Hei, kāds laiciņš ir apritējis kopš mūsu iepriekšējās intervijas! Notikušas ievērojamas izmaiņas grupas sastāvā. Pastāsti kāda bija sākotnējā NightTales ideja, par ērkšķaino ceļu, kas veikts, cenšoties īstenot savas ieceres, un par to, kas patlaban notiek grupas iekšienē!
Elīna: Sākotnēji bija doma ar vienkāršu gotisko/melodisko metālu, bet, kad „groži” pilnībā pārgāja manās rokās, radās doma par kaut ko šizofrēnisku un baisu. Gribēju savienot neoclassical dark wave ar smago mūziku, radot ļoti spilgtas audiālas gleznas. Ideja jau laba, bet, kad es sapratu ko patiesībā nozīmē grupas darbs, mana iecere kļuva aizvien tālāka un tālāka, līdz pazuda pavisam… Bet es neesmu izslēgusi variantu, ka to varētu mēģināt darīt kādā citā projektā.
Tagad iet ceturtais gads, kopš NightTales ir sākuši savu attīstību, daudz kas ir lūzis, audzis, zudis un mainījies. No pirmā sastāva esmu palikusi viena pati, bet tas mani pat priecē. Tagadējais sastāvs ir atbilstošāks gan spēlēšanas, gan gaumes, domāšanas un stila ziņā. Patlaban mēs esam sasnieguši to, uz ko gājām – mums patīk sava mūzika! Visi var izpausties, bieži mēģinājumos dziedot man uzmetas zosāda no kaifa par to ko dzirdu.
Kas pirms pusotra gada izraisīja šķelšanos grupas iekšienē un kādu ietekmi tas atstāja uz grupas muzikālajām izpausmēm?
E.: Vecais sastāvs bija ļoti motivēts attīstīties, bet līmenis bija par zemu. Nevarēja notikt attīstība. Dziesmas nepatika, radīt tās arī bija grūtāk, jo visi bija pārāk atšķirīgi. Kad sapratu, ka tā turpinot, augstāk par šo līmeni mēs netiksim, bija jāveic reforma, kuru daļa neizturēja. Tas arī lika aiziet pusei grupas dalībnieku, notika dabīgā atlase un stiprākie palika. Protams, bija grūti, bet šī grupa ir mans sapnis un es neļaušu tam tik vienkārši izbeigties! Jaunie grupas biedri man bija sen pazīstami, ar līdzīgām interesēm un daudz, daudz augstāku spēlēšanas prasmi. Beidzot varu teikt, ka šie ir NightTales īstie cilvēki, grupā valda lielāka saskaņa, esam tuvāki, protams, bez ragiem un nagiem neiztikt, bet tas ir to vērts.
Tavs viedoklis – kas ir grūtākais, darbojoties grupā?
E: Vadīt “brīvos” mūziķus, jo ja visiem grupas dalībniekiem būtu parakstīti līgumi, kuru noteikumus viņi pildītu, tad viss būtu ļoti rožaini, bet tagad ir jācīnās ar motivācijas, attieksmes, iedvesmas trūkumu, citam nav laika, citam negribas, citam nepatīk atmosfēra utt.
Kuri ir labākie brīži šajā sarežģītajā procesā?
E: Labākais noteikti ir rezultāts, koncerti un dziesmas, kas pašiem patīk. Redzēt, ka izdodas un citiem patīk ko mēs radām. Iepazīt un saspēlēties ar šiem talantīgajiem cilvēkiem. Tagadējais sastāvs ir tiešām ļoti oriģināls, dažreiz mēģi paiet līdz asarām smejoties, citreiz gribās kādam iemest ar ko smagāku, bet pārsvarā mēs tomēr mīlam viens otru.
Kuru periodu NightTales pastāvēšanas laikā Tu vērtē kā pašreiz augstāko sasniegumu?
E.: Īsti pat nezinu ko atbildēt…Varbūt, tas, ka tagad mūsu koncerti ir daudz apmeklētāki, cilvēki (vairāk vai mazāk) mūs zina. Daudz lielākas ovācijas un nozīmīgāki pasākumi, kuros spēlējam.
Nozīmīgs NightTales elements ir vizuālais tēls un grims. Tavuprāt, kāpēc grupas imidžs rada šo īpašo piesaisti un uzmanību no skatītāju puses? Kāpēc tēls vai priekšstats par kaut ko citkārt spēlē nozīmīgāku lomu kā grupas radītā mūzika? (Tas ir abstrakts jautājums ko nevajag attiecināt tieši uz NightTales.)
E.: Skatītāji nāk uz koncertiem nevis, lai klausītos mūziku (priekš kam, ja mājās var ērti iekārtoties un dzirdēt visu perfekti ierakstā, nevis spiesties kaut kādā piesmakušā telpā ar briesmīgi skaļu skaņu un diezgan zemu skaņas kvalitāti), bet, lai redzētu mūziku un tad nu mēs cenšamies viņiem to dot pēc iespējas vairāk – tērps un grims atspoguļo mūsu muzikālo domu. Nākotnē gribam veidot arī šovu, kaut ko, kas paķer un tik viegli neaizmirstas.
