Par YGODEH rašanās brīdi uzskatāms 2009. gads, kad savu vairāk nekā dekādi ilgo un veiksmīgo darbību beidza symphonic metal grupa Disease. Viens no šīs Latvijas apstākļiem visnotaļ unikālās Daugavpils muzikālās apvienības izjukšanas cēloņiem bija ierastā liksta: gandrīz visi tās dalībnieki bija devušies uz Apvienoto Karalisti. Grupas līderis Pāvels Stepanovs aka Pitons vēl kavējās dzimtajās ārēs un viņam radās ideja veidot jaunu projektu. YGODEH mūzikā bija iecerēts apvienot klasisko death metālu un elektronisko mūziku, to visu bagātinot ar simfoniskām orķestrācijām. Stils tika nodēvēts tikpat oriģināli, cik nedzirdētus skaņu virknējumus tika iecerēts radīt: synthetic death/progressive metal. Darbs ritēja raiti un pirmais EP dienas gaismu ieraudzīja 2011. gadā. “Dawn Of The Technological Singularity” puišiem izdevās godam un tas ieinteresēja vācu ierakstu kompāniju MDD Records. Tika noslēgts līgums. Sākotnēji YGODEH bija iecerēts kā studijas projekts, bez koncertēšanas plāniem, bet, kā jau tas notiek – laiks ieviesa korekcijas arī šajā jomā. Grupas līderis Pitons nolēma pārcelties uz Angliju, kur patlaban arī rodama grupas YGODEH mājvieta. 2013. gadā iznāca „The Experiment Interrupted” un pagājušogad tika izdots albums “Inside The Womb Of Horizonless Dystopia”.
Ar grupas līderi Pitonu virtuāli runājam par viņa gara bērnu vārdā YGODEH un vai viegli būt mūziķim, kurš „pārstādīts” uz lielās, zaļās salas.
Tu būsi pirmais, kuram jautāšu, ko nozīmē šis burtu savirknējums – YGODEH?
Šo vārdu es pats izdomāju un tādu neatradīsiet nevienā valodā, esmu tam piešķīris īpašu nozīmi, ko nolēmu nevienam neatklāt, lai tādējādi šis vārds nezaudētu tikai man vienam zināmo maģisko jēgu. (Smejas.)
Kā Tu raksturotu savas grupas radīto mūziku, ja mums nebūtu iespēju to paklausīties? Vai esi domājis kā to varētu uztvert cilvēks, dzirdot pirmoreiz?
Lai raksturotu mūsu mūziku, es parasti lietoju tādus vārdus kā synthetic (electronic) death metal ar simfoniskām orķestrācijām. Taču pieņemu, ka tas nesniedz pilnīgu mūsu daiļrades atspoguļojumu, tāpēc vienmēr sākumā iesaku paklausīties pāris mūsu dziesmas un tad izdarīt savus slēdzienus. Dažādās interneta vietnēs mēs varam atrast arī mazliet citādus mūsu mūzikas raksturotājvārdus, visbiežāk tie ir progressive death metal/industrial, electronic.
Diemžēl es nevaru iedomāties kā mūsu mūzika varētu izklausīties kādam, kurš to dzird pirmo reizi. Varbūt es varētu paraudzīties no tāda viedokļa, ja vairākus gadus nebūtu to dzirdējis. Vienu lietu varu pateikt nešaubīgi – es radu skumju mūziku, minorā. Man nepatīk sacerēt priecīgu mūziku.
Tu jau vairākus gadus dzīvo Londonā. Pastāsti kādas ir galvenās problēmas ar kurām saskaras mūziķi, pārceļoties dzīvot uz ārvalstīm?
Sākumā galvenā problēma ir elementāra izdzīvošana. Kad šī tēma aizņem visu tavu laiku, par mūziku nenesas prāts domāt. Tad kad viss šķietami sakārtojies, ir darbs, dienišķā maize un dzīvesvieta, bieži vien piemirstas kāpēc esi še ieradies. Grupā ir vairāki dalībnieki un katram dzīve iegrozās atšķirīgi. Vajadzīga diezgan stipra motivācija, lai visos šajos procesos nepazaudētu ne sevi, ne grupas kopības sajūtu.
Kas motivē Tevi?
Jaunas kompozīcijas sacerēšana man šķiet kā neparasta brīnuma rašanās un ne vienmēr rezultāts ir iepriekš paredzams. Ķeroties pie jaunas dziesmas radīšanas, es nekad nezinu kāds būs rezultāts un tāpēc šis process vienmēr pārsteidz un priecē. Citās parastās dzīves norisēs, gadiem ejot, šī sajūta rodama reti.
Jūs jaunu gara darbu radīšanā un klajā laišanas jomā esat visnotaļ čakli, taču noteikti ir arī šis tas, kas kavē šos procesus.
Brīvā laika un iedvesmas trūkums, tehniskais aprīkojums, bet es tās nesauktu par īpašām grūtībām, viss ir risināms. Visgrūtāk ir noteiktā brīdī apstāties un nospriest, ka visas dziesmas ir gatavas un varam izdot albumu. Tomēr neteiktu, ka esmu perfekcionists. Es biežāk esmu apmierināts ar rezultātu nekā neapmierināts.
Pagājušajā gadā izdevāt jaunu albumu “Inside The Womb Of Horizonless Dystopia”. Par ko tas vēsta?
