Jaundzimušais, jo šis bija pirmais „Blastfests” Bergenā, pārsvarā lielākā daļa būs dzirdējusi par norvēģu „Inferno” , „Hole In The Sky” vai „Karmøygeddon” – festivāli ar vairāku gadu vēsturi un turpinājumiem.
Ar bažām, šaubu nav, arī paši pasākuma rīkotāji nebija droši par pasākuma iznākumu, jo virtuālo klātbūtni bija apliecinājuši daudzi, bet pārdoto biļešu skaits fiziski darīja rīkotājus mazliet nervozus. Tajā pašā laikā, ceturtdiena tika izpārdota ļoti ātri, trīspaka – biļetes uz visām trim dienām tika izpirktas arī diezgan raiti, divu dienu, viendienas – vēl bija pieejamas arī pasākuma dienā. Iespējams, savu lomu nospēlēja arī grupu sadalījums pa dienām un biļešu cenas. Tas tiešām ir mīts, ka ārpus LV biļetes visi pērk laicīgi – nekā, jocīgi, bet arī te bija cilvēki, kas bija gatavi biļetes pirkt uz vietas. Ar piezīmi, ka paši vietējie jau sākotnēji teica, ka biļetes esot dārgas un tā. (Divu dienu biļete – 150 eur)
Ceturtdiena. „Garage” – leģendāra iestāde kopš 1990. gada.
Centrālais notikums – „Shining” un „Aura Noir” , „Myrskog” , „Koldbrann” , divas vācu grupas un viena somu. Garāža ir mājīga, kā Depo, tikai lielākā. Pašā pilsētas centrā. Aizgājušajā gadā šeit spēlēja latviešu dūmmetālisti.
Skaidra lieta, ka „Garage” ir pietiekami maza telpa, kas arī izskaidroja, kāpēc uz pirmo dienu ierobežotais biļešu skaits. Brīžiem bija sajūta, ka gaiss jau ir beidzies, bet kopumā visnotaļ pozitīvi. Vai derētu uzskaitīt vārdos vai iesaukās personāžus, kas zināmi no dažādām melnbaltām vai krāsainām metālistu enciklopēdijām, albumu vāciņiem vai nosaukt to visu par mazu metālista Disnejlendu?
Sākotnējā skepse par spēlēšanas laikiem sevi pamazām attaisnojās, lai paspētu uz visu, jāmet malā visas dabiskās vajadzības, ēdienreizes, smēķēšana, bārs. Smēķēšanas brīžos ietve abos stūros klubam pārvērtās par mazu čaukstošu, trokšņojošu upi.
Beigās pamatīgs nogurums, jauni draugi, veci draugi, bērnības dienu zvaigznes turpat blakus un pulkstenī labāk neskatīties..
Bergenā gandrīz vienmēr līst, pirmā un otrā diena bija gana siltas, saulainas. Sniegs bija manāms tikai viena no septiņu kalnu virsotnēm. (Dienu vēlāk, kaijas vai lietus to jau bija noēduši)
Piektdiena. Garāža un Sardīņu rūpnīca "USF".
No 12.00 dienā, jebkurš varēja apmeklēt „Rosenkranz Tower” – arīdzan pilsētas centrā, viduslaiku mūru celtne, kurā bija apskatāma norvēģa Kim Holm un amerikāņa Peter Beste izstāde. Lietus klāt. Fotogrāfa Peter Beste darbi jau bija skatīti grāmatā „True Norwegian Black Metal” , savukārt Kim Holm darbiņi bija kas jauns. Kims Holms ir ilustrators, mākslinieks, kas dažus darbus taisīja arī uz vietas festivālā. Atbilstoši black metal estētikai. Vienīgais mīnus – biju gaidījis, ka izstāde būs pa n-tajiem torņa stāviem, bet tikai viena zāle, biju gaidījis vairāk, patiešām. Bonusā varēja pastaigāt, apdauzīt galvu šaurajos kambarīšos vai uzrāpties uz jumta aizsargsienas, lai vējš apgaro ar iesnām. Otro festivāla pēcpusdienu dienu sāka norvēģu „Dominanz” , „Hellish Outcast” un zviedri „Valkyrja”. Šoreiz vietas vairāk, skaidra lieta, šīs grupas tehniski neatpaliek no vakardienas naglām, bet vēl nav populāras, pie tam, lielākai daļai vakardienas apmeklētāju no rīta 665+ % bija „heaaavyhangooouveeer”.
