Pirmo iesildītāju lomā iejutās grupa Amelia, un, kā apgalvo paši, nospēlēja savu pirmspēdējo koncertu. Pauzes aizpildot ar stāstiem par dziesmu rakstīšanu alkohola reibumā, sievietes vārdā nosauktā grupa pirmos apmeklētājus iesildīja ar klasiskajam metalcore/melodicore rifiem un dažādu dziedāšanas stilu sajaukumu, no kuriem gan tīrā balss neizklausījās tik pārliecinoši, kā zemā growlošana vai hardcore skrīmi.
Blinded Memory jau bija pavisam cits stāsts. Skaidri redzams, ka čaļi šai visai mūzikas padarīšanai pieiet pavisam nopietni, atzīmējoties kā viena no šī brīža kvalitatīvākajām modernā metalcore apvienībām. Grupa spēja izsaukt arī pirmos nopietnos vakara mošpitus (kurā kāds neuzmanīgs fotogrāfs, kurš noteiktu nebiju es, pamanījās dabūt ar elkoni pa kameru), kā arī uzstāšanās laikā izskanēja arī viena no žanra smagsvaru „Bring Me The Horizon” zināmākajām dziesmām „Chelsea Smile”, kas tika uzņemta ar publikas ovācijām un līdzi kliegšanu zināmākajām vokāla partijām. Ļoti drosmīgs solis, ņemot vērā BMTH statusu šajā žanrā un fanu vidū.
Pirms headlaineriem uz skatuves iekārtojās viesi no Krievijas – Jack The Flipper, kas stilistiski nedaudz atšķīrās no pārējām vakara apvienībām. Smagnējākais skanējums nebija tik circlepit-draudzīgs un publika nedaudz pierima, jau pēc salīdzinoši neilgā seta tika uzstādītas papildu gaismas un uz skatuves kāpa vakara galvenie viesi – Betraying The Martyrs no Francijas.
Teikšu godīgi, pirms koncerta noklausoties albumu Breathe In Life par grupas spējām īsti pārliecību neguvu. Šķita, ka Betraying The Martyrs atrodas ļoti netālu (ja ne tehniskā metāla un simfoniskie elementi) no pubertātes tīņu iecienītajām, vienveidīgajām „darbības vārds the lietvārds” grupām, kuru skanējums sastāv tikai no ģitāru nullītēm, breikdauniem un Backstreet Boys vokāliem. Par laimi bažas izrādījās nepatiesas, un dzīvajā izpildījumā Betraying The Martyrs jau no paša sākuma spēja radīt diezgan nopietnu „kačku”, kas neapsīka visa koncerta garumā. Tīrie vokāli, neizklausījās tik „maigi” kā ierakstā un lieliski mijiedarbojās ar deathcore raksturīgo rūkšanu un kliegšanu grupas līdera Ārona (Aaron Mats) izpildījumā, bet abu ģitāru masīvais tonis, sintezatori un ciešā ritma sekcija pievērstu arī šī žanra ne-fanu uzmanību.
„Martīri” lieliski komunicēja ar publiku, izsaucot pitus, par kuriem iespaidīgākus šogad Melnajā Piektdienā redzēju tikai Converge uzstāšanās laikā. Grupas sintezatorists brīvajos brīžos skraidīja pa skatuvi, lēca publikā un karājās griestu sastatnēs, savukārt vokālists Ārons, izmantojot tradicionālās žanra frāzes (skatīt zemāk pievienoto video), komandēja un iekurināja visnotaļ pieticīgo klausītāju pulku.
Kā noskaidroju pēc koncerta, pie bungām neatradās oriģinālais bundzinieks Marks Mironovs, bet kāds cits, spējīgs un piemērots aizvietotājs, kura vārdu tā arī neuzzināju. Tas gan neliedza Betraying The Martyrs sniegt enerģisku, agresīvu un kvalitatīvu modernā metālā uzstāšanos.
