Apvienību „God is an Astronaut” 2002. gadā izveidoja dvīņu brāļi Niels un Torstens Kinsellas un, lai arī sākumā grupa nebija iecerēta kā dzīvās mūzikas projekts, kopš 2008. gada „God Is An Astronaut” aktīvi koncertē un Latvijā uzstāsies jau trešoreiz. Ar katru albumu grupa paplašina savas mūzikas apvāršņus un tas bijis jūtams arī abos iepriekšējos koncertos. Ja pagājušā gada „God is an Astronaut” koncertā varēja nojaust agresīvākas elektronikas skaņas un ritmu pulsāciju, apvienības jaunā albuma reklāmā dzirdams daudz smagāks un nepieradinātāks skanējums. Albums „Helios | Erebus” iznāca šī gada jūlijā.
Biļešu iegāde interneta veikalā ticketshop.lv.
Video un foto no iepriekšējā koncerta klubā meklē šeit! (Autors: Aivars Ivbulis)
Intervija tapusi pagajušā gada maijā.
Sveiks, kā jūties, un kādi ir God Is An Astronout tuvāko dienu plāni?
Paldies, labi. Nupat atgriezāmies mājās no Eiropas un nedaudz atpūtīsimies pirms nākamajiem koncertiem. Tā ir tikai divu nedēļu pauze. Tas ir labi, jo neļauj atslābt un grupām ir ārkārtīgi svarīgi palikt aktīvām.
Nākamā tūres posma ietvaros jau otro reizi viesosieties Latvijā. Pirmais jūsu koncerts Rīgā tika ļoti labi apmeklēts, taču vieta, Ģertrūdes ielas teātris, bija diezgan maza. Ko esat sagatavojuši šoreiz?
Atceros pirmo reizi, kad God Is An Astronaut koncertēja Latvijā. Bijām ļoti pagodināti, ka mūsu koncertu apmeklēja tik daudz cilvēku. Šoreiz esam gatavi nospēlēt vēl labāk un sarīkot vēl lielāku šovu. Cik zinu, tad arī koncertvieta būs lielāka nekā iepriekš. Tas ir lieliski, jo mūsu šī brīža koncerta un skatuves elementi ir piemērotāki lielām telpām. Šo koncertu mēs gaidām ar nepacietību.
Runājot par tūrēm. Pamanīju, ka vasarā koncertēsiet arī Ķīnā, kas ir valsts, kuru grupas bieži neapmeklē. Kā izlēmāt doties tieši uz šo pasaules daļu? Ko no tā sagaidāt?
Tas ir milzīgs gods spēlēt Ķīnā. Postroks tur ir ļoti populārs. Palīdz tas, ka nav valodas barjeras, tāpēc instrumentālā mūzika var gūt lielu atzīnību arī eksotiskākās vietās. Grupas uz Ķīnu dodas ļoti reti, tas vienmēr ir liels notikums gan pašiem mūziķiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, kuri visdažādāko žanru mūziķus uzņem ar sajūsmu. Mēs uz šo valsti plānojām doties jau sen, taču vairākas reizes tas neizdevās dažādu organizatorisku apstākļu dēļ. Kad beidzot saņēmām apstiprinājumu par četriem koncertiem, bijām patiešām priecīgi.
Postroks un instrumentālā rokmūzika ir kļuvuši ārkārtīgi populāri. Latvijā vien pēdējo pāris mēnešu laikā ir izdoti vismaz 4 albumi, kurus varētu pieskaitīt šiem žanriem. Kā tev šķiet, kāpēc tas tā ir noticis?
Ja godīgi, tad es pat nezinu. Postrokam, tāpat kā visiem citiem žanriem, ir popularitātes kāpumi un kritumi. Tas notiek cikliski. Pirms 3-4 gadiem šis žanrs piedzīvoja sprādzienu un bija vēl populārāks kā tagad. Manuprāt, postroks un instrumentālā mūzika spēj cilvēkos radīt emocijas labāk nekā citi žanri. Pietam, dažādiem klausītājiem viena un tā pati dziesma var izsaukt pavisam citas asociācijas, katrs var atrast kaut ko sev tuvu.
