Starp festivāla grupām bija tādas, ko ļoti vēlējos dzirdēt; tādas, par ko esmu vairākkārt dzirdējis, bet apzināti ne reizi neesmu dzīvajā ievērtējis; kā arī tādas, par ko nezināju gandrīz neko.
Pateicoties iepriekš atskanējušai informācijai par velonovietņu esamību, uz festivāla norises vietu nolēmu doties ar velo. Pēc laiska 2 stundu miniena īsi pēc plkst. 20 biju uz vietas Klaņģu kalnā. Pirmais nepatīkamais pārsteigums - 1L šķidruma ierobežojums neattiecas uz ūdeni, par ko organizatori iepriekš nepaziņoja, kaut arī vairāki cilvēki sociālajos tīklos šo jautājumu pacēla. Pēc velo pieāķēšanas un došanās uz telšu pilsētiņu nācās konstatēt, ka teltīm atvēlēts vien 50x50m placis, kur nu jau vairs nav nemaz atlicis vietas telšu celšanai, tādējādi teltis tika saceltas haotiski uz iepriekš paredzētajām ejām. Kā vēlāk uzzināju, dēļ biļešu pirkšanas pēdējā brīdī, kā arī pie ieejas, organizatori nerēķinājās ar tādu cilvēku skaitu, tāpēc arī netika atvēlēta papildus teritorija telšu vietām. Grūti aptvert cilvēku daudzumu, taču varētu būt ap 1k, otrajā dienā arī kaut kas līdzīgs. Ļoti interesants ir tāds fakts, ka dēļ savādāka formāta un tradīciju (pagaidām) neesamību, publika bija ļoti daudzveidīga - gan pavisam jauni, gan arī cilvēki gados, vecāki ar bērniem un topošās māmiņas.
Par pašu festivāla norises vietu - vieta atgādināja Zaļumballi, kad tā notika Dzelzsāmurā, vienīgi divas skatuves - viena - Peavey - kalna augšā, otra - Boom FM - tā pakājē. Telšu pilsētiņa atradās kalnā vienā līmenī ar Peavey skatuvi, taču no manas telts vietas varēja vienādi labi dzirdēt uz abām skatuvēm notiekošo. Abas skatuves nelielas, kaut gan radās iespaids, ka Boom FM skatuve bija biķ lielāka un labāk skanēja, piedevām tās priekšā atradās sēdēšanai/gulēšanai ļoti ērta nogāze, ko daudzi labprāt arī izmantoja. Varbūt šī iemesla pēc tieši uz šīs skatuves abu dienu garumā uzstājās pārsvarā klausāmas, nevis dedzināmas grupas.
Vēl viens neīpaši patīkams pārsteigums bija ēdienu un dzērienu cenas un izvēle. Cēsu alus par 1.5Ls? Vecrīgā daudzviet ir dabūjama labāka manta par to pašu cenu. Alternatīva - Bauskas tumšais par 2Ls. Var minēt, ka organizatoru cēlais nodoms bija jaunās publikas dzēruma pakāpes kontrole, taču jāatzīst, ka man kā alus cienītājam bija žēl, ka tieku ierobežots uz litru alus ar ļoti nabadzīgu klāstu par neadekvātām cenām, bet citiem ļauts ienest litru šņabja. Pie ieejas tika doti kuponi uz kokteiļiem par 2Ls, bet tā kā tie netika izmantoti, reāla cena palika nezināma. Patīkami bija tas, ka otrajā dienā Cēsu alu nomainīja Piebalgas gaišais, bet vēlāk arī tumšais. Ēdiens - štovēti kāposti vai kartupeļi ar desiņām, šķiet pa 2Ls. Vēl viena bode ar mājas saldējumu - tā gan bija jauka ekstra, kaut arī piekrišana nebija augstā līmenī.
Kamēr uzcelta telts un tiri piri, beidza spēlēt Burned in Blizzard, tāpēc par viņiem nekas daudz man nav sakāms. Kā nākamos devāmies skatīt Huskvarn - vienu no vairākajiem thrash pārstāvjiem KLANG sarakstā. Līdz šim nav sanācis viņus redzēt dzīvajā un biju patīkami pārsteigts par 20+ gadīgas grupas svaigumu. Līdz Jaunajam Vilnim patālu, bet neskatoties vairākām sastāva maiņām pēdējo gadu laikā, viss notiek!