Kad runāju ar jums pirmoreiz, jūs tikai sākāt savu koncertdzīvi. Tagad vari pastāstīt sīkāk par šo tematiku. Koncerts: izjūtas pirms uzstāšanās, tās laikā un pēc tam?
E.: Galvenais ir nepiedzerties, iedzert var, pat vajag, citādi, kad ir vairāk publikas, es, piemēram, nobīstos un uz skatuves sastingstu, kas pilnīgi nekam neder. Pirms kāpšanas uz skatuves cenšos nedaudz nostabilizēt balsi un iejusties tēlā, sakoncentrēties. Tā kā dzīvē mana prāta hobijs ir melanholija un grupai ir savi tēli, noskaņoties nav nemaz tik grūti. Labā koncertā es lidoju, jo man patīk ko dziedu un par ko dziedu. Manuprāt, skatuve ir vienīgā vieta kur var parādīt pilnīgi visas savas sajūtas, cilvēki tieši to arī grib redzēt, koncertos cenšos just pēc iespējas vairāk un parādīt to ar mīmiku, žestiem un kustībām, lai uzburtu vēl spilgtāku priekšnesumu. Pēc uzstāšanās varu justies vēl enerģiskāka, laimīgāka un pozitīvi uzlādēta, vai arī pilnīgi tukša. Iesākumā koncertu bija ļoti daudz, bija mēneši, kad notika pat seši koncerti, tas bija par daudz, bet nesa neatsveramu pieredzi. Šo četru gadu laikā būsim spēlējuši koncertu pieciem cilvēkiem vienā vakarā un 2000 cilvēkiem vienā vakarā - Bulgārijā. Katra publika prasa savu un tajā pašā laikā tikai vienu – emocijas, ja mēs viņiem tās sniedzam un parādām, ka mēs izbaudām to, ko darām, mīlam savu publiku un spēlējam tikai viņiem, nebūs problēmu iepatikties.
Kā jau Tu minēji, pagājušajā vasarā NightTales uzstājās Bulgārijā. Pastāsti par šo visnotaļ unikālo pieredzi grupai no Latvijas!
E: Tas notika ļoti nejauši, mums vienkārši piedāvāja aizbraukt un uzspēlēt. Tā bija jauniešu apmaiņas programma, kas sniedza kaut ko neaizmirstamu. Ļoti kvalitatīva, jaudīga aparatūra, profesionāls skaņotājs, milzīga skatuve, burvīgas gaismas un ļoti daudz tautas, kas nāca mūs klausīties. Sākumā apjukām, bet diezgan ātri tas pārgāja. Ļoti atsaucīgi un brīvi cilvēki, nespēju pārstāt smaidīt! Bulgārijā bija patīkami, bet braukt ar autobusu mēs nevienam neiesakām, vēl tik tālu, tas bija visgrūtākais.
Mūzika Tev ir veids, kā sasniegt konkrētus mērķus dzīvē vai iekšēja nepieciešamība izpaust sevi?
E.: Iekšēja nepieciešamība izpaust sevi. Es nekad par to īsti neesmu domājusi un, ja esmu, tad ne līdz galam. Tā šķiet tikpat pašsaprotama lieta kā ēst un elpot, tāpat arī muzicēt, tas ir manā DNS. Tagad jau ir izveidojušies arī konkrēti mērķi, kas baro manu prātu un palīdz kustēties uz priekšu. Esmu diezgan ambicioza un apņēmīga, bet apzinos, ka arī jauna un nepieredzējusi. Tas ir kas netverams, tā cita realitāte, cita pasaule ar saviem likumiem un sajūtām, kur es slēpjos no šīs reālās pasaules, no kuras vienmēr esmu bēgusi.
Pastāsti par grupas tuvākajiem plāniem un iecerēm!
E.: Ļoti stipri gribam izsisties – spilgtāki koncerti, albūms, video, bet vislielākais mērķis ir paplašināt savu auditoriju, nemainot mūzikas virzienu, iziet tālāk par underground skatuvēm. Attīstīties! Esam saņēmuši vairākus veiksmīgus piedāvājumus, ir cilvēki, kas izrāda lielu pretīmnākšanu un grib palīdzēt, jo viņiem vienkārši patīk mūsu mūzika. Gribam spēlēt uz lielākām skatuvēm un ar savu iztēli priecēt vēl vairāk prātu. Ar tagadējo sastāvu un pieredzi, manuprāt, mums viss izdosies un cilvēki par mums vēl ilgi runās! Ir veikti jauni ieraksti un taps vēl. Visi interesenti ir aicināti droši pievienoties fanos mūsu lapās draugos.lv, facebook.com, myspace.com un twitter.com un saņemt ziņas par jaunumiem un koncertiem!
