Pirms apskata lasīšanas iesakām iepazīties ar festivāla rīkotājiem. Saruna ar festivāla organizatoru Gevinu lasāma šeit.
Fuel ir neliels, omulīgs klubs Velsas galvaspilsētas Kārdifas centrā. Pirmajā telpā ir dzirdinātava, pasēdētava un biljards, otrajā – skatuve, merča galdi un otrs bārs. Jāatzīmē neticami relaksētā atmosfēra: varēja brīvi cirkulēt iekšā un ārā kaut vai trīs reizes minūtē, somas nepārbaudīja ne reizi un nebija nekādas redzamas apsardzes ne pie durvīm, ne skatuves. Jāmin arī fakts, ka nekādas nekārtības vai intoksikācijas izraisītu neadekvātu uzvedību nekur nemanīju, lai arī, protams, par atturībnieku kopā sanākšanu to nevarētu nodēvēt. Jestra pastumdīšanās bija tikai pie atbilstošām grupām, bet arī tad tas bija kontrolēts haoss. Skatuve bija neliela un mazo zāļu specifika, protams, ir tāda, ka, cilvēkiem sapulcējoties, ir jābūt ļoti tuvu skatuvei, lai visu labi varētu redzēt, kas gan šajā gadījumā tāpat nebija grūti izdarāms, jo cilvēki neveidoja monolītu, naidīgu sienu un savu rumpi varēja iestūrēt vēlamajā vietā. Varbūt te maķenīt par labu nāca arī daļai no UK iedzīvotājiem raksturīgā uzvedība, ka viņi atlec pusmetru nost no tevis, sakot “atvainojiet”, vēl iekams esi ienācis klubā. Ausu aizbāžņi šajā festā bija must have, jo skatuve bija zema un tumbu skaņu spars, atsitoties pret kluba vajadzībām pielāgoto telpu sienām un griestiem, uz klausītāju ausīm atstāja ievērojamu iespaidu. Mazāk trenēti ķermeņi un ausis no šīs skaņu intensitātes varēja pagurt, it īpaši pirmajā dienā.
Grupu bija pulka, tāpēc ceļojumā pa atmiņu takām pakavēšos tikai pie pāris no tām. Koncertdiena sākās divos un ilga līdz aptuveni pus 11 naktī. Pieņemu, šāda laika izvēle tamdēļ, ka klubam bija trokšņošanas ierobežojumi pēc 23.
Pirmā diena – sestdiena- bija veltīta death metāla cienītāju aplaimošanai un tajā uzstājās tādas vienības kā Desecration, Skinned (ASV), Warlord UK, PaRtY-CaNnOn, Daemona un citas.
Mani šī vakara favorīti bija dienvidu Velsas death metāla zvēri Desecration. Brutālās gaitas sākuši vienlaikus ar dinozauriem, 1993. gadā, un darbības pirmsākumos pat izpelnījušies cenzūras aizliegumu un ne-maigu rekomendāciju maķenīt saudzīgāk izteikt savu vēstījumu pasaulei, lai pār mēru neaizskartu tās jūtas. Tomēr viss liecina, ka grupas intereses laika gaitā nav būtiski mainījušās (mājas lapa pauž nopietni, bet tomēr uzjautrinoši: gore, violence, horror, porn, pathology, big tits, small asses) un to viņi izjusti un maksimāli krāšņi cenšas atspoguļot savā muzikālajā daiļradē. Velsiešu bastardi savu nāves daili atrādījuši arī tālu aiz savas valsts robežām: Amerikā, Krievijā un citviet. Desecration uz skatuves izskatās tik organiski iederīgi, it kā tur būtu piedzimuši un pavadījuši lielāko daļu no sava dzīves laika, izbaudot procesu un izklaidējot klausītājus. Grupa, ko skatoties jau zini, ka gribēsi viņus redzēt vēl un, vēlams, pārskatāmā nākotnē.
Liriska atkāpe. Kārdifā iespējams novērot neparastu fenomenu, kas Latvijā ir salīdzinoši mazāk izplatīts: kad UK grupa ir pabeigusi savu uzstāšanos, viņi uzkavējas klubā, patusē ar draugiem un paziņām un skatās citu grupu priekšnesumus, nevis veicīgi sakrāmē savas mantiņas un skriešus dodas mājās, kur steidzami jāaplaista puķes vai zīdainis jābaro ar krūti. Tāpat arī Pēdējā Transporta bieds nav tik prātu smacējošs kā tas ir daļas no mūsu valsts koncertu apmeklētāju apziņā.
Otrajā dienā uzausa tumsa: black metāls plašās un dažādās tā izpausmes formās, kas manai muzikālajai gaumei ir mazliet tuvāks par death metālu. Svētajā dienā uz skatuves visā savā baisumā bija baudāmi: Hecate Enthroned, Old Corpse Road, Ethereal, Verdelet, Christgrinder un citi.
