Kas jauns grupas dzīvē?
Esam noslēguši tūri pa Baltiju, Baltkrieviju un Krieviju. Šobrīd strādājam aktīvi pie vairākām lietām, bet darbu priekšgalā ir jaunā materiāla gatavošana, un mēģinājumi un gatavošanās Antithesis 4 festivālam, kur uzstāsimies kopā ar Funeral Doom tēviem Esoteric no Lielbritānijas.
No sastāva pazudusi enerģiskā taustiņniece Poga, bet atgriezies Andris Začs – šoreiz ar basģitāru.
Ar Pogu šķīrāmies draudzīgi, jo viņa dēļ citām prioritātēm un darbiem vairs nevarēja sevi veltīt grupas darbam tādā līmenī, kādu paredz darbošanās Frailty. No mums šķirās arī basģitārists Jānis (Kastete) dēļ tādiem pašiem iemesliem. Kad basģitārista vietu piedāvājam Andrim, viņš uzreiz piekrita, un, ņemot vērā viņa pieredzi ar mums, atgriešanās notika ļoti organiski. Andris ir muzikāli ļoti apdāvināts, un varat būt droši, ka mūsu mūzikā dzirdēsiet arī viņa idejas!
Aizgājušā gada nogalē spēlējāt Norvēģijā, kādi iespaidi palikuši, kas visvairāk palicis atmiņā? Satikāt populāros vikingus, baznīcu dedzinātājus vai kādu mūsdienu slavenību?
Vikingus nesatikām gan, viņi visi laimīgi palikuši tālajā 9. gadsimtā. Ar baznīcu dedzinātājiem gan nācās pakomunicēt, jo viens no mūs uzņemošās grupas Dominanz dalībniekiem ir Jorns Tunsbergs, kurš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā kopā ar bēdīgi slaveno Vargu Vikernesu (Burzum) bija iesaistīts minētajās aktivitātēs. Bet pagātne pieder pagātnei, un ar Jornu sanāca daudz vērtīgu sarunu, pārsvarā par Norvēģijas Black metal vēsturi un mūziku kā tādu. Guvām daudzus lieliskus iespaidus, un ļoti gribētu tur vēlreiz atgriezties. Publika koncertos bija ļoti atsaucīga, un starp skatītājiem varēja pamanīt dažus ievērojamus norvēģu metālmūzikas korifejus, viens no viņiem – pretrunīgi vērtētais Ghaal (ex-Gorgoroth, GodSeed, Wardruna).
Pavisam nesen, marta sākumā izbraucāt mazo tūri pa Baltijas valstīm, Baltkrieviju un Krieviju – kontrasti, iespaidi, KGB, piedzīvojumi? Baltkrievijas skatuve, salīdzinot ar Baltijas skatuvi?
Baltkrievija ir nabadzīga, bet caurmērā sakopta valsts. Jāsaka, ka Lukašenko kārtību prot nodrošināt. Ļoti patika baltkrievu ceļi – tie ir ļoti labā stāvoklī. Uzņemšana bija sirsnīga, cilvēkiem mūsu mūzika patika. Grodņā mūsu uzstāšanās laikā bija pat ārkārtīgi aktīvs mošpits, kas teorētiski mūsu mūzikai nav raksturīgi, bet ja ņem vērā to, ka esam Doom metal tikai daļēji, tad šāda atsaucība no publikas ir patiešām iepriecinoša. KGB? Jā, bija tāds gadījums tai pašā Grodņā, kur mūsu uzstāšanos esot vērojis kāds valsts drošības iestāžu darbinieks. Tā kā mēs politiskus lozungus no skatuves parasti neskandinām, tad ar to nebija nekādu problēmu. Krievijā, Velikije Luki pilsētā mūs gaidīja visneparastākais koncerts mūsu karjerā – koncerts mazā mēģinājumu telpā, kas saucās Back to USSR. Koncertu nospēlējām, un pēc tam bija diezgan graujošs afterparty. Sanktpēterburga savukārt, piedāvāja lielas kluba telpas, un cilvēku atsaucība bija tikpat lieliska kā Baltkrievijā. Jāsaka, ka abās valstīs smagā mūzika, tāpat kā citur piedzīvo zināmu krīzi, bet tomēr ir vēl cilvēki, kuri koncertus apmeklē. Tas priecē. Ja par tūres labāko koncertu, tad tas bija Lietuvā – tur publika vienmēr ir bijusi vislabākā.