Postroku ir aizraujoši spēlēt arī pašiem mūziķiem. Ja nav vokālista, var atļauties vairāk eksperimentēt ar pašu mūziku un skaņām. Mēs ļoti lielu uzmanību pievēršam arī vizuālajam noformējumam koncertu laikā, lai klausītāji mūziku varētu izbaudīt ne tikai ar ausīm, bet arī acīm.
Pavisam nesen augstskolas eksāmenu laikā es novēroju, ka šāda veida mūzika ļoti labi palīdz mācīties. Vai par šo postroka izmantošanas veidu esi iepriekš dzirdējis?
Jā, vairāki cilvēki mūsu facebook lapā un citur ir izteikuši pateicību par to, ka palīdzējām viņiem nolikt eksāmenus un dabūt labu atzīmi. Ja ar mūziku vairs nevarēsim nopelnīt, griezīsimies pēc finansiāla atbalsta pie šiem ārstiem un advokātiem, kuriem esam palīdzējuši!
2013. gada septembrī izdevāt albumu „Origins”, kurš ir jau grupas sestais. Vai šajā ierakstā izmantojāt jaunas metodes dziesmu radīšanā atšķirībā no iepriekšējiem?
Jā, vēlējāmies radīt albumu, kas būtu daudz pieejamāks un savāktāks, varētu pat teikt „radio-draudzīgs”. Rakstot „Origins”, izmantojām citādāku pieeju. Ja agrākajos albumos dziesmu motīvs vispirms tika radīts uz akustiskās ģitāras vai klavierēm, tad šoreiz sākām eksperimentējot ar trakām un neparastām skaņām, no kā vēlāk izauga gatavi skaņdarbi, kaut kas līdzīgs skulptūru veidošanai no akmens bluķa. Esam lepni par šo albumu un domājam, ka tas ir viens no God Is An Astronaut labākajiem.
Varu atklāt, ka esam sākuši darbu pie jaunā albuma, dažas dziesmas jau ir radītas un vienu no tām izpildām arī koncertos. Agrāk nekad neesam izpildījuši mūziku dzīvajā pirms tā ir ierakstīta. Centīšos pārāk daudz neatklāt, bet šī dziesma ir tumšāka un smagāka, ar zemu noskaņotām ģitārām un neparastiem ritma zīmējumiem. Tā ir kā pretstats „Origins” dziesmām, kuras ir „saldākas” un gaišākas.
Kā dziesmas no jaunā albuma iekļaujas setā blakus vecajām?
Ļoti labi. Koncertos cenšamies iekļaut dziesmas no visiem mūsu albumiem, bet pašsaprotami, ka uzsvars ir uz „Origins”, jo tas ir jaunākais. „Red Moon Lagoon” ir viena no dziesmām, kas ierakstā izklausās lieliski, bet spēlējot dzīvajā to vajadzēja nedaudz pamainīt, lai tā iekļautos setā. „The Last March” izmantojam, lai koncertu palēninātu un nomierinātu, tai parasti seko smagāka dziesma. Tāpat „Calistoga”, „Reverse World”, arī dziesmas, kurās dzirdams vokālists, izklausās ļoti labi.
Jau pieminēji, ka postroks ļoti labi spēj izsaukt dažādas emocijas, un katrs klausītājs pats rada savas asociācijas, bet, ja „Origins” būtu kādas filmas skaņu celiņš, par ko būtu šī filma?
„Origins” ir pozitīvs albums, tāpēc tā, visticamāk, nebūtu skumja vai tumša filma. Filma varētu būt kaut kas no zinātniskās fantastikas žanra, piemēram, jaunā filma Prometheus. Dziesmu „Weightless”, starpcitu, ir ietekmējusi tieši šī filma! Vēlējāmies dziesmā radīt to masīvo, nezināmo plašumu, kosmosa kuģa pacelšanās sajūtu, tā ir ideāli piemērota koncerta sākumam.
Paldies, ka veltījāt laiku šai intervijai, veiksmīgu dienu!
Paldies, tiksimies Rīgā! Gaidām ar nepacietību!