Viens no milzīgiem festivāla plusiem - nav nekādas spriedzes - vieni beidz spēlēt, kamēr nākami grupai ir atvēlēta vesela stunda sagatavoties uz otras skatuves. Pa to laiku pietiek laika gan apsveicināties ar lielu daudzumu paziņu, gan arī aiziet pēc alus. Un katra grupa startē precīzi sev
paredzētā laikā, nepārklājoties savā starpā. Principā pa abām dienām neesmu novērojis nevienu nopietnu aizkavēšanos.
Arī Indygo nesteidzās sākt pirms sev atvēlētā laika. Dzirdējis viņus jaunajā sastāvā neesmu, pēdējā reize ir bijusi vairākus gadus atpakaļ. Meistarības izaugsme ir acīmredzama, ļoti laba festivālu grupa un ir skaidrs, ka gados jauno publiku tas viss varētu pavilkt, bet kopumā - nav mans. Es esmu pārāk neprogresīvs priekš šī progresīvā roka.
Kaut arī pašam sirdij tuva ir Tesa daiļrade, pēc Huskvarn un Indygo izpildījuma gribējās ko ātrāku un šoreiz nepavilka, kaut gan jāatzīst, ka skanēja visai labi.
Šo robu lieliski aizpildīja Sanctimony ar saukli noārdīt Klaņģu kalnu nafig. Tā arī notika. Viennozīmīgi vakara uzstāšanās!
Festivāla vienīgie punk skatuves pārstāvji - Inokentijs Mārpls - tika novēroti ļoti fragmentāri, taču jāsecina, ka nospēlēts godam, cilvēki pavilkās un skanējums bija, iespējams, labākais, ko esmu viņu izpildījumā dzirdējis.
GhettoZloba atceros jau ļoti sen, bet arī viņi nekad nav dzirdēti dzīvajā izpildījumā. Pirms braukšanas uz KLANG tā cītīgāk paklausījos viņus, un lipīgās dziesmiņas ļāva cerēt uz jaudīgu uzstāšanos. Rezultātā biju vīlies, skanējums nebija tuvu cerētam, kopumā bija grūti atpazīt iepriekš ierakstos dzirdēto.
Diemžēl pēdējā grupa - Omerta - praktiski netika dzirdēta. Pēc atsauksmēm - bija labi.
Aizejot laicīgi gulēt, no rīta bija spēks aizmīt līdz Ķekavai, iepirkt ūdeni, alu, citus pārtikas produktus un pabrokastot. Iet kājām šos 4km turp un tikpat atpakaļ noteikti būtu daudz mazāka vēlēšanās. Ierodoties atpakaļ nometnē daudzi jau bija augšā, taču daži izskatījās tā, ka gulēt nemaz nav gājuši, atceroties vakardienas IM uzstāšanos ar saukli - Vāver, es tevi epilēšu! Jāsaka, ka publika bija jau manāmi pagurusi, ko vēlāk varēja novērot līdz pat vēlam vakaram, taču kritušie nebija kuplā skaitā, tā kā tādā ziņā viss bija diezgan pieklājīgi.
Otrajā dienā dēļ garāka grupu saraksta pirmā grupa - Monologs Divatā - sāka spēlēt jau plkst.13. Būšu godīgs - izklausījās diezgan draņķīgi, taču vēlu meitenēm nezaudēt sparu un turpināt kapāt!
Nākamie Peavey skatuvē kāpa vienīgie festivāla ārzemju viesi - itāļi Figure of Six. Desmit gadus atpakaļ man noteikti ļoti patiktu, bet šobrīd tas viss atgādināja parodiju uz Fair to Midland un likās kaut kā nenopietni, lielā mērā dēļ diezgan neveikliem vokāla iestarpinājumiem starp dziesmām. Savādāk tehniski diezgan kvalitatīvs izpildījums.
Korozija izrādījās Rūsas kavergrupa. Pašu Rūsu arīdzan nav nācies vērot dzīvajā, tāpēc nav ar ko salīdzināt, bet pati Korozija šķita ok.
