“Legacy ID” ir mūsu modern progressive metal grupa, kam tīk eksperimentēt ar dažādiem muzikālajiem stiliem, savā mūzikā sapludinot labāko no tiem visiem. 2015. gada janvārī, Latvijas Metāla mūzikas gada balvā grupa saņēma Gada debijas laurus un jūnijā sīvā cīņā nopelnīja iespēju doties un pārstāvēt mūsu valsti pasaules lielākajā un populārākajā smagās mūzikas festivālā “Wacken Open Air” Vācijā, ko arī godam paveica.
19. septembrī no 15.00 līdz 17.00, mūzikas instrumentu veikalā “A&Ttrade” (A. Čaka 118) ģitārspēles meistarklasi vadīs talantīgie “Legacy ID” ģitāristi Artis Apinis un Reinis Rijnieks. Mēneša beigās, 26.septembrī, grupa uzstāsies vietējā smagās kultūras cehā “Melnā Piektdiena”. Šī Progressive Metal Session vol.2 koncerta ietvaros uz skatuves būs vērojama arī Igaunijas grupa “Emphasis” un daugavpilieši “Divine Fistfuck” un “Saintorment”.
Šajā vasaras nogales sarunā grupas vokālists Andis Jēkabsons vēsta par grupas aktualitātēm un atskatās uz paveikto.
Esat svaigi atgriezušies no „Wacken Open Air” festivāla. Mazliet pastāsti par gūtajiem iespaidiem un atziņām. Kā paši vērtējat savu sniegumu šajā festivālā?
Šeit nu būtu ko stāstīt un stāstīt. Milzīgs festivāls, ar kaudzi metālgalvu, kas liek justies kā mājās. Skatuves personāls ekselents, cilvēki atsaucīgi. Man lielākā atziņa ir tā, ka nav nozīmes cik liels mākslinieks būtu mūziķis, kuru satiec, visi ir cilvēki un gatavi runāt, tik ej un runā.
Ja saskāries ar jautājumu: Latvija? Kur tas ir? Kā tu atbildēji un izskaidroji nezinīšiem?
Jā, tā jautāja diezgan daudzi. Bet pēc manas atbildes – “Lettland”, cilvēki saprata par ko runājam.
Kā tu pats domā, kas ir grupas līdzšinējo panākumu pamatā?
Smags darbs (studijā un ārpus tās), apņēmība, neatlaidība, mērķu nospraušana un to īstenošana.
Vai viegli (jeb cik grūti) būt mūziķim Latvijā? Kāda ir galvenā problemātika?
Viegli nav. Ja tas būtu viegli, tad mums visi būtu veiksmīgi mūziķi (es, protams, nerunāju par youtube tipa slavenībām). Problemātika ir tajā, ka grupas nespēj vai nemāk sevi pasniegt un rezultātā mums grupas cik ātri rodas, tik ātri pazūd.
Jūnijā apritēja gads, kopš izdevāt savu debijas albumu „Genesis”. Kādas ir pārsteidzošākās un patīkamākās atsauksmes, ko esi dzirdējis?
Atsauksmju bija daudz. Viena no tām - Progressive Rock/Metal (OMG is this an amazing debut! This phenomenal band is a seamless blend of technical metal, sophisticated progressive rock and some seriously great grooves and hooks. Gets better with each listen and is easily one of the best debuts we've heard all year.)
Jums ir salīdzinoši daudzpusīga koncertu pieredze. Ko tu jūti redzot tukšu skatuvi? Kādas ir izjūtas pirms uzstāšanās, tās laikā un pēc tam?
Uz šo jautājumu atbildot uzreiz jāsaka, ka katrs koncerts ir unikāls. Dažādas vietas izraisa, dažādas emocijas- jautājumi galvā, uztraukums, gaidas kā būs. Koncerta laikā ir jābūt maksimāli pārliecinātam par sevi un jātiek vaļā no uztraukuma, kad iejūtos mūzikā un mirklī, gūstu baudu no tā. Pēc koncerta – tas ir tik ļoti dažādi- pārdomas ko varēju izdarīt labāk, jo vienmēr ir jābūt uz ko tiekties. Zinot sevi, ja pēc uzstāšanās esmu slapjš un izlicis enerģiju, tas vienmēr sagādā labi padarīta darba sajūtu.
Pie mums Latvijā samērā bieži vērojama tāda problēma, ka koncerti nesākas plānotajā laikā. Kā tas ietekmē grupas, kurām jāuzstājas? Vai ir forši kvernēt backstage un gaidīt, kad nu beidzot tā laimes stunda sitīs un varēs rāpties uz skatuves?
