosfēru, kāda ir „Pagalmā”. Iepriekšējie gadi un apmeklētāju pozitīvie komentāri mūs ir tikai motivējuši strādāt tālāk.
Pēteris: Mēs darbu ieguldām daudz. Es gribu sniegt cilvēkiem tās sajūtas, kas ir bijušas man, esot šajā festivālā. Galu galā, arī paši cilvēki festivāla laikā rada tās vibrācijas, visi ir ļoti draudzīgi. Tāpēc arī ir vērts braukt uz „Pagalmu”.
Mārtiņš: Visi jutīsies kā mājās, kā savā pagalmā.
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Pērkot biļetes uz vietas - cena 13€, iepriekšpārdošanā bārā "Tims Mints" lētāk!
Aktualitātēm seko līdzi festivāla Facebook un Twitter profilos.