Tā kā Biomorph man ir labi zināma apvienība, bija interesanti pavērot viņu pirmo uzstāšanos brīvdabā, kā arī otro pavisam. Tehniski viss labi, bet cilvēki nepavelkas, vismaz to nevarēja pamanīt no malas. Jāatzīst, ka nemitīgās ritmu maiņas stipri apgrūtina deju soļu izvēli.
Pūķa Gars diemžēl tika palaists garām par labu miegam. Pamodies biju uz Rebel Riot beigu daļu. Pašus neredzēju, kā arī stils nesaista, bet enerģiju varēja just pat no telts pilsētiņas.
Pirms pasākuma tika sacelta pamatīga ažiotāža par Cilvēks ar Putniņu atkalapvienošanos. Gandrīz neko par viņiem pirms tam nebiju dzirdējis. Rezultātā tīri kvalitatīvs hardrock latviešu mēlē, taču man personīgi ausīs cērtās patētiski dziesmu teksti: "Atver acis, apkārt paskaties... ej tālāk drošāk, nebaidies...".
Kā nākamie nepilnā sastāvā uzstājās vēl viena sen neredzēta nedzirdēta - Mary Jane. Bija patīkami paklausīties kaut ko savādāku un melodiskāku, bet acīmredzami kaut kā pietrūka priekš pietiekama spiediena līmeņa.
Lēnām sāka tumst un pienāca Trendkill Method laiks uz Boom FM skatuves. Arī viņi bija ļoti svaigā sastāvā - ar jaunu vokālu un bundzinieku. Interesanti tas, ka kopumā pasākumā uzstājās vairākas krievrunīgās grupas, divas no kurām, ieskaitot TkM izvēlējās kontaktēties ar publiku angļu mēlē. Kopumā pagaidām otrās dienas jaudīgākā uzstāšanās, jaunais vokāls ļoti labi tika galā ar saviem pienākumiem.
Uzreiz pēc Trendkill Method uzstāšanās vienam no viņu ģitāristiem nācās mērot ceļu līdz otrai skatuvei, kur savus instrumentus iesildīja pārējie Preternatural dalībnieki. Neko daudz nemācēšu pateikt, jo bija kā vienmēr labi, bet atmiņā nepaliekoši.
The Factor daiļrade diemžēl nesaista, tāpēc viņu uzstāšanās tika palaista garām, taču Relicseed ļoti patīkami pārsteidza ar izpildījumu. Gan skanējums, gan arī pats vokāla izskats stipri atgādināja Metallica, taču vietām atausa atmiņā Skyforger. Mājas spēle atspēlēta godam un sarakstā varu droši atzīmēt vēl vienu grupu, ko labprāt vēlēšos redzēt arī turpmāk.
Nākamie, Dzelzs Vilks, šķita pasākumam neiederīgi, taču publikas netrūka. Neteiktu, ka bija slikti, bija jau labi, Juris jau arī locījās kā varēja, ļaudams publikai dziedāt līdzi neskaitāmiem radio hitiem, taču tas viss nespēja ilgstoši noturēt manu uzmanību.
Kā pēdējie uz Peavey skatuves kāpa Latgales trešeri Sacramental. Šī bija pirmā reize, ka radās sajūta par atrašanos ārzemju festivālā. Daļēji pie vainas komunikācija angliski, taču neatsveramu devumu sniedza grupas harizma (viens no retajiem gadījumiem, kad visi grupas dalībnieki iesaistās šovā un komunicē ar publiku) un enerģisks izpildījums. Varu droši viņus saukt par savu lielāko šī festivāla atklājumu!
Nobeigumā gribētu nocitēt pasākuma organizatora Edgaru Rakovski: "Aiz katra liela notikuma stāv sieviete. Atceraties to." (miskuzī, ja nav precīzs) Ceru, ka sieviete turpinās stāvēt klāt un šis notikums nebūs vienreizējs, bet augs un pārvērtīsies par tradīcijām bagātu underground festivālu. Paldies par lielisku pasākumu! Paldies arī telšu pilsētiņas kaimiņiem - Gatim, Jānim un Sandrai.
Zemāk vēl daži random video no festivāla:
