Savu skanējumu paši Green Novice raksturo kā modernu latgaļu metālu ar nelielām folka ievirzēm. Tieši valodai un latgaļu folklorai ir ārkārtīgi liela nozīme grupas veidolā, izceļot to uz citu pašmāju metāla apvienību fona. Nesen ierakstīts un izdots arī debijas albums „Padebeši”, kurā apkopotas līdz šim radītās dziesmas.
Grupā Green Novice darbojas vokālists un ģitārists Alvis Bernāns, ģitārists Zigmunds (Zigis) Čeksis, basģitārists Vitālijs Piskunovs un bundzinieks Valdis Metlāns.
Cik ilgi esat šādā sastāvā? Foto: Kristīne Sergejeva
Vitālijs: No 2008. gada?
Valdis: 2007. gada janvāris.
Alvis: Par gadiem un datumiem prasi uzreiz Valdim, citiem neprasi. Viņš raksta dienasgrāmatu. „Mīļā dienasgrāmata, šodien sāku spēlēt grupā Green Novice, nu nezinu, man kaut kā nepatīk...”
Valdis: Sākumā tā arī bija, jā. (smejas)
Kāda ir jūsu muzikālā pieredze?
Zigis: Akordeons un vokāli instrumentālais ansamblis.
Vitālijs: Man tas pats. Bajāns arī vēl bija.
Alvis: Man nebija akordeons, bet trompete!
Valdis: Es paguvu paspēlēt pankroka grupā The Battlefield.
Pirmo albuma prezentācijas koncertu aizvadījāt Preiļu kultūras namā. Kā gāja tur?
Alvis: Bija ļoti labi. Sākumā kā jau parasti visos koncertos cilvēki neiekustējās, bet nu beigās trīs reizes nācās atkārtot. Tātad viss ir kārtībā.
Vitālijs: Ja vienreiz sauc atpakaļ, tad tas ir tā, pieklājības pēc. Ja jau otro un trešo reizi, tad tiešām bija labi.
Alvis: Mums kultūras centrā bija uzbūvēta piecus metrus gara mēle, pa kuru varēja staigāt. Kamēr neviens no muzikantiem uz tās neatradās, publika uzlīda padejot un pēc tam leca atpakaļ skatītājos. Viss notikās!
Kā ir rīkot metāla koncertu nelielas pilsētas Kultūras namā?
Alvis: Kultūras namā ierastais apmeklētāju slānis pārsvarā ir tīņi, kas nāk uz diskotēkām. Mēs bijām iemanījušies arī vecāka gadagājuma cilvēkus pievilināt. Bija arī par velti, varbūt nāca tāpēc, ka nebija nekā cita, ko darīt.
Kāda ir atšķirība spēlēt Latgalē vai, teiksim, Rīgā? Vai publika uzvedas citādāk?
Alvis: Es domāju, ka nē. Latgalē ir tas, ka uzreiz saprot mūsu dziesmu vārdus.
Vitālijs: Braucot spēlēt, piemēram, uz Līgatni vai Cēsīm, parasti ir neliels satraukums par to, ka tur nerunā latgaliešu valodā. Bet tas ātri pāriet, jo saprotam, ka mūzika ir internacionāla valoda.
Jūsu debijas albums ir gatavs, kādos laika periodos tapušas dziesmas? Kad nolēmāt, ka kaut kas ir jāieraksta?
Valdis: Man liekas, ka tā īsti kā grupa sākām darboties tikai ap kādu 2010. gadu, līdz tam bijām tikai tāda entuziastu biedrība, šad tad Latgalē paspēlējām kādu koncertu, un tas arī bija viss.
Alvis: Pienāca tāds brīdis, kad sapratām, ka jāražo albums, jo savādāk nav īsti jēgas neko tālāk darīt. Beidzot bija novācies materiāls un tas bija jāapstrādā, un jānoliek malā. Pašiem apnīk spēlēt vienu un to pašu. Pirmajā albumā sanāca tāds dziesmu apkopojums, nākamajam ceram apdomāt konceptu un ideju.
Zigis: Kaut kāds posms ir jānoslēdz, lai var virzīties tālāk.
Cik ilgā laikā ir tapušas albuma dziesmas?
Alvis: Visu šo gadu laikā, bet diezgan lēni. Tas varbūt ir tāpēc, ka mēs esam baigi piekasīgi.
Valdis: Teiksim tā, nebija jau mērķa. Mērķis dzen to rezultātu, ja tāda nav, tad atslābinies un nedari neko.
Viss albums ir latgaliešu valodā. Tā ir viena no galvenajām pazīmēm, kas jūsu grupu padara unikālu.
Valdis: Tā ir mūsu niša, mēs tur ērti jūtamies, un es domāju, ja nebūtu valodas, mūzika zaudētu lielu daļu būtības.
Alvis: Mēs Latgalē šajā žanrā esam gandrīz vienīgie. Pirms mums ir bijis dažāds pops, Sovvaļņīks arī varētu būt pieskaitāms pie metāla vai roka. Iesākām latgaliski un neredzam iemeslu, kamdēļ tā neturpināt.
Albuma dziesmā Pērkons veda vedekliņu (Parkiuņs vede vedekleņu) piedalās vokāliste Marta Vaivode. Kā nonācāt pie šīs sadarbības?
Alvis: Ar Martu mācījos vienā skolā un zināju, ka viņa ir spēcīgas balss īpašniece. Atrādām tautasdziesmu...
Valdis: Nē, stāsts bija tāds...
Alvis: ...Valdis zina labāk!
Valdis: Bija doma Marta vokālu izmantot citā dziesmā ar citu meldiņu. Ar šo ideju mēs bremzējām. Uzrakstījām pavisam jaunu dziesmu un sapratām, ka tieši tajā vislabāk būtu ielikt sievietes balsi.
Albuma vāciņa dizainā redzami pieci koka mieti dūmakainā pļavā. Kas to veidoja, un vai tam ir kāda īpaša nozīme?
Alvis: To veidoja mans brālis Armīns Bernāns. Viņš brauca uz laukiem, bildēja šos te mietus. Tie ir manas dzimtas lauki. Viss redzamais ir dabisks. Mieti ir pašu rokām tēsti, nekas nav darīts ar datoru. Vietējā produkcija. No vāka līdz pat mūzikai - viss no Latgales.
Ir izdots albums, notiek arī minitūre pa Latviju. Viens nopietns posms ir noslēdzies, kādi ir nākotnes plāni?
Alvis: Konkrēti plāni vēl nav, bet ātri ir jāsāk domāt un darīties. Beidzot ir disks, ko var izsūtīt pasākumu organizētājiem. Vajadzētu paspēlēt festivālos un mēģināt tiekties arī uz ārzemēm. Pārāk ilgi ir marinēts pirmais albums, pie otrā ir jāstrādā daudz ātrāk un čaklāk.
Zigis: Pēc šīs tūrītes apsēdīsimies, apdomāsimies, ko gribam un ko mums tālāk darīt.
Green Novice uz skatuves kāps 29. martā klubā "Melnā Piektdiena" kopā ar Pēterburgas pagānmetāla grupu Wolfmare, viduslaiku mūzikas ansambi Obscurus Orbis un thrash metālistiem Collide. Vairāk par pasākumu šeit: https://www.facebook.com/events/489389024500676/