Gaidīsim ikvienu mūsu tuvākajos koncertos, kas paredzēti 12. jūlijā - Rīgā, klubā A Nice Place, kā arī Wacken Metal Battle Latvijas atlases finālā, kura datums tiks precizēts visā drīzumā.
Un arī pārējie NightTales dalībnieki vēsta par savu darbošanos grupas iekšienē.
Kā tas sākās, par kopā noieto ceļu un vai tas ko viņi gaidīja, sākot darboties NightTales, ir tas, kas notiek pašreiz un potenciāli notiks perspektīvajā nākotnē.
Taustiņniece Solvita:
Vīzija: Iespēja nosviest malā vienmuļo ikdienu un sajust mūzikas burvību.
Sākums: Elīna mani atrada ar paziņu starpniecību. Vēl joprojām atceros traki auksto janvāra dienu, kad devos uz pirmo mēģinājumu. Bailes un neziņa, bet nonākot tur, sapratu, ka esmu īstajā vietā.
Ceļš: Kopš sākotnējā sastāva, NightTales ir daudzkārt mainījušies, bet par to kādi esam tagad man ir vislielākais prieks. Esam piecas personības, katra ar saviem untumiem un niķiem, bet mērķis mums ir viens un vēlme to sasniegt aug ar katru brīdi.
Uzsākot dalību grupā, es necerēju pilnīgi ne uz ko, tāpēc tagad man ir prieks par katru mazo solīti, katru pakāpienu, katru veiksmi un neveiksmi. Man NightTales ir iespēja izmantot savas ilgus gadus krātās mūzikas zināšanas un palikt tiešā saiknē ar mūziku, jo ikdiena vairs tādu iespēju nesniedz. Pašreiz mēs esam uz akmeņaina ceļa, kurš nākotnē solās būt ja ne tikpat, tad vēl akmeņaināks, bet tieši tāpēc aizraujošāks.
Ģitārists Romāns:
Vīzija: Eņģeļu tumšie spārni...
Sākums: Sākās aizraujoši, neatkārtojami. Apokalipse tuvojās, cilvēki mēģināja izglābt savas dvēseles, pērkot hotdogus un bigmakus. Un melnajā pilsētā, vismelnākajā ielā es iegāju tumšākajā mājā, atradu melno dzīvokli ar melnām durvīm un melnajā, melnajā istabā no Velna, kas arī bija melns, iegādājos iespēju spēlēt NightTales. Bet, ja godīgi, viss sākās kā parasti- man uzrakstīja, es atbildēju, zvani, sarunas un tagad viss notiek.
Ceļš: Mūsu ceļš ir slidens, bet mēs izturēsim. Pa šo laiku mēs esam ļoti pieķērušies viens otram, esam guvuši pieredzi un esam kā ģimene. Es gaidu lidmašīnu ar uzrakstu “NightTales," bet pagaidām no tā ir tikai riepas, kas stāv garāžā. Bet arī Romu vienas dienas laikā neuzcēla, viss notiek un mēs daudz strādājam pie tā, lai klauni sāktu raudāt, sadzirdot mūsu mūziku un dievi sāktu dejot un dzert kagoru. Mums ir ļoti liels potenciāls, kas ar laiku atklāsies visā pilnībā.
Basists Slaviks:
Vīzija: Ir ieņemts starts uz komerciālo ievirzi un ir potenciāls! Sākās tā, ka Elīna piedāvāja spēlēt grupā, mēģi notika Jelgavā un es piedalījos. Laika gaitā bija kalni un lejas, guvu pieredzi basa spēlēšanā, ieraudzīju kā taisa mūziku mūzikas skolas audzēkņi un ieguvu čomu! Gaidīju mūzikas iemūžināšanu un končus! It kā viss top!
Buņģieris Ričs:
Vīzija ir paplašināt redzesloku muzikālā ziņā, attīstīties, iekarot Eiropu un ASV, censties izvairīties no žiletēm ceļā un, neskatoties uz tipiem kas tikai klusē un smīn par tevi, tiekties pēc panākumiem!
Sākums: Viss sākās pavisam vienkārši - Elīna uzrakstīja un tā nu te esmu...
Tālākais ceļš vēl tikai tiek pozicionēts GPS iekārtās, bet sasēšanās karietē, lai arī lēni, tomēr ir sanākusi... un viss būs forši!
Vai ir piepildījies tas ko gaidīju no NightTales, tā, kas notiek pašreiz un perspektīvajā nākotnē, ir pretrunīgs jautājums... Ar katru dienu Visums saraujas un mūsu iespējas paplašinās, tikai jāsāk tās izmantot un jādzīvo ar apziņu, ka dzīve ir forša, viss notiek un galvenais nesākt tīksmināties par sevi... kā zinām, iedomība ne pie kā laba neved, varu tikai piebilst, ka tuvākajā nākotnē, ja viss izdosies, mēs vēl liksim cilvēkiem runāt!
Interviju sagatavoja Evita Hofmane