Īpaši gribu pieminēt Liverpūles modern extreme black metal grupu Ethereal. Grupa dibināta pasen – 2000. gadā- bet viņu debijas albums “Opus Aethereum” šo pasauli ieraudzīja tikai šā gada sākumā. Savās dzīvajās muzikālajās gaitās Ethereal stiprinājušies kopā ar tādiem grandiem kā Gorgoroth, 1349, Marduk u.c. Kārdifā viņi eksplodēja melni un spēcīgi. Vizuālais ietērps iepēra tā ka maz nelikās – tumšās smērītes, asinis, spaiki, pentagrammas, apgrieztie krusti un attieksme uber alles. Blekmetāla šovs tā tīrākajās netīrajās izpausmēs. Uzstāšanās bija viendabīgi dinamiska un visi grupas dalībnieki ņēma vienlīdz lielu dalību uz skatuves notiekošajos procesos, tādējādi intensīvo enerģijas mijiedarbības straumi padarot vēl spēcīgāku. Vokālists Naut bija viens no skatītājiem atdevīgākajiem, kādus man pēdējā laikā gadījies redzēt. Vienvārdsakot – black metāla performance tādai kā tai jābūt. Mācieties, bērni.
Šo grupu viennozīmīgi varu dēvēt par šā festivāla personīgo atklājumu.
Kāds šis pasākums šķita Ethereal?
Grupas ģitārists Jans teic tā: “Ethereal pirmais koncerts Kārdifā, ERADICATION festivālā, bija patiesi izdevies. Mēs izbaudījām savu šovu, mazā kluba lielisko atmosfēru, entuziastisko fanu atbalstu, kā arī citu spēcīgo grupu uzstāšanos. Paldies visiem, kuri bija kopā ar mums, jūsu atbalsts ir uzteicams! Hails and hornz!”
Pašā noslēgumā uz skatuves kāpa vakara galvenie varoņi - grupa Hecate Enthroned. Pirmo dvašu patlaban pašu vārdiem raksturotā brutal epic scornful metal banda esot ievilkusi 1993. gadā, kad ātri un vērienīgi atrada sev dzirdīgas ausis un citus gaužām samaitātus prātus kā pašu mājās, tā ārvalstīs. Nešķīstībai nav tautības, isn’t it? Neskatoties uz tumšo pasaules redzējumu un negantības propagandu tās kvēlākajās izpausmes formās , HE mūzikas video bija viens no pirmajiem ekstremālās mūzikas video klipiem, ko pat demonstrēja populārās mūzikas kanāls MTV. Tā ir melnā maģija, šaubu nav. HE mūzikas raksturošanai veltīti šādi epiteti: dēmonu plosīta pasaule, patiesi ļauns metāls, kas pauž sātanisku naidīgumu pret visu, ko vairums uzskata par svētu esam, seksuāla kopulācija starp black un death metālu utt.
Šoreiz man viņu performancē kaut kas pietrūka. Varbūt patraucēja sakāpinātās ekspektācijas, ka viņi varētu pārspēt sevi? Grūti analizēt, ja esi pārņemts ar notiekošo. Protams, Hecate Enthroned šā gada versija ir citāda nekā tā bija pirms 15 gadiem. Vizuālie atribūti kā peints un tamldz., ir atmesti un grupa uzstājās vidējā ikdienas metālista ietērpā. Muzikāli programmu veidoja kompilācija no vecajiem zelta slavas gadiem plus dziesmas no jaunākā albuma “Virulent Rapture”. Iespējams, šo grupas uzstāšanos mazāk aktīvu padarīja fakts, ka sešiem cilvēkiem uz skatuves tiešām nebija visai daudz vietas un traucējumus enerģijas straumes nepārtrauktībā radīja arī šādas tādas tehniskās ķibelītes. Viņi bija spēcīgi, bet es paliku uz kājām. Pirms pāris mēnešiem Bergenā es aizlidoju kosmosā un tā tad laikam arī bija būtiskākā atšķirība. Novembrī gaidāms jauns albums.
Kopsavilkums: vērojumi un atziņas
Izmaksas: mērenas. Izmantojiet agrās biļešu pirkšanas principu transportam: lidmašīnām, busam no lidostas un starppilsētu busam (Megabus ir riktīgi laba lietiņa: 5-9 mārciņas par 4 stundu braucienu no Londonas līdz Kārdifai, atceramies, ka šajā laikā un par to cenu pārvietojam ne tikai miesu, bet arī veramies ārā pa logu un baudām ainavas.)
Hosteļi: agrāk rezervēsi, lētāk sanāks. Londonā, protams, mazliet skarbākas cenas, Kārdifā – ļoti draudzīgas.
Festa biļete: aptuveni 50 pensi par grupu. Lētāk ir vienīgi bez maksas, agree?
Izslāpušajiem: Fuel bārā ir laba apkalpošana, kvalitatīvs alkohols par saprātīgām cenām – aptuveni trīs mārciņas par pinti. Giness..
Tiem, kuriem šad tad patīk uzēst: pārtika pēc brīvas izvēles, iegādājoties veikalā Tesco vai citviet. UK pavisam droši ir vieta, kur cilvēks var atļauties iegādāties pārtiku.
Kopumā:
Viennozīmīgi viena no emocionāli viendabīgi vispatīkamākajām pieredzēm, ar pievienoto vērtību izzināt, kas patlaban notiek uz UK death un black metāla skatuves. Atgriezos atpūtusies un izglītojusies.
Festivāla organizatori jau strādā, lai arī 2016. gadā viss būtu tikpat lieliski un vēl labāk, ir izziņota virkne grupu un, domājot par Kārdifu tur tālajā Velsā, mana vienīgā, mazliet smeldzes apēnotā doma ir tāda, ka Eradication festivāls varētu būt mazliet tuvāk.
Bija labi. Nākamgad viss notiks trīs dienas.
Pasākuma lapa Facebook:
