Pēc aizraujošājām Līgodienām amerikāņu mūziķis Kīgans Makinrojs (Keegan Mcinroe) no ASV, Teksasas štata stāsta par dzīvi, tūri un iespaidiem par pieredzēto tradicionālajos latviešu svētkos.
Pastāsti par sevi, no kurienes esi un kā sāki muzicēt?
Es uzaugu Teksasā, Lubokā (Lubbock), 2001. gadā pārvācos un iestājos koledžā Fortvortā (Fort Worth). Ar mūziku sāku nodarboties 2003. gadā, mācību laikā, kad regulāri uzstājos vietējā bāra, spēlēju arī grupā ar nosaukumu „Catfish Whiskey”. Kopš 2006. gada, mans vienīgais iztikas avots ir bijusi mūzika. Fortvortu vēl projām uzskatu par savām mājām, tomēr varētu teikt, ka šobrīd patstāvīgās dzīvesvietas man nav.
Cik albumus esi izdevis?
Pagājušogad jūlijā izdevu savu studijas albumu ar nosaukumu A Thousand Dreams, kas man palīdzēja gūt popularitāti arī Eiropā un sākt tūri šeit. Kopā pēdējo četru gadu laikā esmu izdevis 3 soloalbumus, kā arī vēl pirms tam ar grupu „Catfish Whiskey” izdevām albumu Blood And Bones.
Kā nonāci Eiropā?
Es sāku studēt Londonā, kur arī regulāri spēlēju mazos klubos un bāros. No pagājušā gada septembra līdz decembrim veicu jau diezgan nopietni tūri pa Eiropu, kuras laikā iepazinos ar daudz lieliskiem cilvēkiem, kas man palīdzēja sarīkot arī šo tūri.
Vai kāds no šiem cilvēkiem Tev ieteica atbraukt arī uz Latviju?
Jā, pagājušās tūres laikā Lionā (Francija) es apmetos pie diviem rīdziniekiem, ko tagad uzskatu par labiem draugiem, viņi man ieteica atbraukt uz Rīgu, un, ja es to daru, tad tam noteikti ir jābūt Jāņu svinību periodā (Kīgans Jāņus sauc par „John’s day” – R.G.). Sākotnēji biju domājis šo periodu pavadīt Stokholmā, bet plānus mainīju. Šeit atrodos sešas dienas, kas ir ilgākais nekustīgais posms šīs tūres laikā.
Tev bija iespēja izbaudīt īstas latviešu Jāņu svinības. Kādi ir Tavi iespaidu par to visu?
Ļoti patīkami. Daudzas no tradīcijām ir ļoti vecas, Amerikā nekā tāda nav. Man sanāca piedalīties arī pašam. Divreiz pārlecu pāri ugunskuram, redzēju ripojošo ugunsratu, dzēru daudz alu un ēdu tradicionālo Jāņu sieru. John’s Cheese was O.K. Arī siers, ko ēdu otrajā rīta, bija lielisks. Neatceros nosaukumu, bet cik sapratu, citur tādu dabūt nevar. Kāds cits svinību viesis to regulāri sūta savam tēvam uz Angliju, un es saprotu, kāpēc.
Priecājos, ka mani aizveda uz vietu, kur redzēju arī īstas Jāņu tradīcijas, ne tikai dzeršanu, par ko pirms tam biju diezgan daudz dzirdējis. Ļoti fascinēja kopīgā sadziedāšanās, lasot un šķirstot grāmatu, kurā ir apkopotas dziesmas. Visvairāk mani pārsteidza tas, ka visi zināja vārdus katrai dziesmai un stāvot apkārt ugunskuram dziedāja līdzi. Štatos neko tādu redzēt nevar.
Pieņemu, ka ieteikums ierasties Latvijā tieši Jāņos bija labs padoms?
Pavisam noteikti. Centīšos nākamo tūri plānot tā, lai šeit esmu arī nākamgad.
Kādi ir kopējie iespaidi par Rīgu un Latviju?
Šī ir lieliska zeme. Pirmais pārsteigums bija Rīgas Autoosta. Iebraucot tur pat blakus ir upe un lielais tirgus. Citās pilsētas autobusu galapunkti nav tik romantiski. No Rīgas daudz gan neko neesmu redzējis, bet ceru šo pilsētu iepazīt tuvāk.
Arī pirmais Koncerts Kaņepes Kultūras centrā bija ļoti jauks. Tikko biju ieradies Rīgā un neviens mani vēl nepazina, bet visi bija ļoti atsaucīgi. Tā ir lieliska sajūta, kad esi tik tālu no mājām un tevi šeit uzreiz pieņem kā savējo, tas dod motivāciju atgriezties. Tieši tajā vakarā satiku cilvēku, kurš piedāvāja Jāņus pavadīt kopā ar saviem draugiem.
Vai nenogurdina nemitīgā ceļošana apkārt?
Īsti nē, atrodoties tūrē jūtos visdzīvāk. Ja es palieku ilgāku laiku vienā vietā, ir viegli iegrimt rutīnā, vairs nepiedomāt par to, ko tu attiecīgajā dienā darīsi. Bet braukājot apkārt katru dienu notiek kaut kas jauns. Iespējams, dažiem cilvēkiem tas varētu būt nogurdinoši, bet man šis dzīvesveids patīk. Piemēram, pirms nedēļas man nebija ne jausmas, ka nonākšu tradicionālās latviešu Jāņu svinībās, bet tas bija lieliski.
Šis dzīvesveids noteikti nav piemērots katram. Bieži vien es nezinu, kur palikšu naktī pēc koncerta, vai kā es nokļūšu nākamajā koncertvietā. Taču tas arī ir izaicinājums, man patīk dzīvot šeit un tagad. Varbūt kādreiz sameklēšu kādu vietu, kur apmesties uz ilgāku laiku, ļoti iespējams, ka Eiropā, bet šobrīd ceļošana apkārt ir tas, ko es vēlos.
Latvijā Tev vēl būs vēl viens koncerts, vai pēc Jāņiem nav nogurums?
Nē, pilnīgi pretēji, esmu uzlādējies un gatavs uzstāties. Ļoti ceru, ka ieradīsies cilvēki, ko satiku svinību laikā. Un arī tiem, kas mani vēl nav dzirdējuši, tā būs ļoti interesanta kulturāla pieredze. Liela daļa amerikāņu pat īsti nezin, kur Latvija atrodas un, pieņemu, ka mūziķi no ASV šeit bieži neuzstājas. Būs vērts noziedot pāris stundas un atnākt paskatīties uz folk-blūzmeni no Teksasas. Ja nepatiks, variet paņemt līdzi Jāņu sieru vai dārzeņus, ar ko man mest.
Kīgans Makinrojs bārā „Taka” uzstāsies šovakar, 26. jūnijā, plkst. 21.00.
Jaunāko albumu A Thousand Dreams iespējams noklausīties mūziķa Bandcamp profilā
