Jaunā, jestrā dziesma saucas “Ē” un tai tapis arī nostalģiskā VHS stilistikā ieturēts videoklips. VHS formāts videoklipam izvēlēts ne tikai nostalģijas pēc. Nofilmētais materiāls patiesībā ir piepildīts ar vizuālu daili, jo lenta darba procesā paveic neparedzamus brīnumus un piešķir attēlam siltuma gammu un mājas video piegaršu. Mūzikas video režisors ir Rihards Gēcis no video studijas “Komūna 7”, bet operatora lomā iejutās Reinis H. Aristovs. Daiļā brunete klipā ir talantīgā un savdabīgā latviešu dziedātāja Evija Vēbere, kura šeit piedalās kā aktrise. Jaunais video tika filmēts Kandavā – dīvainā, bet vietējiem ikdienišķā lokācijā. Jānim ar Rihardu šis meža ieskautais, publiskais peldbaseins ir vienojošs bērnības elements, jo abiem lauki ir Kandavā. Runā, ka visiem esot bijis jautri, galvenokārt tāpēc, ka vietējiem bērniem video filmēšanas process likās interesants un arī viņi vēlējās iesaistīties, kas arī tika ļauts.
Jānis Ruņģis un Rihards Gēcis par jauno darbu saka: “Mūzikas video jēgas un uztveres diapazons nav viennozīmīgs. Katrai lietai vai notikumam piešķirot dažādus iespējamos iznākumus, meklējam jēgu procesā, nevis iznākumā. Zināmā veidā varam to saukt par “Brīvās asociācijas metodi”, kas tiek pielietota psihoanalīzē un psihodinamikā. Tās pamatjēga ir ļaut pacientam runāt ar sevi, meklējot savas atbildes, nevis izmantojot analītiķa idejas.”
Jaunā mūzikas video estētika ir pielīdzināma sirreālismam. “Galvenais ir prāta un uztveres mainība jeb, kā tautā saka: ”Kā uz to paskatās...”,” dziesmas video estētikas filozofiju turpina izklāstīt abi vīri. “Un paskatīties uz lietām varam dažādi. Mūsu garastāvoklis vai pagātnē uzkrātā pieredze ir mainīgie lielumi, kas ļauj izdarīt konsekvenci. Vienalga viss paliek subjektīvs, jo priekšā ir jau nākamais grābeklis. Vai varbūt banāna miza?”
Jaunais singls tiek pieteikts kā nosapņots dokumentālisms. “Ē” ir neapzinātas vai apzinātas domāšanas frekvence, kad cilvēkam beidzies sakāmais, bet tas jāturpina un uzrodas “Pag... ēēē, ko es tikko redzēju?” motīvs. Savukārt pats skaņdarbs ir, iespējams, jestrākais drīzumā iznākošajā albumā un rada asociācijas ar eksperimentāli piesātinātu drum’n’bass stilistiku, latviski psihedēlisku mantru, vēl jo vairāk iezīmējot “Jāņa Ruņģa Klātbūtnes” neprognozējamos, bet aizraujošos skaņu pasaules līkločus.
Jānis Ruņģis ir skaņdarba “Ē” mūzikas un teksta autors, kā arī pats iespēlēja akustisko ģitāru, basklarneti un “Moog” sintezatoru. Dziesmas ierakstā piedalījās arī bundzinieks Rūdolfs Dankfelds. Pie “Tru Music Studio” miksēšanas pults darbojās un ar saviem padomiem līdzēja Gatis Zaķis.
Līdz šim grupa “Jāņa Ruņģa Klātbūtne” pērnā gada novembrī prezentēja gaidāmā albuma dziesmu “Gara garšas”, kuras video versiju režisēja Uģis Olte, decembrī tika laists klajā singls “Dies’”, kurā tika izmantots Aivara Neibarta jeb Ņurbuļa teksts, bet šā gada maijā dienasgaismu ieraudzīja skaņdarbs “Laika Telpa”, kas vēstīja par vientulības pārdzīvojumu.
Grupa “Jāņa Ruņģa Klātbūtne” radās 2012. gadā, kad Jānis Ruņģis Rīgas Doma kora skolā “uzdžemoja” kopā ar bundzinieku Ivaru Arutjunjanu un basistu Jāni Rubiku. Toreiz tapa jaunā trio tituldziesma “Ruņģa Klātbūtne”. “Jāņa Ruņģa Klātbūtni” var uzskatīt arī par galvenā vaininieka soloprojektu, taču viņš to tomēr uztver kā grupu, kuras dalībnieki mēdz pamainīties. Grupas nosaukums radās, kad caur ārpusprātu izskrēja vārds “klātbūtne”, kas iepatikās ar savu daudznozīmīgumu un dziļumu.