Uz robežām nebija problēmu ar Latvijas pasēm, kara draudiem jeb tas tāds stereotips un bailes no medijiem?
Satraukums par kara draudiem bija, un es domāju, ka tas ir tikai dabiski, ņemot vērā to, ka notikumi varēja attīstīties ļoti strauji un neprognozējami. Par lielu atvieglojumu, problēmu nebija, viss izdevās ļoti labi.
Jūsu pēdējais albums „Melpomene” 2012. gadā izdots Ukrainā, pašmāju versija Latvijā, cik nopratu no Jūsu menedžmenta, marta koncertu braucienam galā vajadzēja būt arī diviem koncertiem Ukrainā, bet tie laicīgi tika atcelti – kāda ir grupas nostāja attiecībā pret šobrīd Ukrainā notiekošo?
Frailty kā grupa sevi nepozicionē politiski, taču mēs vērtējam notiekošo kā ļoti satraucošu un lielā mērā traģisku.
Grupas ģitārists Edmunds būs viens no dalībniekiem „Zināšanu Melnajā Tirgū” 5. aprīlī, varbūt, pāris vārdos, kas tas ir un kā tur nokļuvāt?
Rakstnieks Jānis Joņevs mūs ieteica pasākuma organizētājiem, un es piekritu sadarboties. Man līdz tam nebija nekādu priekšzināšanu, kas ir Blackmarket, ko viņi dara un kādi ir viņu mērķi. Sarunā ar organizētājiem man visu paskaidroja, un šī ideja likās saistoša – dalīties ar zināšanām kādās ekskluzīvās kompetencēs, par kurām ikdienā daudzi pat nenojauš. Šī gada tēma ir "90 sarunas par uzlabotu, salabotu un beigtu ķermeni", un mana prezentācija būs par nāves majestātisko pusi, un kā tā atklājas gan Frailty mūzikā, gan Doom metal žanrā kopumā.
Pagājušā gadā Rīgu ar koncertu pieskandināja amerikāņu doom kulta grupa „Evoken” kādi iespaidi palikuši par „Evoken” – drūmi, mazrunīgi, dūmeri?
Evoken ir ļoti labsirdīgi, atvērti un pozitīvi cilvēki. Jums derētu izbeigt domāt klišejās par cilvēkiem, kuri sacer un spēlē tumšu un drūmu mūziku. Pārsvarā mēs visi esam ļoti pozitīvi un priecīgi cilvēki.
Un „Esoteric” - 18. aprīlī, kultūras galvaspilsētā, Lieldienu doom metal koncerts „Melnajā Piektdienā”– pirmo reizi Rīgā – kulta grupa no Anglijas - „Esoteric”, „Isole” – padsmit minūšu garās, tumšās dziesmas?
Es īsti nesaprotu, kā jūs formulējat šo jautājumu. Labāk, nopērciet biļeti, un dodieties uz koncertu, lai par visu varētu pārliecināties klātienē!
Vismaz divus, trīs iemeslus, kāpēc „Esoteric” jādzird dzīvajā?
Esoteric ir unikāla grupa, kas veidojusi vesela smagās mūzikas apkašžanra vēsturi. Esoteric koncerts ir liels muzikāls piedzīvojums, pilns negaidītu pārsteigumu, kas neatstās vienaldzīgus gan žanra gardēžus, gan parasto ikdienas smagās mūzikas klausītāju.
Varbūt jau ir zināms, kas gaidāms doom cienītājiem Rīgā nākamgad? Kāds cits pasaulē atzīts lielkalibra doom vārds?
Mūsu rīcībā šādas informācijas nav. Bet, ja gribat, ka pie mums brauc kādi lielāki vārdi, tad esiet tik labi, un nāciet uz koncertiem, parādiet, ka jums tā mūzika ir vajadzīga. Ja organizatori to redzēs, viņi noteikti to ņems vērā.
Kā Jums pašiem no malas, no skatuves skatoties liekas, kas klausās doom metal – nomākti melanholiķi, no sadzīves noguruši metālisti, jo plaši izplatīts ir mīts, ka doom metal klausoties var aizmigt?
