"Flaying" ir pašmāju pagrīdes leģenda kopš grupas pirmssākumiem 2001. gadā. Uzskatāmi par vieniem no pirmajiem brutal death metal žanra aizsācējiem uz Latvijas skatuves. 2005. gadā grupa parakstīja līgumu ar Čehijas ierakstu izdevniecības kompāniju "Epidemie Records" un neilgi pēc tam gaismu redzēja grupas pirmais un vienīgais albums - "Commandments – Violated!". Tam sekoja aktīva koncertēšana un tūrešana gan Baltijas valstīs, gan Eiropā, līdz grupa pazuda no apvāršņa.
"Flaying" pirmssākumi meklējami jau sen, kā arī pirmais sastāvs jau bija ar savās aprindās zināmiem mūziķiem, taču stils priekš tā laika Latvijas mūzikas bija pat ļoti ekstrēms, neredzēts. Kā izveidojās grupa, tās sastāvs, radošās idejas, jūsu specifiskais stils? Kādas bija lielākās tā laika influences?
Par to jājautā tiem diviem varoņiem, kuriem pateicoties ir tapis "Flaying" [ar to es domāju Sergeju un Viktoru]. Droši vien ka kādu brīdi viņi komunicēja un apmainījās ar viedokļiem, idejām, kas galu galā noveda pie grupas dibināšanas. Idejas virpoja gaisā, vajadzēja tikai tas ķert un maukt uz priekšu. Atceros [mr. Vokāls] to dienu, kad Viktors piezvanīja un, pēc apvaicāšanās, kas uz sirds un kādi plāni, uzaicināja uz mēģinājumu. Es vēl toreiz nepilngadīgs biju, ģimnāzists, iedomāties nevar, cik nozīmīgi tas viss man bija. Un ar nākamo mēģi jau bija zināms koncerts, kurš bija ieplānots pēc trim nedēļām, tas bija slavenajā klubā "Kabata", kopā ar kādiem ārzemniekiem, cik nu atceros. Influences... katram jau sava gaume, vienam tik tas, otram cits, bet kaut kā mēs bijām spējīgi to visu apvienot kopā un rādīt "Flaying" ar savu īpašu, vienreizēju stilu. Es uzskatu ka mums toreiz izdevās.
Runājot par "Flaying" un mūsu stilu, to jau grūti ielikt kaut kāda vienā rāmī, jo esam atšķirīgi, ļoti atšķirīgi [kas tagad ir vēl vairāk jūtams, laiks nu jau labs ir pagājis], toties redzi, kaut kas mūs visus piecus tur kopā.
Kādas ir labākās atmiņas no grupas sākuma? 2001. gads šķiet jau veselu mūžību atpakaļ. Kāda bija alternatīvā kultūra tajos laikos, kādas atmiņas no koncertēšanas un dzīves tajā?
Tas tik tiešam bija sen! Zini, ir patīkams un zināms brīdis, kad mēs varam atrast vajadzīgo cilvēku, domubiedru, cīņas brāli, ja gribi, un kopā “iziet” no ārpasaules un nodoties savā iekšējā pasaulē, lai rādītu kaut ko tādu, kas ir aktuāls tajā brīdī. Ir vēlme rādīt, dalīties ar savam domam, emocijām, idejām – dari to. Šeit un tagad. Tas attiecas uz mēģinājumiem, šoviem ierakstiem, fotosesijām, turnejām, uz to visu, kas ir neatņemamā mūziķa dzīves sastāvdaļa.
2006. gadā iznāca pirmais un vienīgais albums "Commandments – Violated!". Pastāsti par albumu, kā Jūs nonācāt līdz ieraksta līgumam, kā tas mainīja jūsu darbību un koncertēšanu jau tālāk Eiropā?
Tas notika diezgan negaidīti, toties vēlme izdot albumu bija tik koncentrēta un uzmācīga, ka, droši vien, domu spēks panāca savējo un tas līguma parakstīšanas brīdis bija klāt. Atceros to dienu kā šodien. Bija kopsapulce, kura laikā izrunājam visas nianses un sapratām, ka tas ir tikai sākums, ka viss vēl priekšā. Kā redzam, tās tā arī bija. Kad domā pozitīvi, tad pozitīvas lietas notiek, agru vai vēlu (labāk, protams, ātrāk), jo līdzīgs šajā veidā pievelk līdzīgo.
Viemēr koncertos Flaying izcēlās ar īpašu skatuves imidžu, stilu un atribūtiku. Halāti, skalpeļi, asinis un miesnieki. Kā radās ideja, kā radījāt šo tēlu, ko tas nozīmēja - jums, šovam, publikai?