Jā, tā ir taisnība. Gribētu teikt, ka grupas, kas kavē citus, pašas sev rok bedri, jo, ja ņemam par piemēru “Wacken Open Air”, visām grupām (gan lielām, gan jaunām) ir vieni noteikumi un mani pārsteidza tas, cik ļoti grupas respektē tām noliktos laikus, nekavē citus – tā ir elementāra cieņas izrādīšana pret citām grupām un organizatoriem. Arī skatītāji to redz un vērtē tavu sagatavotības līmeni un attieksmi.
Kāpēc pie mums bieži ir tā, ka iesildītājgrupas (vietējie) nospēlē, savāc savas mantiņas un dodas prom, nepaliekot skatīties citas bandas, tostarp ievērības cienīgus headlinerus? Tas ir totāls intereses vai elementāras cieņas trūkums? It īpaši šis jautājums prātu tirda, ja klubā jau tā pasākumā ir nedaudz apmeklētāju un katrs aizejošais episko tukšumu padara arvien taustāmāku.
Es personīgi cenšos uzturēties līdz pasākuma beigām kā skatītājs un mākslinieks. Viennozīmīgi nevar minēt iemeslu kāpēc tā notiek. Ir cilvēki, kam agri jāceļas, ir kas skrien uz pēdējiem transportiem, ir kam nesaista konkrēta grupa, svarīgāk ir iedzert. Vienīgais žēl, ka parasti ārzemju grupas tiek apdalītas, pat tad ja ir tiešām ļoti labas – tiek palaista garām laba pieredze.
Varbūt ir kāds stāstiņš iz grupas vēstures, kas palicis atmiņā un ko vēlies pastāstīt intervijas lasītājiem un saviem klausītājiem? Kaut kas patiešām traks vai vienkārši kādas īpaši jaukas atmiņas?
Šķiet, ka ir gan. Braucot atpakaļ no otra Latvijas gala ar autobusu uz Rīgu (pilnīgā naktī), visi pamostas no straujas bremzēšanas. Jāpiemin – šoferis bija noalgots un autobuss - īrēts. Turpinās braukšana un džeki sāk manīt, ka autobuss sāk mainīt joslas pretējā virzienā. Nācās šoferi modināt, likt stāties benzīntankā un dzert kafiju. Līdz galam visi tika dzīvi un veseli.
Kā tu vērtē situāciju Latvijas smagajā un alternatīvajā mūzikā? Kurp dodamies?
Redzu pozitīvas tendences, ka grupas parādās, jau sagatavojušās ar potenciālu un vēlmi strādāt. Kurp dodamies? Dodamies iekarot pasauli – tas, protams, attiecas uz tiem, kuri ir gatavi strādāt un darīt - un tādi ir.
Zinu, ka pilnā sparā gatavojaties rudens koncertiem. Vai šobrīd notiek arī radošais process?
Gatavojamies tūrei kopā ar grupu no Zviedrijas “The Drake Equation” un vairākām Igaunijas grupām. Notiek arī radošais process – top jauna dziesma, gatavojam materiālu, ko jums parādīt no “Wacken Open Air”. Nepārtraukts darbs, kas neļauj mums atslābt.
Septembra beigās Rīgā spēlēsiet kopā ar Igaunijas grupu „Emphasis” un vietējiem „Divine Fistfuck” un „Saintorment”. Ja vajadzētu kādu iedvesmot, lai viņš nāk paraudzīties uz šīm grupām: kādus trīs raksturojošus vārdus tu minētu?
„Emphasis” – skaistums, kvalitāte, elegance. Par pārējām grupām nespriedīšu, jo neesmu vēl redzējis uz skatuves. Tas ir arī mans ieteikums visiem, vērtējiet grupas pēc to uzstāšanās, ne pēc kā cita.
Noslēgumā, mans tradicionālais jautājums: kāda ir galvenā atziņa, ko esi guvis par mūziku un dzīvi kā divām lietām, kas viena bez otras nav iedomājamas?
Atziņa - būt mūziķim nav izvēle, tas ir aicinājums un apņemšanās smagi strādāt, lai sasniegtu sev nospraustos mērķus.
Rudenī gan tepat pašu mājās, gan tuvējās ārzemēs gaidāmas vairākas grupas uzstāšanās.
Jau pavisam drīz – trešdien, 9. septembrī - tiksiet gaidīti bārā “Kad Zebras Deg”, kur, "Progressive Minds" tūres ietvaros, viņi un zviedru grupa “The Drake Equation” sniegs ekskluzīvu bezmaksas akustisko koncertu.
Septembra otrās nedēļas nogalē “Legacy ID” dosies uz Igauniju, kur spēlēs Pērnavā un Tallinā.
Seko grupai:
https://www.facebook.com/LegacyID
http://legacyid.bandcamp.com
Jūlijā Andis viesojās arī radio Naba raidījumā „Vārnu Laiks”. Ieraksts dzirdams un rodams šeit:
Raidījuma aktualitātes, ziņas, jaunumi un konkursi pilnā sparā lasāmi arī Facebook lapā.
