Kannabinõid aizsākumi meklējami jau vairāk kā 10 gadus atpakaļ. Kā tapa projekts?
Ir vērts minēt, ka oriģinālie projekta aizsācēji jau labu laiku ir to pametuši, grupas sastāvs gadu gaitā ir mainījies daudzas reizes, taču līdzšinējais (2017.) gada sastāvs šķietami strādā vislabāk. Ideja radās mūsu iepriekšējam ģitāristam Siim ap 2009. gadu, taču līdz grupai izauga tikai 2011. gadā, kad tika nokomplektēts pirmais sastāvs, meklējot dalībniekus lokalajā mūzikas forumā “rada7”. “ Kannabinõid” un grupas vizuāla identitāte radās kā ģitārista Siim diplomdarbs grafiskajā dizainā – pirmais grupas EP tika prezentēts mākslas galerijā, mazā, melnā 1 x 1 m izmēru kastē, kurā varēja dzirdēt albumu un redzēt vizualizācijas. Sākotnēji grupai nebija konkrētu mērķi vai vīzijas par tās darbību, kā arī mums nebija ne jausmas, kā strādā mūzikas industrija.
Jūsu mūziku raksturo kā neiedomājami skaļu, primitīvu un agresīvu. Mūsdienās žanrus ir grūti definēt, taču "Kannabinõid" tiek raksturots kā stoner-doom metal. Kā jūs atradāt savu skanējumu un kādi bija galvenie iedvesmas avoti? Kā tas ir attīstījies un mainījies gadu gaitā?
Electric Wizard, Sleep albums “Troon” bija lielākās influences pirmajas, debijas EP. Mūsu jaunākais veikums “3” ir vairāk visa kā sajaukums un parāda ka muzikāli lēnām, taču pārliecinoši sākam pieaugt. Mūsu agrākos izdevumus visbiežāk aprakstīja kā stoner-doom, taču pēdējo noteikti vairs ne. Mūsu šī brīža ceļā iedvesmojos, vismaz personīgi, no jebkā hardcore, post-rock, math un varbūt nedaudz nu-metal un djent žanros.
Pēdējais studijas veikums, albums “3”, tika izlaists pagājušajā gadā. Kā jūs aprakstītu albumu - ko tas sniedz klausītājam muzikāli, kādi ir galvenie koncepti un kā tas atšķiras no jūsu iepriekšējiem ierakstiem? Vai ir kāda īpašāka nozīmē nosaukumam “3”?
Veidojām albumu ļoti dinamisku, gan ātruma, gan amplitūdas ziņā. Man šķiet, ka spēcīgākais mūsu veikums ierakstā redzams tieši riffu aranžijā un kā tie iederas albuma kopskatā un konceptā. Šajā ierakstā arī nedaudz aizrāvāmies un mēģinājām visu noslīpēt līdz pat mazākajām detaļām. Katra pauze, atkārtojumu skaits, kulminācijas pozīcija kompozīcijā un tamlīdzīgas lietas pārdomājām un koriģējām līdz spējām piekrist, ka mūsuprāt tās ir perfektas. “3” vienkārši ir mūsu trešais ieraksts ar līdzšinējo – trešo grupas sastāvu.
Grupas pēdējais albums tika ierakstīts tepat pie mums Latvijā - labi zināmajā “Hodila Records” Valmierā. Kā jūs atradāt Lomiku un kā jūsu sadarbība ir ritējusi līdz šim?
“Hodila Records” atradām pateicoties mūsu bundziniekam Mikhael, kurš pāris gadus atpakaļ pie Lomix bija ierakstījies ar savu otru grupu “Liblikas”. Rezultāts runā pats par sevi, viņš ļoti labi pārzina savu sfēru, kā arī bija viegli sastrādāties un vieta ir ideāla, ja vēlies ierakstīties vietā, kurā var smelties iedvesmu, kas ir citāda no ierastā. Vietējā kafejnīca “Bastions” arī ir forša.
Atšķirībā no tendences grupām arvien vairāk atvirzīties no dzimtās valodas un mūziku rakstīt angļu valodā, dziesmu vārdi Kannabinõid mūzikā skan igauņu valodā. Kāds ir jūsu viedoklis par šo tendenci un kādēļ tomēr izvēlējāties palikt pie igauņu valodas? Ko vēsta jaunā albuma mūzikas tekstu tēmas?
Igauņu valodas skanējums ir ļoti specifisks un mums tas ļoti patīk, it īpaši inkorporējot to šajā metāla mūzikas stilā. Tiem, kuri vaino valodu pie savas mūzikas sliktā skanējuma vajadzētu iet ieskrieties un kārtīgi paskatīties uz sevi un saviem tekstiem spogulī. Jebkura valoda var būt muzikāla un tā nav iemesls, kas ierobežo kāda kreativitātes potenciālu. Galu galā iznākums ir ļoti atkarīgs no situācijas un izpildīšanas veida, taču domāju, ka Kannabinõid līdz šim ir sanācis diezgan labi. Katram grupā ir savs skatījums par to, ko vēsta mūsu mūzikas teksti, tie variē sākot no narkotiku tēmām līdz pat nāves apspēlēšanai.
Jūsu tūre kopā ar “Nadja” sāksies nu jau pēc pāris dienām un jau 6. martā spēlēsiet arī Rīgā. Kāds ir jūsu viedoklis par šo projektu un ko sagaidāt no tūres?
Magnus no “Talbolt” man parādīja “Bodycage”, kas atstāja milzīgu iespaidu. Mēs esam priecīgi par iespēju atgriezties arī Rīgā. Pēdējo reizi Rīgā spēlējām noslēdzot Eiropas tūri, un tas bija neaizmirstams koncerts, šķiet pat to izbaudījām visvairāk no visas tūres, Latvijas alternatīvā scēna ir ļoti spēcīga.
Raksti rakstu skaidrā!