Īsumā albums vēsta par to kā lielpilsēta pavisam normālu personu var padarīt par kaut ko tikai attāli līdzīgu cilvēkam. Cik grūti ir saglabāt savu patību un mērķus, kuru vadīts esi turp devies. Megapoles netīrās puses. Tā es šo ieceri raksturoju mūsu vokālistam un viņš ķērās pie tekstu sacerēšanas. Domāju, viņam šis darbiņš ir izdevies.
Manuprāt, arī albumu ārējais noformējums kļūst arvien nozīmīgāks.
Tas ir uzjautrinoši - sākotnēji visiem šķiet, ka fotogrāfijā redzama meitene, lai arī patiesībā tas ir vīrietis, kurš tērpies sieviešu drēbēs. Jādomā, transvestīts. Šī foto autors ir mūsu kopējais paziņa, grupas Disease bijušais vijolnieks Timurs Ozuns un bilde tapusi Brazīlijā. Tajā redzamais cilvēks ir vai nu krietnā šmigā vai citu vielu ietekmē. Vāciņš labi atspoguļo mūsu albuma tematiku un atbilst manai iecerei.
Vai ir kāda dziesma ar kuras radīšanu īpaši lepojies?
Hm…Ir dziesmas, kas man patīk vairāk, citas mazliet mazāk, bet laikam visu laiku lielāko hitu vēl pagaidām neesmu sacerējis. (Smejas.)
Pastāsti par YGODEH koncertaktivitātēm!
Spilgti atminos cik grūti doties uz uzstāšanos Londonā pēc tam, kad 10-12 stundas esi sūri, grūti strādājis. Reiz mēs pat spēlējām viena cilvēka publikai, tiesa, zālē bija vēl arī skaņu režisors. Pēc tādiem koncertiem tiešām nolaižas rokas. Taču mūs tik viegli neapturēs! Ir arī labas atmiņas, kad koncertā jūtama enerģijas apmaiņa un atdeve no publikas puses, gluži kā tas bija vecajos, labajos laikos Latvijā. Pagājušajā gadā bijām mini tūrē Latvijā. Nospēlējām divus koncertus – dzimtajā Daugavpilī un Rīgā, un tas bija patiesi lieliski. Tiesa, fiziski pagrūti, jo bija saspringts grafiks, tikpat kā bez atpūtas: ielidojām, nospēlējām un tūlīt lidojām prom, bet tas bija tā vērts.
Tu esi ne tikai mūziķis, bet arī koncertu apmeklētājs, tāpēc vēlos uzdot šādu jautājumu - kas „vidējo statistisko” klausītāju Lielbritānijā varētu pamudināt doties uz koncertu, ja tajā spēlē viņam nezināma grupa?
Ziņkārība vai draugu ieteikumi, varbūt iespēja bez maksas iedzert. Tiesa, šādu motivējošo faktoru neesmu manījis. Cits jautājums vai šis klausītājs gribēs pacelt savu pēcpusi un aiznest to uz notikuma vietu. Parasti negrib. Vietējo grupu koncertos vienmēr ir maz skatītāju. Londonā daudz uzstājas populāras grupas un publika pārsvarā dodas uz tiem koncertiem. Vislabākais variants kā sevi pieteikt jaunai grupai ir uzstāties kā iesildītājiem kādu jau ievērību guvušu paziņu koncertā, bet kurš gan ņems par iesildītājiem nevienam nezināmu grupu? Tas arī ir jautājums.
Koncertu un grupu ir bezgala daudz. Kas būtu darāms, lai aizķertos publikas prātā ilgāku laiku?
Katram ir sava metode kā risināt šo problēmu. Kāds piesaista ar kaut ko šokējošu, cits – ar neparastu vizuālo tēlu un neordināru uzvedību uz skatuves. Mēs šo jautājumu nekā nerisinām. Vienkārši uzstājamies un viss, jo, lai arī maza, bet tomēr pastāv iespējamība, ka kādam iepatiksies mūsu mūzika un viņam, arī mājās esot, radīsies vēlme ar to vairāk iepazīties.
Ko darāt patlaban?
Notikušas izmaiņas grupas sastāvā, atgriezies basģitārists Aleksandrs Potapovs, kurš bija ar mums pirmā albuma ieraksta laikā. Šobrīd saceram jaunās kompozīcijas nākošajam albumam un domājam par jauniem koncertiem gan šeit, gan Latvijā.
Noslēdzošais jautājums - kāda ir galvenā atziņa, ko esi guvis par mūziku kā savas dzīves neatņemamu sastāvdaļu?
Šobrīd man mazāk nozīmīgas šķiet tādas lietas kā popularitāte un finansiālie ieguvumi. Mūzika ir kļuvusi par manas būtības neatņemamu sastāvdaļu. Es gūstu gandarījumu no jaunu dziesmu radīšanas procesa. Dažkārt pat jauns sacerēts rifs sniedz lielāku prieku nekā daža laba uzstāšanās. Varu nedēļām nepieskarties ģitārai, taču nemaz nespēlēt es nevaru.
Grupas vietnes internetā:
http://ygodeh.co.uk/
https://www.facebook.com/ygodeh/timeline
Intervija ar Pitonu, ko viņš savas Latvijas vizītes laikā man sniedza radio Naba raidījumam „Vārnu Laiks”. Tajā par senākām dienām Daugavpilī, grupu Disease un mūsdienām Londonā un YGODEH.
Šī alternatīvās rokmūzikas un smagā metāla pārraide, kura radio Naba ēterā dzirdama katru otro piektdienu, vēsta par aktualitātēm pašmāju mūzikā un ārzemēs. Tuvākie raidījumi: 28. augustā un 11. septembrī plkst. 22.00.