Tieksme pēc galējībām, staigāšana pa naža asmeni, sapratne, ka varam runāt (pie tam atklāti) par jebkurām tēmām un aspektiem (neskatoties uz to, cik nepieņemami, ekstremāli vai šokējoši tas būtu), savs viedoklis un sava nostāja, tas viss galu gala veda pie tā, ka gribējās, apvienojot ideoloģiju un savu uzskatu, dalīties ar savam emocijām un pārdomām, ar viedokli un ar enerģiju. Imidžam arī ir sava nozīme, tas noskaņo uz īpašu psihiski-emocionālo stāvokli, paver “durvis” uz citu realitāti, kur virmo visādi brīnumi, tas viss ir par ‘’Flaying’’. Savā veida tilts starp prātu un ne prātu, ikdienas stāvokli un īpašu brīdi, savā veidā berserk mode, ja saprotiet par ko iet runa. Tāpēc jau svarīga vienmēr bija tā enerģiju apmaiņa mūsu koncertos tā interakcija ar skatītajiem, lasi, baudītājiem. Tas viss bija mr. Vokāls tieksme izdarīt kaut ko vairāk nekā tas parasti ir ar grupām un to koncertiem. Jo, cik zināms, Flaying koncerts ir vairāk kā uzstāšanas, tas vienmēr ir bijis savā veidā rituāls. Runājot par publiku un to, ko tas nozīmēja cilvēkiem.. Labāk jau vienkārši atcerēties to, kāda atmosfēra bija mūsu koncertos tajos laikos, tā enerģija, tas monolīts, kas uz to brīdi apvienoja visus, kas ir klāt. ‘’Flaying’’ ir par enerģiju un par emocijām, tur ir tā sāls.
Protams pēc kāda laika grupa pazuda no apvāršņa un aizgāja 8 gadu garā ziemas miegā. Kāds bija iemesls pauzei, kas notika ar grupu, mūziku, dalībniekiem šajā laika periodā?
Praktiski visiem dalībniekiem bija vēl pa grupai tajā laikā, kā "Sanctimony", "Trendkill Method", "Preternatural", "Biomorph’’, "Dry Decay", un,pakāpeniski vairāk laiks tika veltīts šīm grupām, mazāk un mazāk "Flaying", līdz tās noklušanai pavisam 2011. gada vasarā. Nekas tāds krimināls nenotika, viss dabiski tā izveidojās. Cilvēcisks faktors, pats saproti.
Jau drīzumā ‘’Flaying’’ gaidāmi atpakaļ uz skatuves, ar atgriešanās koncertiem jau rudenī. No kurienes ideja atsākt, kas ir mainījies laika gaitā, ko varam sagaidīt no grupas?
Ideja savākt atkal kopā "Flaying" bija Jevgeņijam (bundziniekam) pagājušajā gadā, viņš visus diezgan viegli pierunāja… Pierunāja nav īstais vārds, drīzāk mēs visi noķērām vajadzīgo vilni jeb noti, jo izrādījās, ka vilkme pēc smagā nebija nekur pazudusi, un bija visiem gribēšana un iespēja sanākt kopā.
"Flaying" pauzes laikā kur nu kurš dalībnieks nodarbojās ar savām grupām, un ar "Flaying" nenotika pilnīgi nekas, tāpēc bija divkārša vēlme atdzīvināt šo visu pasākumu un saprast to, kas mēs šobrīd esam un uz ko esam spējīgi.
Jāpiebilst, ka tagad mums ir atpakaļ mūsu oriģinālais ģitārists un dibinātājs Sergejs, kura dvēseles un sirds daļas noteikti papildinās grupas daiļradi ar lieliskiem momentiem, muzikāli un idejiski.
23. novembrī "Sanctimony’’ XXV jubileja kopā ar jums. Sanāks dalīt skatuvi kopā ar Viesturu, kas ir gan "Sanctimony" aizsācējs, gan bijušais ģitārists pašā "Flaying", kā arī pēc ilga perioda atgriezties uz lielās skatuves. Kā ir būt atpakaļ šajā lokā, vai plānots kas īpašs un kā būs uzstāties plašākai publikai pēc tik ilga perioda?
Vēl jau neesam pārāk atpakaļ lokā, cik no tā vēl palicis pāri, tūlīt tikai uz skatuves uzkāpsim pirmo reizi pēc vairāk kā 8 gadiem. Būs interesanti uzstāties, publika noteikti būs savādāka nekā 2011. gadā, skatuve, protams, zināma visiem, redzēsim kā būs, bet noteikti būs labi.
Pagaidām visi gribam atkal sajust skatuvi, kā atsaucas publika, kā tai un pašiem patīk. Pamazām arī sākam rakstīt dziesmas, domājam kādā tuvā nākotnē izlaist jaunu mūziku, droši vien arī video, kaut ko saistītu ar ekstremālam tēmām, to, kas notiek apkārt mums, tēmas par kuram neviens īsti negrib runāt, vai, bieži vien, pat aizdomāties. Tabu vienmēr bija aktuāls moments "Flaying" ideoloģijai, mūsu dzejai un vēstījumiem.
Ko nozīme grupas atgriešanās visparīgi? Kādi ir Jūsu plāni nākotnei, kas sagaidāms no "Flaying" turpmāk?
Kā jau vienreiz teicu, "Flaying" ir viens vesels un dzīvs muzikālais organisms, kurā ikviens tiek uztverts kā kolosāls indivīds un mākslinieks ar neatkārtojamu harismu, idejām, vēstījumiem. Kur mūs tas viss aizvēdīs – laiks rādīs.
Atgriešanās nozīmē, ka turpināsim aizsākto, koncertēsim, radīsim jaunu materiālu. Sagaidīt svaigu vilni, jaunu skatienu uz mūžīgām lietam un baudāmu daiļradi.
Sanctimony 25 gadu jubilejas koncerts notiks 23. novembrī klubā "Melnā Piektdiena". Kā īpašie viesi uz skatuves kāps arī "Rebel Riot" un "Terror Activator". Koncerta sākums 19:00, klubs vaļā no 18.00
Biļetes iepriekšpārdošanā ticketshop.lv.
