Visu cieņu CPS un Nabaklab, jo šoreiz koncerts sākās precīzi internetā norādītajā laikā, un pulksten desmitos uz skatuves bez liekām ceremonijām kāpa Omertà un atrādīja kluba telpās sanākušajiem cilvēkiem savus nopulētos debijas albuma Crown Of Seven skaņdarbus. Kā vienmēr puiši sev uzticēto darbu padarīja godam. Šī ir viena no tām grupām, kas dzīvajā izklausās daudz labāk kā studijas ierakstos un skaņdarbi Obsidian un Moonstone skanēja patiešām masīvi.
Pēc pavisam neilga pārtraukuma jau bija dzirdamas pavisam cita toņa ģitāras skaņas un kā aicinājums visiem atgriezties zālē skanošie vārdi “Check, check”. Cilvēki ātri vien piepildīja telpu un varēja sākties kulaku vicināšana. Bostonas hardcore skatuvei piederošie veterāni Bane bija ieņēmuši nelielo skatuvi. Par spīti savam cienījamajam vecumam, grupas uzstāšanās bija gana enerģiska un pavisam noteikti būtu prasījusi lielāku skatuvi, lai kungi varētu izpausties pilnībā. To gan, viņuprāt, nevarēja teikt par vietu pie skatuves, ko, pateicoties tikai atkārtotiem Bane aicinājumiem, koncerta gaitā izdevās aizpildīt.
Uzņemot apgriezienus, gan publika, gan paši mūziķi bija ļoti iesiluši un Nabaklab palika patiešām karsts. Manā personīgajā vērtējumā, kā augstāko punktu varētu minēt vietējo hardcore karoga nesēju Līdz Pēdējam vokāla Dāvida Grozas pievienošanos Bane, kas patīkami papildināja grupas skanējumu. Klausītāju priekam tika nospēlētas tādas dziesmas kā Non-Negotiable, Some Came Running, Swan Song, mans favorīts Calling Hours un pat dziesmu no grupas 1995. gadā izdotās Demo kasetes.
Visa mūža pavadīšana ceļā tomēr atstāj savu iespaidu uz cilvēkiem, un grupas vokālists Aaron Bedard pēc koncerta uz jautājumu, kā viņaprāt ir izdevusies pirmā un pēdējā uzstāšanās Rīgā, atbildēja visai lakoniski, ka viss esot baigi forši un mēs esot lieliski, pēc kā atgrieza savu skatienu un pirkstus telefona ekrānam, pie kā piekalts pavadīja arī lielāko daļu Torche koncerta.
Daļa koncerta apmeklētāju dalījās divās daļās. Tie, kas vēlējās redzēt Bane un tie, kas vēlējās redzēt Torche. Pēdējiem gaidīšanas svētki bija pietiekami ilgi, jo skatuvi grupa ieņēma jau divdesmit minūtes pēc pusnakts ieskandinot Latvijas neatkarības gadadienu, kam par godu lielākajai daļai sagaidāmais rīts bija brīvs.
Torche uzstāšanās bija pavisam citā šķautnē un pēc tikko piedzīvotā HC uzbrukuma likās patīkami viegla. Daļa apmeklētāju bija pamanījušies pamukt jau pēc Bane koncerta, bet tie, kas bija nolēmuši palikt, noteikti nebija vīlušies. Torche spēlēja enerģijas pilnas dziesmas un, lai gan es personīgi biju vairāk atnācis pēc HC, no pasākuma es aizgāju ar tieši šo enerģijas lādiņu, kurš mani pavadīja līdz pašam rītam. Tieši grupas pēdējā albuma skanējums ir tas, kas mani piesaista un dziesmas Minions un Restarter ir mani favorīti, līdz ar to es koncertā nedabūju to smagnējo sajūtu ko es gribēju, bet neraugoties uz to – pasākums bija izdevies. Jāsaka tiešām liels paldies Circle Pit Shows un Nabaklab par kvalitatīvo koncertu un neatlaidību, arvien aicinot kvalitatīvus ārzemju mūziķus uz Latviju. Šoreiz viss bija vienkārši nevainojami noorganizēts.
