Nevaru teikt, ka djent vai tehniskais metāls ir manā ikdienas pleilistē - pats nepretendēju uz spečuka statusu šajā jomā, taču pēdējā laikā nevar nepamanīt šī žanra popularitātes acīmredzamu izaugsmi Latvijā un ārpus tās. Pirms „Meshuggah” koncerta šis pasākums tika pieteikts kā „pirmais Latvijas djent tusiņš” - lieliska iesildīšanās djent piekritējiem, kas rezultātā spēja ieinteresēt arī mani.
Ierodoties klubā pusē deviņos nācās secināt, ka visi klubā esoši cilvēki ir sakoncentrējušies ap bāru un pīpētavu, kas kopumā nebija vairāk par 100. Iespējams, daudzi plāno ierasties vēlāk uz pasākuma naglu – „The Korea”.
Pirmā grupa, Biomorph, kurai šī bija pirmā uzstāšanās, ir tehniskā metāla apvienība no Rīgas. Kaut arī džeki nav sausiņi mūzikas pasaulē, viņiem tas nebija viegls uzdevums - kāpt uz skatuves pirmajiem, publikas priekšā, kas nekad vēl nav tevi dzirdējusi dzīvajā. Jāsaka, ka šo uzdevumu viņi izpildīja godam – profesionāls izpildījums, vokāls, teicams kontakts ar publiku. Vienīgais bet – skanējums, kas šī kluba pustukšajās telpās nekad nav teicams, bet šajā reizē tas bija izteikti mutuļains – šo es varu novelt uz skaņotāja pieredzes trūkumu šāda stila apskaņošanā. Starp citu, nesen publicēto interviju ar „Biomorph” var izlasīt šeit: www.alternative.lv/intervijas/biomorph-ta-ir-muzika-nevis-matematika-342/
Otrie uz skatuves kāpa The Mascaron – vēl viena jauna un daudzsološa grupa, kuras dalībnieki ir gan latvieši, gan arī angļi. Ja nekļūdos, arī šai apvienībai šī bija pirmā uzstāšanās, vismaz Latvijas robežās. Uzreiz pārsteidza bundzinieka neesamība, ko centās kompensēt sintezatora bungmašīna. Centās, bet neizdevās – kopējā skanējumā trūka spēka un formas. Kaut arī materiāls ir interesants, ir nopietni jāpiestrādā pie tā saucamā stage presence. Interesanti ir tas, ka draugs uzstāšanās laikā salīdzināja viņus ar „From Autumn to Ashes” – nevarēju nepiekrist, jo vokāls tik tiešām atgādināja bundzinieka Francis Mark vokālu.
Kā pēdējā uzstājās pasākuma galvenie vaininieki – The Korea. Uzreiz varēja pamanīt milzīgu starpību starp to, kā grupa ir atstrādājusi savu uzstāšanos ar bliezošo vizuālo intro daļu. Viss kā modernam djent pienākas – distortēts ģitāru skanējums, spēcīgi breikdauni, tīrais vokāls un groula partijas. Vokālista izskats man atsita atmiņā „Devil Sold His Soul” solista frizūru – vienvārdsakot, ļoti stilīgi; arī pārējie grupas dalībnieki neatpaliek. Iepriekšējo reizi „Korea” (kas, starp citu, tad vēl saucās tieši „Korea”, nevis „The Korea”) uzstāšanos redzēju 2007. gadā arī Melnās Piektdienas telpās, un toreiz viņi man nonesa jumtu – ļoti iespaidīga un atmiņā paliekoša uzstāšanās. Tagad ne vien nosaukums ir mainījies, bet arī vokāls un kopējais stils. Es personīgi nesajutu progresu, bet tas netraucēja daudziem klātesošiem mesties mosh pit peklē, kas pierāda to, ka iepriekšējās grupas ir lieliski tikušās galā ar publikas iesildīšanu.
Kaut arī uz „The Korea” uzstāšanos bija manāmi vairāk cilvēku, šo pasākumu nevar nosaukt par kupli apmeklētu. Neskatoties uz nedēļas sākumu, tas šķita visai dīvaini, ņemot vērā grupu līmeni un nedārgo biļešu cenu. Jāsecina tikai vienu – mēs esam izlepuši.
Foto: Vladislavs Punculs, easyget.lv, www.easyget.lv/foto/gallery/3706/