Doom metal klausās visdažādākie cilvēki, un viņus, manuprāt, vieno mīlestība uz skaistu un melanholisku mūziku, caur kuru var tikt vaļā no daudzām negācijām savā domāšanā. Mūzikas terapija, tā teikt. Par mītiem runājot – diemžēl tas nebūt nav mīts, jo ir daudzas grupas, kuras nemāk savā mūzikā ielikt kaut ko interesantu un saistošu, bet atkārto klišejas un iedomājas, ka tas ir melanholiski, depresīvi vai smagi. Patiesībā tas ir ļoti garlaicīgi, bez pārsteigumiem, bez nekā tāda, kas notur uzmanību. Te nav runa par mūzikas „ātrumiem” vai spēlēšanas līmeni, bet gan par pašu mūziķu talantu kā komponistiem. Ja tā nav, tad tava mūzika būs garlaicīga un to neviens ilgi izturēt nevarēs.
Daudz un dikti tiek runāts par mazo haosu mūzikas industrijā – kompaktdisku pasivitāti, vinila plašu atdzimšanu, legālajiem straumētājiem – kā Jums pašiem – mājas, mašīnas, ikdienas klausāmformāts ir? Un pēc gada, diviem, trim – mūzikas formāts varētu būt kāds jeb drīzāk – kurš?
Nezinu, mēs visbiežāk klausāmies MP3, tāpēc, ka tas ir ērti. Īpaši neinteresē norises tirgū, jo esam pārāk mazs spēlētājs, lai tur ko ietekmētu. Tehnoloģijas un iespējas mūsdienās attīstās ļoti strauji, nav iespējams tām izsekot, un tamdēļ nākotni prognozēt diez vai būtu jēga. Kad nākotne pienāks, mēs adaptēsimies un turpināsim strādāt. Es domāju, ka kaut kāds taustāms formāts mūzikai paliks jebkurā gadījumā vēl vismaz kādus gadus desmit, jo to sajūtu, kas pārņem rokās paņemot savas mīļākās grupas CD ar bukletu, kas svaigi smaržo pēc tipogrāfijas, ir grūti pārspēt un aizmirst.
Kas jauns Latvijas metāla skatuvē? Un kā Jums ar jauno materiālu – jaunais albums šogad?
Mēs tā ļoti nesekojam līdzi vietējiem notikumiem, patiesībā, nesekojam līdzi arī tam, kas notiek pasaulē. Ja kāda vecā grupa no mūsu favorītu saraksta izdod disku, tas protams, ka tiek novērtēts. Kas attiecas uz mūsu darbību, tad šobrīd aktīvi strādājam pie jaunā materiāla, bet tur ir daudz darba, jo gribas pieslīpēt visu līdz pēdējam sīkumam, lai klausītāji varētu saņemt ko ļoti kvalitatīvu un jaunu no mums. Albums varētu dienas gaismu ieraudzīt nākamā gada vidū, ņemot vērā mūsu sīkumainību.
Spēlēsiet „Klang” brīvdabas festivālā – tas, liekas, vienīgais alternatīvās un metāla mūzikas brīvdabas pasākums šogad Latvijā, kamēr Lietuvā un Igaunijā metālistu festivāli ir pat divi vai trīs. Ir idejas, kāpēc tā?
Tas tamdēļ, ka Latvijā sāk zust interese par smago mūziku. Protams, ka paliks kādi tā saucamie die hard fani, bet citādi viss iet atpakaļ uz underground līmeni. Es pat teiktu, ka sākas tāda kā izmiršana.
Protams, nobeigumā – vairākumam doom metal parasti asociējas ar „Black Sabbath” vai „My Dying Bride” , klasiskāks stereotips, slinkums iedziļināties jeb tās ir klasiskas vērtības ?
Tas ir viss kopā – gan vērtība, gan slinkums iedziļināties, gan stereotips. Mūsdienās ir tā, ka ja kāds vēl zina šīs gripas un to saistību ar Doom metal, tad tas jau ir ārkārtīgi daudz. Vairums klausītāju nemūžam neiedziļināsies un neies meklēt kādas nezināmas grupas, kuru mūzika varbūt ir lieliska, bet viņi eksistē šauros klausītāju lokos, un iespēju izrauties uz āru viņiem ir maz. Tāda ir realitāte, un ar to ir jāsadzīvo.
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Atgādinām, ka 18. aprīlī, klubā „Melnā Piektdiena” notiks minifestivāls „Antithesis IV” – „Esoteric” (Anglija) , „Isole” (Zviedrija), „Procession” (Zviedrija) , „Doomed” (Vācija), „Frailty” , Dj Sinisters, dj Scarons.
Biļešu iepriekšpārdošana internetā. Pērkot biļeti, ieeja Lietuvas Devilstone festivāla bez maksas, sīkāk šeit.
