Karstajā vasaras dienā, īsi pirms The Dillinger Escape Plan koncerta, pie interviju galda sēdāmies ar grupas vecāko biedru un vienu no pasaulē atzītākajiem smagās mūzikas ģitāristiem Benu Veinmanu un jauno ģitāristu Kevinu Antresianu, kurš grupas sastāvā nospēlējis vien desmit koncertu.
Kādi iespaidi par Brutal Assault?
Bens: Ieradāmies apmēram pirms stundas. Pirms pāris gadiem jau šeit esam spēlējuši. Kevins gan šeit ir pirmo reizi.
Kevins: Izskatās ļoti interesanti.
Tad jau nokavējāt labāko festivāla šausmu kinofilmu. Šorīt rādīja Sharknado 2.
Bens: Tiešām? Nesen parādījās arī trešā daļa, to es mājās pirms kāda laika noskatījos. Pirmās divas gan neesmu redzējis. Dīvaini smieklīgākā filma, ko esmu skatījies. Zini, par ko tā ir? (Jautā Kevinam)
Kevins: Par haizivju tornado?
Bens: Par haizivju tornado. Čalis no "Beverly Hills, 92010" ir galvenais varonis.
Diemžēl jau intervijas sākumā jāsaka, ka nesen The Dillinger Escape Plan mani mazliet apbēdināja. Iespējams, ka pats arī biju pie vainas, bet es nepaguvu nopirkt "Gejiskāko T-kreklu". (The Gayest T-shirt Ever)
Bens: Mēs tevi apbēdinājām, ak nē, ko gan mums tagad darīt...
Vairs jau neko.
Bens: Tas ir diezgan smieklīgi. Pārdevām ļoti daudz šos "Gay t-shirts". Nezinu, ko tas liecina par mūsu fanu bāzi...
Šīs akcijas pamatā bija nopietna problēma. (Vairāk par šo labdarības akciju lasi šeit!)
Bens: Man tas šķiet interesanti. Metāls un smagā mūzika pati par sevi nav pārāk toleranta pret tādām lietām. Mums tā ir tuva un aktuāla tēma. Mūsu basģitārista mamma ir precējusies ar sievieti. Kevina brālis ir precējies ar vīrieti. Redzi, ko ar to domāju. Viņš (norāda uz Kevinu) mēģina man atsūkāt katru dienu. Tev tas vairs nav jādara, tu jau esi grupā!
Kevins: (smejas).
Bens: Bet, jā, bija interesanti redzēt fanu reakciju. Šai labdarības organizācijai saziedojām diezgan daudz naudas.
Neparasti, ka bieži vien lielāko uzmanību iegūst tieši aktivitātes, kas ir smieklīgas, nevis nopietnas. Šoreiz bija labs balanss.
Bens: Jā, visam pamatā bija cēls mērķis. Tas gan ir mazliet kaitinoši. Šodien par to runājām. Vari kļūt stāvus bagāts, ja tavs bērns izdara kaut ko smieklīgu, un tu to nofilmē un ieliec Youtube. Bet tā nu tas ir.
Atgriežoties pie šausmu filmu tēmas. Visi pēdējā albuma dziesmu videoklipi ir bijuši vizuāli spēcīgi. Vai esat domājuši par pilna garuma filmas radīšanu, kurai pamatā būtu jūsu mūzika?
Bens: Jā! Esmu par to runājis ar Miču Massiju (Mitch Massie) - mūsu pēdējo 3 videoklipu režisoru. Plāns ir, tikai jāatrod nauda. Mičs jau raksta scenāriju, kura pamatā ir viss "One Of Us Is The Killer" albums un tā dziesmu variācijas.
Cik liela nozīme ir režisora skatījumam, kad top šie video? Vai jums pašiem dziesmu rakstīšanas procesā bija kāda vīzija par to, kā viss varētu izskatīties vizuāli?
Bens: Nē, ja godīgi, tad tas ir Miča nopelns. Visi trīs video ir viņa redzējums par mūsu mūziku. Viņš ir mūsu draugs jau ļoti ilgi un savā ziņā iemieso daļu no tā, kas ir The Dillinger Escape Plan. Lai radītu šādu "kustību", ir ļoti svarīgi, lai apkārt būtu cilvēki ar līdzīgu domāšanas veidu.
Un, noprotu, ka tāds ir arī jūsu jaunais grupas biedrs. Kevin, kā patīk The Dillinger Escape Plan?
Kevins: Lieliski! Esmu draugos ar Benu no astoņpadsmit gadu vecuma. Sen atpakaļ viņš man pasniedza ģitāras privātstundas, tad arī viss sākās. Tas ir diezgan garšs, mazliet traks stāsts, kā es šeit nokļuvu.
Tev pieder arī studija.
Kevins: Jā, Backroom Studios.
