Ārā no gaismas, dziļāk tumsā – jau no pašiem grupas sākumiem, „Eschatos” kā kopums nāca ar citu kvalitāti un vīziju. Vainojama iepriekšējo grupu pieredze („Ocularis Infernum” un „Grondh”), vecums, ārzemes vai kosmiskā tumsa?
Jānis: Es domāju, ka tā vienmēr ir visa pieredzētā un sajustā kombinācija, kas īstajā brīdī atnāk pie tevis. Muzikāli es jūtu sevi kā tādu uztvērēju – es saņemu informāciju un pārkodēju viņu mūzikā. Ir kāds liels spēks, kas rezonē ar mani un iedvesmo darīt lietas tieši tā, kā tas notiek Eschatos.
Jums ir debijas albums „Hierophanies” diskā un Minesotā, ASV izdots arī kasetē, metālistu „Gada Balva”, pārītis jaudīgu koncertu, un kas tālāk?
Jānis: Šobrīd gatavojamies izdot jaunu ierakstu. Tāpat arī gatavojamies atsākt aktīvu koncertdarbību. Pirmais koncerts, pēc gadu ilgās pauzes notiks 16. maijā, kopā ar depressive black metal ikonām – „Forgotten Tomb” . Jūnijā notiks neliela tūre Eiropas ietvaros, kuras sākumu Rīgā ieskandināsim jau 29. maijā – klubā Depo. Vasarā spēlēsim arī dažos festivālos, kā piemēram, Klang. Ir pagājis ilgs laiks, kopš esam spēlējuši koncertus un ir sakrājies daudz emociju un enerģijas, ko sniegt citiem.
Gandrīz apaļu gadu neesat spēlējuši, jo vokāliste Kristiāna ir prom ASV. Kamēr Kristiāna ir prom, ko dara pārējie?
Jānis: Kā jau teicu, mēs gatavojamies izdot jaunu ierakstu, paspējām arī nospēlēt koncertu eksperimentālas improvizācijas garā zem nosaukuma "Hierophanies". Es dažas reizes piespēlēju vēl vienā improvizācijas grupā – Dūmu zārka zēni, ar mūžīgi mainīgu sastāvu, kurā ietilpuši ļaudis gan no akadēmiskās mūzikas lauciņa, gan pilnīga “andergraunda” .
Edvards: Kā Jānis minēja, februārī četratā nospēlējām vienu nelielu, daļēji improvizētu koncertu. Publiski džemot – tā bija izcila pieredze. Varbūt kādreiz vēlreiz tā pamēģināsim. Vēl nesen viens čoms ievilka shoegaze projektā. Tas gan pagaidām ir visai agrīnā attīstības stadijā.
Kristiāna, ko tu īsti dari ASV? Un kas ir tas, kas nav ASV, bet ir Latvijā? Un iespaidi, iespaidi, iespaidi?
Kristiāna: Likās, ka tajā brīdī vajadzēja visu iepauzēt, un tad nu izlēmu doties uz kādu brīdi prom. US dzīvoju Sanfrancisko un strādāju mākslas galerijā, sauļojos un nedaudz arī pataisīju mūziku, kas man arī visvairāk pietrūka no Latvijas. Sanfrancisko ir fantastiska pilsēta brīvībai visās tās formās un bez jeb kādas tiesāšanas, bet Latvijā ir mājas. Esot tur visu laiku nepameta tāda peldoša sajūta, it kā es būtu uz salas, un tā īstā sauszeme ir tikai vecais kontinents.
Jūsu mūzika un sniegums - emocionāli spēcīgi – kas iekšās, tas ārā – nevis primitīvi atzāģēt, pakratīt matus, izlaistīt alu, bet izgāzt iekšas. Tāda sajūta, no kurienes tas nāk un kā?
Jānis: Man svarīgākais mūzikas rakstīšanas procesā ir izlikt kādu konkrētu sajūtu, kas laužas ārā tajā brīdī. Kaut ko, kas nāk no tās mistiskās citurienes, un jūtu, ka man ar to jādalās.
Un teksti - trīspadsmit vārdos, par ko vārsmo „Eschatos”? Un varbūt kādu gabalu dzimtajā valodā? Manuprāt, skanētu labi.
Kristiāna: Teksti vismaz pēdējā laikā ir vairāk personīgo pārdzīvojumu refleksija, varbūt nedaudz pravietiski sapņi un iespaidi mainītos apziņas stāvokļos. Tāds savienojums no sajūtām. Un varbūt arī nedaudz bailēm par to, cik mēs viegli savā starpā runājam par nāvi. Latviski es rakstīju šo to ar „Black Earth Black Sky” puišiem Kalifornijā,
bet Eschatos pagaidām vēl to neredzam. Varbūt nākotnē.