„Dominanz” skanējums patīkami pārsteidza, mazāk gotikas, mazāk elektronikas, vairāk agresīvu, tumšu skaņu. Ar papildus piedevām – „Salvation” gabals ar viesvokālisti, oriģinālo ģitāristu Jornu aizvietoja „Helheim” ģitārists. Un pašā priekšā ar superduper fotoaparātu, tikpat garu bārdu, kā objektīvs, viena lielā metālistu žurnāla fotogrāfs, par ko lepni vēstīja arī viņa veste. Čau, vecīt!
Augstāk minēju, ka mazās grupas patiesībā neatpaliek no vakara naglām, ne tehniskā varēšanā, ne enerģijā vai sviedros – visi nokaplēja tā, ka zāle nedīgst. Par ko bija sajūsmā arī puse zāles, katrai grupai pieprasot vēl, bet striktie laika limiti...
„USF” - Sardīņu Rūpnīca, pie pašas krastmalas fjordiem, salīdzinoši jaunas telpas, kur notiek visādi jauki jazz, rock un šogad arī metal koncerti. Divās telpās, katra savā stāvā – „Rokeriet” un „Studio” sestdienas melnais gāja vaļā no 18.00.
Un atkal mazliet nācās pašķendēties par laika salikumiem, bet kopumā, dažas liel grupas bija redzētas jau iepriekš, citos festivāļos vai valstīs, tāpēc mazliet atviegloja dažu grupu baudīšanu no A līdz Z. Vakaru iesāka „Taake” – ellīga un modīga mantiņa šobrīd, otrā zālē „Sahg” – personīgie festivāla favorīti. Pārsteigums no „Tiamat” – ne dēļ Edlunda kunga sejas meikapa, drīzāk, patīkami uzrunāja ziemasvētku vecītis ar basģitāru, Lars, novecojis, bet joprojām formā. Grūti teikt, vieni teica, ka esot bijis labs, otri, ka garlaicīgs.. Lai gan skanēja gan vecie hīti, gan drusku jaunie..
Vietām, drusku apgrūtinoši bija justies skudru pūznī, tekalēt no stāva uz stāvu, rindā. Iekšā gan bija patīkami silti, jaku varēja nodot-paņemt pie aša garderobista-es (20 kronas) , uz bāra letes bezmaksas ūdens. Kafija bārā nebija, sidri, vīns, alus un strong ones gan bija, smēķēšana notika ārpusē, kur brīžiem bija saujas ļaužu, apspriežot dzirdēto vai nākamo grupu. Vakara gaitā uz abām skatuvēm vālēja - Anaal Nathrakh, Exumer, Hellish Outcast, Hypocrisy, Marduk, Ragnarok, Triptykon, Valkyrja. Cik jaunajā ierakstā „Ragnarok” izklausījās 50/50, tik vairākums teica, ka dzīvajā esot turbo un ninja. Žēl, ka palaidu garām.
Tikai esot iekšā virpulī, nāk apjausma, ka uz šo pasācienu sapulcējušies dažāda vecuma cilvēki, izteiktu jauniešu gan mazāk, vairāk 30 gadnieku un uz augšu, vairākums, protams, norvēģu, bet bija arī ASV, Brazīlijas, Čehijas un Anglijas metālisti. Arī viens lietuvietis „Obtest” kreklā. Visticamāk, ka pa pārim bija no citām valstīm ar. No Latvijas Republikas, liekas, tikai trīs gabali.
Otrajā apskata daļā lasi par Apolonu, Black Metal Evolūciju un raudošo sestdienu!