Bens: Mēs tur ierakstījām lielāko daļu no "Miss Machine" albuma.
Cik koncertu Kevins ar jums jau ir nospēlējis?
Kevins: Apmēram desmit. Es kādu laiku biju Bena ģitāras tehniķis. Grupas darbību esmu redzējis arī tuvplānā, tāpēc lielākā daļa no tā, kas notiek uz skatuves, man nav nekāds jaunums.
Bens: Arī mūsu tehniķim būt ir grūti. Viņi, iespējams, uz skatuves pavada vairāk laika nekā lielākajai daļai citu grupu. Skraida pa skatuvi, labo statīvus, dabū pa seju ar kāju - parasta diena The Dillinger Escape Plan skatuves tehniķa dzīvē.
Jūsu dzīvie koncerti ir diezgan traki un saspringti. Vai Kevins izturēs?
Bens: Par to es nešaubos. The Dillinger Escape Plan sastāvā ir bijuši daudz mūziķi. Arī Gregs (Greg Puciato - vokālists) un Liams (Liam Wilson - basģitārists) vienu brīdi bija jaunpienācēji. Visi pirms tam bijuši grupas fani. Mums nekad nav bijušas publiskas skates, kurā izmēģinām jaunos biedrus. Svarīgākais bija pareizā attieksme, Dilindžeru domu gājiens. Spēja no sevis izspiest "11", nevis "9" vai "10", bet "11". Un es zinu, ka katrs, kurš tiek uzņemts šajā grupā, to spēj. The Dillinger Escape Plan ir dzīvs organisms. Tas neesmu es, tas nav Gregs, tas ir spēks, kas savā varā pārņem katru, kurš pievienojas grupai. Tāpēc esmu parliecināts, ka katru, kurš pievienojas šai ģimenei, šis spēks pārņems savā varā.
Kevins: Pietam, ir diezgan neiespējami neizturēt. Mūzika ir tāda, kuru spēlējot aizmirsti par visu pārējo.
Ben, pēdējā laikā Tu ne tikai tiec intervēts, bet arī pats intervē cilvēkus mājaslapas Party Smasher Inc. darbības ietvaros. Kas Tev patīk labāk, uzdot jautājumus vai uz tiem atbildēt?
Bens: Man šķiet, ka uzdot. Principā, tāpēc, ka domāju, ka jebkurš cilvēks pasaulē ir interesantāks par mani. Iespējams, ka es drīz sākšu uzdot jautājumus Tev.
Droši vari to darīt!
Bens: Ar "Party Smasher Inc." esmu saticis daudz aizraujošus cilvēkus un sadraudzējies ar dažiem no saviem muzikālajiem varoņiem. Man patīk domāt, ka dažas no šīm intervijām piedāvā nebijušu ieskatu mūziķu domāšanā, jo tie ir cilvēki, kurus es pazīstu un kuri pazīst mani, tāpēc reizēm no viņiem varu izdabūt tādas lietas, ko nevar tie, kas viņus personiski nepazīst. Tā ir interesanta perspektīva.
Ja Tev būtu iespēja intervēt jebkuru cilvēku, dzīvu vai mirušu, kurš tas būtu?
Bens: Nesen mums bija raksts par vīru, kurš izgudroja teremīnu. Tā bija daļa no sērijas "Smashers in the past", kurā apskatām cilvēkus no pagātnēs, kuriem bija "smasher'u" uzskati, domāšana un gars. Tas čalis bija tiešām neparasts. Viņš izgudroja ļoti daudz lietu, viņš apprecēja melnādainu sievieti, kas laikā, kad ar citas rases pārstāvi pat nevarēja dzert no vienas akas, bija kaut kas pilnīgi nedzirdēts. Viņš izgudroja tehnoloģiju, kas vēlāk tika izmantota tālvadības pultīs. Tas ir neiedomājami, cik daudz viņš izdarīja savas dzīves laikā. Noteikti gribētu aprunāties ar viņu.
Par dzīvajiem? Vēlētos nointervēt Bjorku. Nesen skatījāmies vecu video ierakstu no astoņdesmitajiem, kurā viņa runā par televizoru un to, kā tas darbojas. Tas bija tik dīvaini un reizē fascinējoši.
Tas nemaz nav tik neiespējami!
Bens: Jā, nav gan!
Atgriezīsimies pie jūsu mūzikas. Pēdējais The Dillinger Escape Plan albums "One Of Us Is The Killer" patiesībā bija tas, kas man radīja interesi par grupu.
Bens: Tiešām! Lieliski! Vienmēr interesanti satikt cilvēkus, ko esam piesaistījuši tieši ar jauno materiālu.Vai pēc tam atgriezies arī pie iepriekšējiem albumiem?
