Salīdzinot ar strādnieku solidaritāti un cīņu pret kapitālisma kungiem 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, mūsdienu strādnieki ir apātiski individuālisti; un no senās proletariāta laikmeta godības mums palicis tikai sarkans datums kalendārā – kārtējā brīvdiena, kad iepirkties kurinot ekonomiku un ekspluatāciju.
Lai darba svētki nav tikai tukša skaņa, „Kapakmens” prezentē trešo dziesmu „Vienosimies labākai pasaulei” no topošā albuma „Anarhija”. Šī ir albuma īsākā dziesma ar skaidru uzsaukumu vispārējai solidaritātei pret valsts terorismu un kapitāla varu. Dziesmas teksts skaidri norāda, ka nav jālieto izskaistināti termini acīmredzamiem diskriminatīviem procesiem – reprezantatīvā demokrātija nav tā dēvētā tautas vara, tas ir dažu turīgo, oligarhu, vadīts, reāli represīvs orgāns ar tieksmi regulēt „brīvu” cilvēku dzīves un nodarboties ar masu naudas izspiešanu; šajās dienās pasaules ekonomika nepiedzīvo krīzi, kapitālisma ekonomika ir krīze – kad ar zīdaiņa aprūpei cienīgu uzmanību un gādību valsts parūpējas par banku veselību, kamēr tauta domā, ko rīt ēdīs. Neizaicināta darbojas mūsdienu industriālā vergturu sistēma.
Kā var nojaust jau no līdz šim publicētajām dziesmām „Ak, Dievs, 666 reizes!”, „Brīvību dzīvniekiem”, kā arī „Vienosimies labākai pasaulei” albuma tematika kopumā 14 kompozīcijās pārklās plašu diskriminatīvās telpas spektru – sākot ar reliģijas un valsts kritiku līdz dzīvnieku tiesību idejām. Albuma vāka attēls ir ilustratīvs vēstījums, kā pastāvīgi noverotā publiskā telpā ir iespējams sargāt savu identitāti, ja cilvēks izvēlas dzīvot ārpus neētisku likumu un noteikumu robežām, lai izvairītos no sistēmas asinskārām atriebības sekām. Tāpēc, tiecoties pēc vispārējas vienlīdzības, taisnīguma un miera, nosaukums loģisks – „Anarhija”.
Albums tiks izdots šovasar pašu spēkiem ar prezentācijas koncertu kādā no vasaras festivāliem jūlijā un sekojošiem koncertiem rudenī citviet.