Jauns albums – esat radījuši kaut ko jaunu, pa šo klusumu periodu?
Jānis: Tik tiešām, jauns albums top un jau pavisam drīz tas skatīs dienasgaismu. Albumā, kurš būs otrais pēc kārtas, izmantojām daudz lietas, ko iepriekš nebijām darījuši. Sadarbojāmies ar Marko Rasu, kura vārds saistās ar tādām grupām kā „9Horizon” , „Solaris” , „Lassie the Cat” . Izmantojām perkusijas, sintezatorus, trombonu. Izmantojām arī improvizāciju, kas noveda pie interesantiem rezultātiem kompozicionāli. Domāju, ka materiālā saglabājām daļu no iepriekšējo stāstu noskaņas, parādot arī citas to šķautnes.
Cik noprotu, Jānis piespēlē ģitāru arī grupā „Dūmu Zārka Zēni” – gaidām albumu jeb negaidām?
Jānis: Par to ir grūti spriest. Tādas runas ir bijušas, bet šis projekts ir vienmēr mainīgs, kas arī ir interesantākais tajā visā, bet, dēļ tā, arī ir grūti paredzēt, kas notiks nākotnē. Varbūt ieraksts būs, varbūt nē.
Pirmais koncerts pēc ilgāka laika – 16.maijā, Rīgā, mazajā „A Nice Place” klubā kopā ar itāļu grandiem „Forgotten Tomb” un slikto kompāniju. Būs corpse paints, rituāls un tumsa?
J: Tumsa un rituāls vienmēr ir lietas, kas cieši saistās ar mūsu koncertiem. Corpse paint lietošana gan reizēm liekas tāda ierobežojoša lieta. Man, personīgi, liekas, ka 90% gadījumu šis rituāls ir palicis novazāts un zaudējis savu jēgu. Kļuvis par tādu obligāciju. Tam ir jēga, ja tas nes kādu ziņojumu un pilda noteiktu lomu tajā transformācijā, kas notiek koncerta laikā.
No festivāliem šovasar izziņotais ir tikai „Klang” un Spānija – jums plānojas brauciens un koncerti Spānijā jūnijā. Joprojām meklējat šoferi? Kurā pilsētā spēlēsiet, latvieši ir visur..
Jānis: Šoferus atradām diezgan ātri. Runājot par festivāliem, ir vēl kāds, kuru pagaidām neminēsim. Spānijā paredzēts spēlēt Salamankā, Madridē un Barselonā, kā arī ir vēl 1 koncerts, kas pašlaik tiek precizēts. Tūres ietvaros bez Spānijas spēlēsim arī Ķelnē, Ženēvā, Sentetjēnā, un Opavā.
Un kas Jums skan ausīs pēdējo nedēļu, divi ieraksti, kam jābūt mājās?
Kristiāna: Pēdējā laikā sanācis tā biežāk paklausities „Advaitic Songs” no OM un Earth albumu „Angels of Darkness, Demons of Light” , arī „Hail Spirit” Noir meistardarbu. Bet no must have noteikti liktu „Watain” albumu Lawless
Darkness un „Silencer” ar Death, Pierce Me.
Jānis: Pēdējā divu nedēļu laikā tika noklausīts jaunais „Tribulation” albums – The Children Of The Night, pārcilāta „Ulver” diskogrāfija, kā arī šis tas no „The Doors” , „Pink Floyd” , „Jethro Tull” un „Swans” . Ja runa iet par ierakstiem, kam jābūt mājās, tad noteikti gribētu minēt – „Mayhem” leģendāro albumu – „De Mysteriis Dom Sathanas” un lielu personīgo ietekmi – „Shining” – „IV The Eerie Cold” . Pilnīgi jāpiekrīt Kristiānai par „Silencer” – „Death, Pierce Me”. Izcils albums.
Edvards: Vistumšākajās noskaņās ieturētais „Leviathan” jaunākais albums "Scar Sighted" un „Swans” divu stundu garais trips "To Be Kind".
https://www.facebook.com/eschatos.band
https://eschatoslv.bandcamp.com/
Grupas pirmais koncerts pēc gada pauzes – sestdien, 16.maijā, klubā „A Nice Place” , Citadeles ielā 2, sākums plkst. 19.00.
Pasākuma lapa: https://www.facebook.com/events/1569786699958817/