Jā, protams, klausījos arī tos. Mani visvairāk fascinē tas, ka blakus pilnīgi trakām un neprogronozējamām dziesmām ir arī mierīgākās un sakārtotākas. Prātā nāk "Prancer" un "One Of Us Is The Killer" no pēdējā albuma. Kā radusies šāda pieeja mūzikai?
Bens: Grupu izveidojām 1996., un pirmo EP ierakstu izdevām 1997. gadā, un gadu vēlāk arī pirmo albumu. Tas bija numetāla ziedu laiks - Limp Bizkit, Korn. Slaveni bija Creed un tamlīdzīgie. Mēs tam bijām kaut kas pilnīgi prētējs. Pirmajos ierakstos nebija nekas lipīgs, nekas paredzams. Lielākā daļa smagās mūzika bija komerciāla, prognozējama, ar piedziedājumiem. Ja mums bija kāda lipīga daļa, tā ilga tikai 2 sekundes un vairāk neatkārtojās. Mēs nevēlējāmies, lai kādam mēs patiktu!
Tad mēs sapratām, ko mēs ar mūsu mūziku vēlamies sasniegt. Daudz pagrīdes grupas, kas parādījās tajā laikā, jauca kopā vairākus žanrus - nu-metālā parādījās hiphops, metāla grupas lika klāt džezu, pankroku, bet to ļoti viegli varēja pamanīt, visas muzikālās un atšķirīgās daļas bija strikti atdalītas. Mēs vēlējāmies radīt kaut ko pavisam jaunu, izmantojot mūsu iedvesmas avotus. Piemēram, ja par bāzi paņēmām latīņu ritmu, spēlējām to ar pēc iespējas lielāku "distortion" un tik ātri, cik varējām. Lielākā daļa to sauca par grindcore, bet pamatā tomēr bija tas latīņu ritms. Tā arī ieguvām savu skanējumu - izmantojām to, ko zinājām, un spēlējām to pēc iespējas ekstrēmāk.
Vēlāk, kad rakstījām jaunu mūziku, sapratām, ka tas mēs nebūtu godīgi pret mums pašiem, ja visu laiku rakstītu vienu un to pašu. Vēlējāmies aptvert pēc iespējas plašāku dzīves emociju spektru, bet nekādā gadījumā nekļūt par "pantiņš-piedziedājums-pantiņš" grupu, man tas nešķiet kaut kas "īsts". Tāpēc vienkārši rakstījām mūziku, kas mums patīk. Neignorējām mūsu "valodu" un skanējumu, kas piestāvēja grupai, taču līdz ar mums pašiem auga arī mūzika, parādījās jauni iedvesmas avoti. Tā arī esam kļuvuši par to, kas mēs esam.
Vai esat sākuši darbu pie jauna albuma?
Bens: Jā, esam sākuši. Studijā plānojam doties šī gada novembrī. Septembrī beigsies šī tūre, mazliet atpūtīsimies, un tad jau vajadzētu sākt ierakstu.
Svarīgs jautājums, kas noteikti interesē daudzus grupas fanus Latvijā, kad beidzot brauksiet pie mums?
Bens: Es tiešām nezinu! Cik tālu tas ir no šejienes?
Apmēram 14 stundu brauciens.
Bens: Diezgan tālu. Varbūt mēs ar Kevinu varam aizbraukt divatā?
Kevins: Ar akustisko setu.
Nav problēmu, varam sarīkot.
Bens: Vai grupas bieži brauc uz Latviju? Kas pēdējā laikā Latvijā ir spēlējuši?
Jā, nesen uzņēmām Comeback Kid, Parkway Drive, Chelsea Grin, The Ocean. Rudenī būs Enter Shikari, Machine Head, God Is An Astronaut. Koncertdzīve ir diezgan aktīva.
Bens: Tad tev šķiet, ka mūs tur uzņems labi?
Pavisam noteikti.
Bens: Tad mūsu nākamajā tūre, pēc tam, kad izdosim albumu, centīsimies iekļaut arī Latviju. Kā cilvēki uzzina par koncertiem? Vai jums ir internets?
Jā, esam diezgan advancēti.
Bens: Amerikāņi ir diezgan aizspriedumaini par pārējo pasauli, starpcitu. Lielākā daļa droši vien domā, ka latvieši no rītiem jāj uz darbu ar aitām...piedod.
Aitas jau kādu laiku esam atmetuši, pārāk liela netīrība. Mēs tuvojamies intervijas beigām. Vai šodienas plānā ir kāds koncerts, ko nelaidīsiet garām?
Bens: Noteikti jāredz Napalm Death. Ilgāk gan nepaliksim, rīt dodamies uz festivālu Polijā.
Tas jau ir nedaudz tuvāk Latvijai. Lai jums lielisks koncerts un veiksmīga tūre!
Bens: Paldies! Tiekamies!
